| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Dendrārijs dibināts 1931. gadā, tas tapis pēc slavenās latviešu rakstnieces Annas Brigaderes ierosmes. Pēc viņas nāves stādījumus uzturēja un papildināja grāmatizdevējs Jānis Rapa līdz 1935. gadam. Kopumā te tiek iestādītas 180 svešzemju koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Stādījumi veidoti arī dendrārija tuvākajā apkaimē.
Unikāli eksemplāri: Knābjlapu osis (Fraxinus chinensis), melnais riekstkoks (Juglans nigra), kailā zirgkastaņa (Aesculus glabra), parūkkrūms (Cotinus coggyria), baltais zīdkoks (Morus alba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea).
|
||
|
Viesu nams "Igne" ir vieta, kur palikt uz vienu nakti vai apmesties uz ilgāku laiku. Tā atrodas netālu Druskininkai Jaskoniai ciematā, tikai 4 km attālumā no pilsētas centra, taču tā ir klusa vieta prom no pilsētas burzma. Iespēja uzņemt līdz 50 cilvēkiem istabās ar labierīcībām. Apmeklētāju ērtībai augstas klases restorāns "Romnesa", omulīga sauna, bezmaksas autostāvvieta un bezvadu internets. Piemērota vieta konferencēm, semināriem, privātiem un korporatīviem pasākumiem. Tiek piedāvātas izglītojošas meistarklases šakotis gatavošanā, Šakotis muzeja apskate. |
||
|
Sventes dabas parkā, kas atrodas ainaviskajā Augšzemes augstienes vidusdaļā, izvietojies Sventes ezers – viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem un Egļukalns, no kura skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Zemgales skatiem uz Sventes pauguraines un ezeraines ainavu. Egļukalnā izveidotas kalnu slēpošanas trases un dabas taka. Dabas parks ietilpst lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. |
||
|
Restorāns "Martinelli" atrodas Talsu centrā, Lielās ielas malā. Piedāvā ēdienus no vecmāmiņu pavārgrāmatas, pasaules virtuvi un plašu vīna klāstu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem. Latviešu virtuve: Skābu kāpostu zupa ar ceptu cūkgaļas krūtiņu, meža sēņu – grūbu zupa, siļķe ar biezpienu, bukstiņputra, šmorcepetis ar šķovētiem kāpostiem, jēra cepetis, biezpiena plācenīši, Latvijā ražotas alus šķirnes. |
||
|
Kopā ar Nagļu dīķiem - Latvijas lielākais zivsaimniecības dīķu komplekss, ko uz Lubāna palieņu kūdrājiem izveidoja 20. gs. 70. gados līdz ar Lubāna hidrotehniskās sistēmas radīšanu. Kvāpānu-Īdeņas dīķiem pa vidu izbūvēts Lubānas - Gaigalavas ceļš. Uz Kvāpānu dīķu dambjiem izveidoti trīs putnu vērošanas torņi. Lubāna zivju dīķi ir viena no bagātākajām un daudzveidīgākajām ūdensputnu ligzdošanas un migrējošo putnu atpūtas vietām, kuru apkārtnē paveras plašas putnu vērošanas iespējas. Teritorija ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā.
|
||
|
Saimniecībā nodarbojas ar biškopību. Piedāvā bišu produktus un bišu vaska sveču liešanu, kā arī izbraucienu ar 4/4 automašīnu pa bezceļa trasi, pirti un nakšņošanu. Degustācijai medus maisījumi. Īpašais piedāvājums - mājās cepta maize ar medu. Ar izglītojošu programmu pēc pieprasījuma izbrauc uz skolām un pasākumiem.
|
||
|
RADADA ir radošā darbnīca, kura ierīkota senā ugunsdzēsēju depo. Audumu apdrukas ar saviem orģināliem zīmējumiem rokas sietspiedes tehnikā. Apdrukā apģērbu ar rakstiem un simboliem, kas simbolizē Latvijas dabu, latviešus un to spēku. |
||
|
Tās garums ir aptuveni 1,2 km. Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās. |
||
|
Tornis celts Grantskalnu (Ogres Zilo kalnu turpinājums) nogāzes malā ar plašu skatu uz Daugavas ieleju un Pārogres dzīvojamo rajonu. Vērts izstaigāt arī sugām un šķirnēm bagāto un labiekārtoto dendroloģisko parku.
|
||
|
Atrodas pilsētas centrā, Atbrīvošanas alejā 98. Dievnamu sāka celt 1840. g. (iesvētīja 1846. g.) un tas uzskatāms par pilsētas vecāko sakrālo būvi. Nekvalitatīvu būvniecības materiālu izmantošana un cēlāju pieredzes trūkums bija iemesls, kādēļ 1854. g. to nācās pārbūvēt. Pie baznīcas atrodas 1867. g. būvēta Sv. A. Ņevska kapliča, kas veltīta cara Aleksandra II paglābšanās faktam vilciena katastrofā un stikla mauzolejs, kurā apbedīts baznīcas mecenāts ģenerālis Karaulovs (šobrīd tiek restaurēts). Dievnams ir atvērts arī apmeklētājiem. |
||
|
Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Mežā grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Krāvumi daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Takas ved pa pagurainu apvidu.
|
||
|
A panoramic tour of Lithuania, Latvia, Estonia and Finland with highlights of nature experiences in the National parks and nature reserves. A variety of landscapes, nature attraction sites, birds and wild animals, forests and seashore. The tour also offers some cultural and historical insights. |
||
|
36 ha lielajos saimniecības laukos Latvijas – Baltkrievijas pierobežā ganās gotiņas, no kurām gada laikā iegūst ap 10 t piena, kas tiek pārstrādātas uz vietas. Piedāvā biezpienu, krējumu, dažādu siera veidu šķirnes, mājas saldējuma un gaļas izstrādājumu iegādi un degustāciju. Iespējama līdzdarbošanās. Latgales kulinārā mantojuma tīkla dalībnieks. Bioloģiskā saimniecība. |
||
|
Lazdonas piensaimnieks atrodas vietā, kur piena pārstrādes tradīcijas ir vairāk kā 100 gadus senas. Uzņēmumā ražo pienu, sierus, krējumu, biezpienu un biezpiena izstrādājumus, jogurtus, desertus u.c. produktus. Lazdonas piensaimnieks ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas ražo Eiropas Savienības garantēto tradicionālo īpatnību produktu “Jāņu sieru”. Vairākiem uzņēmuma ražotajiem produktiem ir nacionālais pārtikas kvalitātes marķējums “Zaļā karotīte”. Sieri“Jāņu siers” – garantēto tradicionālo īpatnību produkts, kas AS “Lazdonas piensaimniekā” tiek ražots sezonāli, izceļot siera nozīmi latviešu vasaras saulgriežu tradīcijās. Ik gadu pēc siera ir augsts pieprasījums, kas liecina par nemainīgu kvalitāti, autentisku garšu un patērētāju nemainīgu uzticību “Lazdona” zīmolam. Baltais siers – biezpiena siers ar maigu garšu un biezpienam raksturīgu drūpošu tekstūru. Bāzes garša, kas izmantojama ne tikai atsevišķi kā uzkoda, bet arī salātos, kur lieliski papildinās garšu, izceļot nianses. Augsts olbaltumvielu saturs. Baltais siers ar zaļumiem – pateicoties garšaugu piedevai, šis ir krāšņākais no “Lazdona” biezpiena sieriem. Lieliska uzkoda ar augstu uzturvērtību. Baltais siers ar ķimenēm – biezpiena siers ar garšu, kas liks uz brīdi pievērt acis un domās sildīties pie Jāņu ugunskura! Ķimeņu piedeva lieliski papildina siera garšu, padarot to pilnīgu un latvieša garšas kārpiņām kā radītu! Ķimeņu siers – tradicionālā Jāņu siera liesāka alternatīva ar 10% tauku saturu. Tradicionāla garša, kas nepieviļ! Kā top siersProdukcija tiek pagatavota no augstas kvalitātes izejvielām – piena, ko iepērk no vairāk nekā 100 vietējām zemnieku saimniecībām un 3 kooperatīvajām sabiedrībām. Uzņēmums pastāvīgi pilnveido tehnoloģiskos procesus, lai produkti saglabātu savu vērtību, uzlabotos to garša un uzturvērtība. ApmeklētājiemUzņēmumā no maija līdz oktobrim ir iespēja iepazīties ar piena produktu ražošanas procesu, apmeklējot ražotnes telpas un degustējot saražoto produkciju. Kur iegādāties sierusTirdzniecības vietās - veikalos visā Latvijā: Rimi, Maxima, Beta, Aibe, Mego un citviet. Piesakot ekskursiju, iespējams iegādāties produkciju arī uz vietas ražotnē. Ja ir vēlme ražotnē iegādāties produkciju, nepiesakoties ekskursijai, minimālā pirkuma summa ir 100 EUR. |
||
|
Apmēram 3 x 3 km liela teritorija ziemeļos no Kūdras ciema, kur atrodas t.s. Vecie kūdras karjeri. Te pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ieguva kūdru. Mūsdienās teritorija ir aizaugusi, saglabājot vecos un applūdušos karjerus, kas kopumā veido ļoti savdabīgu ainavu. Tos vislabāk var iepazīt, dodoties (ar kājām vai velosipēdu) no Kūdras dzelzceļa stacijas pa ceļu, kas ved līdz Slokas ezeram. |
||
|
Atpūtas bāze "Lejasmalas" atrodas Lejas ezera krastā ar skaistu skatu uz salām. Piedāvā latgaļu ēdienus, kas gatavoti no pašu saimniecībā audzētiem produktiem. Latviešu virtuve: Buļbešnīki (arī ar burkāniem), mājas desas (vārītas, ceptas, asinsdesas), sekonkas (siltais ēdiens no cūkas orgāniem), zivju zupa, kūpināts zutis, pildītas līdakas, zivju kotletes, bērzu sulas, kandža. Īpašais ēdiens: Aulejas kļockas. |
||
|
Skuķu un netāli esošais Dvietes ezeri ir vieni no teritorijas grūti pieejamajiem palieņu ezeriem – lielākie šāda tipa
ezeri Latvijā. Palu laikā pārplūst, savienojoties vienā lielā ūdenskrātuvē.
|
||
|
Nautrēnu novadpētniecības muzejs. Pastāvīga ekspozīcija par
kultūrvēsturiskā novada, skolas un draudzes vēsturi.
Darba laiks: pēc pieteikuma |
||
|
Pirmā Piņķos bija koka baznīca. Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gs. piecdesmitajos gados, taču šīs ieceres projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felkso) pamatakmeni ielika 1872. gada 25. maijā. Mūsdienās redzamais dievnams celts laikā no 1872. - 1874. gadam. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. g. 17. jūlijā 5. latviešu strēlnieku bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas. Minētajā datumā Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem. Vēsturiskais notikums Aleksandru Čaku rosināja to iemūžināta savā poēmā “Sprediķis Piņķu baznīcā”. Baznīca (kultūras piemineklis) apskatāma arī no iekšpuses. Diennakts tumšajā laikā tā ir izgaismota. Blakus baznīcai atrodas latviešu strēlnieku piemiņai uzstādītais akmens. |
||
|
Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienaslauku krodziņos. |
||