Saimniecībā no pašu audzētā 70 govju ganāmpulka ražo pienu, jogurtu, biezpienu, krējumu un sieru. Katru piektdienu to var iegādāties uz vietas - saimniecībā.

Bišu drava "Kalnu Medus" atrodas Vidzemes augstienē, un vasaras sezonā ir iespējams doties ekskursijā pa dravu, degustēt biškopības produktus, kā arī doties tējzāļu ievākšanas tūrē. Piedāvā svaigi sviestu dabīgu bioloģisku medu un plašu svaigu ziedputekšņu klāstu.

Teritorijas izveides mērķis ir Augšzemes augstienes lielpauguru, ezeru – Sventes (ļoti dzidrs ūdens), Medumu, Ilgas u.c. ezeru, to salu, ainavas un sugu aizsardzība. Teritorijā ietilpst Sventes un Medumu ezeraines dabas parki un vairāki dabas liegumi – Bardinska ezers, Skujines ezers, Medumu ezera salas un Sventes ezera salas. Egļukalnā ir izveidots skatu tornis un kalnu slēpošanas trases. Neparasti skaistais apvidus ir piemērots pārgājienu veikšanai un, ja tajā būtu labākas kvalitātes ceļi, arī velobraucieniem, īpaši Sventes un Medumu ezeru apkārtnē.

Pirmā Piņķos bija koka baznīca. Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gs. piecdesmitajos gados, taču šīs ieceres projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felkso) pamatakmeni ielika 1872. gada 25. maijā. Mūsdienās redzamais dievnams celts laikā no 1872. - 1874. gadam. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. g. 17. jūlijā 5. latviešu strēlnieku bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas. Minētajā datumā Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem. Vēsturiskais notikums Aleksandru Čaku rosināja to iemūžināta savā poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Baznīca (kultūras piemineklis) apskatāma arī no iekšpuses. Diennakts tumšajā laikā tā ir izgaismota. Blakus baznīcai atrodas latviešu strēlnieku piemiņai uzstādītais akmens.

Brīvdienu māja atrodas Veclaicenes centrā, Kornetos, Ievas ezera tuvumā, 30 m no ezera krasta. Brīvdienu mājas 1.stāvā- atpūtas telpa ar kamīnu un stiklotu verandu, pirts (50,00 EUR/vakars), neliela virtuvīte, tualete. Ārpusē-neliela terase ar skatu uz ezeru. 2.stāvā ir 2 izolētas istabas un 10 gultas vietas.  Pie  ezera – ugunskura vieta, iekopta peldvieta ar laipu. Iespējama laivas, katamarānu īre.

Atrodas Jēkabpilī, Daugavas kreisajā krastā, Filozofu ielā 6. Ar šo vietu var uzsākt Sēlijas novada kultūrvēstures padziļinātu izziņu. Muzeja izveide uzsākta 1952. g. un te apskatāma 19. gs. Sēlijas vidēji turīga zemnieka lauku sēta, kurā ir dzīvojamā ēka ar apvalkdūmeni, divas klētis, rija, pirts, vējdzirnavas un kalve, kā arī tvaika lokomobīle un kuļammašīna. Tūristu grupām te piedāvā tematiskus pasākumus: „Amatnieku darbi Sēļu sētā”, „Kad medus kūst uz mēles” un „Precības sēļu sētā”.

Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas.

Z/S „Mežacīruļi” izveidota 1992. gadā. Saimniecība atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, Lielupes sateces baseinā. Uzsākot darbību, saimniecības lielums bija 7.2 ha; saimniecībā bija 3 govis, 20 aitas un 6 sivēnmātes. Šobrīd saimniecību raksturo 700 ha zemes, 300 slaucamās govis, siltumnīcu komplekss, kurā tiek audzēti salāti un garšaugi.