| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Viens no parka neparastākajiem vēstures objektiem, kas apvīts ar daudzām leģendām un noslēpumiem, par kuriem vēl joprojām nelabprāt izsakās ar to saistītie cilvēki. Zināms, ka bāzi laikā no 1960. – 1962. g. ļoti stingrā slepenībā cēla ~ 10 000 kareivji no citām padomju republikām. Pazemes ejas bija būvētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties tikai maza auguma cilvēki. Zem zemes atradās 4 šahtas, no kurām varēja palaist vidējā rādiusa ballistiskās raķetes R – 12 U ar kodolgalviņām. Blakus atradās apkalpojošā personāla telpas, elektrības ģenerators, sakaru centrs u.c. Līdz 2010. g. bāzi varēja apskatīt vietējā gida pavadībā. Tagad to rekonstruē un 2012. g. plāno atklāt Aukstā kara muzeju. Bāze atrodas austrumos no Plateļu ezera, liela meža masīva vidū. |
||
|
Šis ceļojums piedāvā iepazīt mūsdienīgas lauku saimniecības, kas savu darbību balsta uz seniem arodiem un prasmēm. Viss, ko audzē un ražo Latvijas laukos, ir atrodams Rīgas centrāltirgū, tāpēc ceļojums sākas šeit – vienā no lielākajiem un vecākajiem tirgiem Eiropā. Tālāk ceļojuma plānā vairākas lauku saimniecības un to ražojumu degustācijas – no dabīgām sulām ražotas konfektes, siers, graudaugu ēdieni, jogurts, saldējums. Tradicionāla lauku sēta un tehnikas muzejs. Katrā saimniecībā neliela iepazīšanās ekskursija. Ceļojuma maršrutā arī 18. gs. arhitekta Rastrelli baroka un rokoko arhitektūras pērle - Rundāles pils ar parku un rožu dārzu. Bauskā apskatāma Rātsnamā izvietotā seno mērvienību kolekcija, Bauskas pils un Bauskas alus darītava. Lietuvā apmeklējumi lavandas, ārstniecības augu un kaņepju audzētāju saimniecībās, kur var iegādāties to ražojumus. Anīkšču (Anykščiai) pilsēta piedāvā pastaigu laipu virs koku galotnēm. Kernaves (Kernavė) arheoloģiskais komplekss ir UNESCO mantojuma vieta. Brauciena noslēgumā – 14.-15.gs. būvētā Traķu (Trakai) ezerpils un Viļņa. |
||
|
Ģimenes restorāns "Ūdensroze" atrodas Vecpiebalgas tirgus laukumā iepretim luterāņu baznīcai. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, pārdod „Piebalgas kūpinātavas” produkciju. Ēdienkartē dažādos veidos piedāvā nobaudīt Piebalgas jēru. |
||
|
Senlaicīgā un savdabīgā pirts mājiņa ir lieliska vieta atpūtai un relaksācijai Hījumā. Mājiņa ir būvēta no resniem baļķiem un tai ir velēnu jumts. Mājā ir pirts. |
||
|
Atrodas t.s. Baznīcu kalnā - Tautas ielā 2. Šo uzskata par vienu no krāšņākajiem Latvijas pareizticīgo dievnamiem, kura ārējo veidolu izrotā daudzo torņu kupoli. Tā celta 1905. g. kā Dinaburgas garnizona baznīca ar daudziem nozīmīgiem mākslas pieminekļiem interjerā, t.sk. 19. gs. ikonām. Dievnams ir ikdienā atvērts un apskatāms no iekšpuses. |
||
|
Atrodas Mazā Subates ezera ziemeļaustrumu krastā.Dievnams celts 1685. – 1686. g. bizantiskā stilā pēc Prodes muižas īpašnieka H. F. Ostena - Zakena rīkojuma. Šī ir vienīgā Latvijas baznīca, kuras arhitektūra atgādina 17. gs. beigām raksturīgās ideālā protestantu dievnamu formas. Interesanti ir ēkas stūros izvietotie mazie tornīši. Dievnama iekšpusē atrodas bagātīgi ornamentēts un skulptūrām rotāts kokgriezumu ansamblis, t.sk. - 17. gs altāris, kancele un biktssols, kā arī 17. - 18. gs. mākslas darbi un 1682. g. atliets zvans. Jāpiemin, ka daļu no baznīcas interjera ir veidojuši Stelmužes koktēlnieku skolas amatnieki.
|
||
|
Daugavas kanjons no Pļaviņām līdz Koknesei pirms appludināšanas bija viena no izcilākajām un skaistākajām Baltijas reljefa formām, bet Oliņkalns - viens no Latvijas lielākajiem pilskalniem, kura līdz 20 m augstā klints (Andreja klints) bija Daugavas kanjona sastāvdaļa. Pie Oliņkalna Daugavā pirms appludināšanas bija stipra krāce, kas apgrūtināja plostnieku darbu. Mūsdienās Oliņkalns ir neliela sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē (zinātājs pamanīs no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) iepretim Stukmaņiem), ko no krasta atdala 0,3 km plata upes atteka, zem kuras dzelmē dus Dūņu leja. Uz salas saglabājies neliels pilskalna valnis, estrādes paliekas un dažus metrus augsts dolomīta atsegums – Andreja klints paliekas. Uzskata, ka Oliņkalnā 13. gs. atradusies Alenes pils. Pie Daugavas iepretim Oliņkalnam ir piemiņas akmens, ko 1989. g. uzstādīja Latvijas alpīnisti. |
||
|
Rada skaistus darbus melnajā (svēpētā) tehnikā. Apmeklētāji var sēsties pie virpas un piedalīties cepļa atvēršanā. Keramikas darbu pasūtīšana un iegāde. Līdztekus var apskatīt daiļdārzu un saņemt floristikas pakalpojumus. |
||
|
Bioloģiskā ģimenes saimniecība Võrumaa, Haanja dabas parkā (Haanja rahvuspark). Saimniecība nodarbojas ar kazu audzēšanu un kazas siera ražošanu. Šeit tiek organizētas degustācijas un ekskursijas, redzēsiet, kā piens no kūts pārtop siera ritulī. |
||
|
Pilsberģu krogs atrodas bijušajā muižas ēkā, divu minūšu gājiena attālumā no Jūrkalnes stāvkrasta. Piedāvājumā gan Latvijas, gan Eiropas tradicionālie ēdieni, kā arī vietējās zivis. Pieejama banketu zāle un vasaras terase. Piedāvā viesību galdu klāšanu un tūristu grupu ēdināšanu, kā arī dažādus koncertus un tematiskos vakarus. Pilsberģu krogā visu gadu aplūkojamas dažādu mākslinieku, rokdarbnieku un amatnieku izstādes. |
||
|
Vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveicis vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem – latviešu valodā iztulkojis Bībeli. 1685. gadā viņš pabeidzis Jaunās Derības, bet 1689. gadā - Vecās Derības tulkojumu. Par piemiņu paveiktajam darbam joprojām zaļo mācītāja stādītie ozoli. Glika ozoli atrodas Pils ielā 15A. (Avots: Alūksnes TIC) |
||
|
Valmiera vēstures avotos pirmo reizi minēta 1323. g. Līdz 13. gs. šī vieta atradās latgaļu apdzīvotajā Tālavā. Valmieras viduslaiku pils celtniecība tika uzsākta 13. gs. sākumā, bet 1283. g. starp Gauju un Rātes upi sāka slieties baznīca. Apdzīvotās vietas ekonomisko attīstību sekmēja atrašanās pie Pleskavas un Tērbatas-Novgorodas tirdzniecības ceļiem. 14.- 16. gs. Valmiera ietilpa Hanzas savienībā. Tā ievērojami cieta no 16.-18. gs. kariem, epidēmijām un ugunsgrēkiem. 19. gs. otrajā pusē atkal sākās pilsētas saimnieciskais uzplaukums. To sekmēja arī 1866. g. uzbūvētais koka tilts pār Gauju un 1899. g. atklātais Rīgas-Pleskavas dzelzceļš. 1944. g. tiek sagrauts pilsētas vēsturiskais centrs. Pēckara gados pilsētā funkcionē lieli rūpniecības uzņēmumi, piemēram, - Valmieras stikla šķiedras rūpnīca (arī mūsdienās). Mūsdienās Valmiera ir Vidzemes ekonomiskais, izglītības un sporta centrs. |
||
|
Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gs. un papildināts 19. gs. 2. pusē. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Bet parkā sastopamas daudz interesantas krūmu un koku sugas: Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, košumkrūmi, dažādi lakstaugi. Liepu alejā - 2 dižkoki. Tempļa kalna atjaunotajā lapenē - muižnieku tējas dzeršanas vieta ar skatu uz pili. |
||
|
Galdniecības darbnīcā Jūrkalnē meistars Guntis Niedoliņš gatavo koka rotaslietas, mēbeles, interjera priekšmetus, karotes, lāpstiņas u.c. koka izstrādājumus. |
||
|
Saimniecībā audzē zīdītājgovis (Galovejas, Herefordi, Limuzīna, Šarolē, Latvijas brūnās). Piedāvā izzinošu ekskursiju, kuras laikā var vērot – kā barojas teliņi. |
||
|
Teritorija veidota ainaviskās Neres vidusteces ainavas, sugu un Lietuvas lielākā ozolu meža aizsardzībai.
|
||
|
Misters Biskvīts ir kafejnīca pašā Siguldas centrā, iepretim dzelzceļa stacijai. Tajā tiek pasniegtas gan brokastis, gan salāti un uzkodas, gan dažādi pamatēdieni. Uzsvars tiek likts uz dabīgu un gardu konditorejas, kā arī kulinārijas izstrādājumu gatavošanu - gan kafejnīcas, gan dažādu pasākumu vajadzībām. Pieņem pasūtījumus arī līdzņemšanai. |
||
|
Dabas parks veidots Latgales augstienes Dagdas pauguraines izteiktākās daļas un Baltijas dziļākā ezera (63,1 m) – Drīdza, tā salu (kopā – 9 salas), Ota ezera un to apkārtnes aizsardzībai. Skaistākie skati paveras no senā latgaļu pilskalna – Sauleskalna un Drīdza ezera austrumu daļā. Ezera krastos pieejamas naktsmītnes. |
||
|
Aiz Gārņu kalna Kuršu jomas pusē sākas ~ 9 km garš klaju un smilšainu kāpu posms, kas ir viena no neparastākajām Baltijas teritorijām. Tās aizsardzības nolūkos ir izveidots dabas rezervāts. Šī ir arī viena no vietām, kur klejojošās smilšu kāpas apraka Kuršu jomas ciemus. Kā to iepazīt? Spēkratu un divriteņu vadītājiem ir jābrauc līdz ceturtajam (pēc kārtas) autostāvlaukumam un jādodas atklāt Baltijas lielākais smilšu tuksnesis. Lai saglabātu šejienes ainavu un trauslo augāju, kā arī neveicinātu smilšu tālāku kustību, cauri Nagļu dabas rezervātam ir izveidota īpaša koka laipu taka. Kāpas augšdaļas smiltājos laipa beidzas, taču tālāk redzams ar koka mietiņiem marķēts „koridors". Šī ir ļoti populāra pastaigu, izziņas, fotografēšanas un gleznošanas vieta. No kāpu vaļņa virsotnes paveras fantastisks skats un Kuršu strēli, Kuršu jomas un Baltijas jūras zilajiem ūdeņiem. Uzmanību! Šī ir vienīgā vieta no Kopgaļa līdz Nidai, kur klajo un smilšaino kāpu apskatei ir izveidota īpaša taka. Citviet pa kāpu smiltājiem staigāt vai citādi pārvietoties nav atļauts! |
||