|
|
Restorāns un bārs "Hot Potato" atrodas viduslaiku koka ēkas garajā pagrabā Liepājas vecpilsētā. Velvētie griesti pagrabam piešķir senatnīgu gaisotni. Restorānā tiek pasniegti starptautiski ēdieni. Uz skatuves ik pa laikam uzstājas vietējie mākslinieki.
|
|
|
Atrodas Burtnieku ezera D krastā, kur plašā apkārtnē regulāri applūstošas palieņu pļavas - nozīmīgs griezes un citu putnuuzturēšanās un ligzdošanas vieta. Atrodas Burtnieku ezera pļavu dabas liegumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Iepazīstina ar Burtnieku parku un Burtnieku muižas kungu māju.
|
|
|
Dikļu pils restorāns atrodas Dikļu centrā. 1896. g. būvētā pils 2003. g. renovēta un tajā izveidota četrzvaigžņu viesnīca ar 19./20. gs. mijā darinātām mēbelēm, kamīniem u.c. interjera priekšmetiem. Dikļu pilī apskatāma antīko mēbeļu, kamīnu un krāšņu, kā arī Latvijas mākslinieku gleznu izstāde. Divos restorānos (vasaras, ziemas) piedāvā izsmalcinātu ēdienkarti un individualizētu pieeju. Sadarbojas ar zemnieku saimniecībām. Ieteicams galdiņu rezervēt iepriekš.
|
|
|
Ekspozīcija iepazīstina ar Pļaviņu HES - unikālas inženiertehniskās un arhitektoniskās būves, lielākās elektroenerģijas ražotnes Baltijā un vienas no lielākajām Eiropā, celtniecības vēsturi un darbības nozīmīgākajiem notikumiem. Ekspozīcijā aplūkojams gan HES makets, gan dažādas sarežģītas elektrostacijas darba nodrošināšanai nepieciešamas mēriekārtas un īpaši pielāgoti instrumenti, ūdenslīdēja tērps, dažādi dokumenti un fotogrāfijas par HES iekārtu darbību, rekonstrukcijām, Aizkraukles pilsētas veidošanu, strādājošo sabiedriskās dzīves aktualitātēm. Kopā ar ekspozīcijas apskati tiek piedāvāta ekskursija, kuras laikā iespējams apskatīt Pļaviņu HES mašīnzāli, aplūkot HES būves no skatu laukuma, kā arī iepazīt būvju kompleksu.
|
|
|
Podnieki nodarbojas gan ar dažādu laikmetu tradicionālo podniecību, gan mēģina izzināt senās formas, materiālus un metodes, ar kurām darbojušies senči iepriekšējos gadsimtos. Ekskursija, cepļa apskate, darbošanās ar mālu, keramikas darbu iegāde, seno darbarīku un keramikas kolekcijas apskate. Aicina uz cepļa atvēršanu.
|
|
|
Otrā Pasaules kara laikā - 1944. g. septembra beigās Morē norisinājās vienas no asiņainākām un nežēlīgākām kaujām Latvijas teritorijā, par kurām vēl nežēlīgākas vēl bija tikai t.s. Kurzemes katlā. Mores kaujās vācu pusē karojošie latviešu leģionāri aizkavēja Sarkanās armijas izlaušanos uz Rīgu un novērsa 18. vācu armijas karaspēka ielenkumu. Kauju rezultāts bija svarīgs vietējiem civiliedzīvotājiem, (> 100 000), kas varēja un paspēja doties bēgļu gaitās un paglābties no vēlāk sekojošām represijām. Ik gadus - septembrī parkā notiek atceres pasākumi, kas pulcē kā šo notikumu aculieciniekus un citus. Te ir izveidota memoriāla siena ar iekaltiem Mores kaujās zināmo kritušo leģionāru vārdiem un uzstādīts akmenī kalts krusts - piemiņas zīme nezināmajiem kritušajiem karavīriem. 2 km austrumos no parka ir izveidots muzejs, pie kura apskatāms Padomju armijas tanks.
|
|
|
Atrodas Ventspils Rātslaukuma rietumu pusē iepretim Nikolaja luterāņu baznīcai. Ēkas pirmsākumi ir meklējami 18. gs. 1850. g. tajā atradās pilsētas Rātsnams, kopš 2006. g. - rakstnieku un tulkotāju māja, kurā patstāvīgi uzturas un strādā Latvijas un ārvalstu literāti.
|
|
|
Vientuļš, mežu ieskauts un sens ceļš starp Košragu un
Dūmeli, ar ko saistīti daudzi interesanti fakti gan par Pitragupes dzirnavām,
kas ne reizi tā arī nav malušas (vēl manāmas uzbērumu paliekas), par kāda
avarējuša kuģa tvaika katlu, ko vietējais barons te izmantojis darvas tecināšanai,
gan kādreizējo zirgu ceļu, kas šķērsojis Bažu purvu, gan iespaidīgo Dūmeles
dižakmeni.
|
|
|
Ir atrodamas ziņas, ka baznīca šajā vietā atradusies 17. gadsimtā. Mūsdienās redzamais dievnams ir celts laikā no 1792. – 1794. gadam. Kupolveidīgās celtnes projekta autors bija Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. Kupola forma nodrošina labu akustiku iekštelpās. Altāris izvietots pret ieejas durvīm. Starp ēkas kolonnām ir novietota altārglezna, kas attēlo Kristu un Pēteri viļņos apņemtajā jūrā. Kā nozīmīgi interjera priekšmeti jāmin 18. – 19. gs. vīna kausi, svečturi u.c. 2014. gadā ēka restaurēta. Dienvidos no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apglabāts ievērojamais vācbaltu rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (1769. – 1850.), kuram bija nozīmīga loma dzimtbūšanas atcelšanai Baltijā.
Katlakalna ev.lut. baznīcas jau vairāk nekā 200 gadus slejas varenu priežu audze, kuras taciņas aizvedīs līdz pat Daugavai, no kuras krasta var palūkoties uz Rīgas TV torni.
|
|
|
Vienīgais šāda veida un mēroga Padomju militārais objekts Latvijā - tālo sakaru bāze, kas bija paredzēta sakaru uzturēšanai ar Padomju armijas kuģiem un zemūdenēm visos (?) Pasaules okeānos un jūrās. Tā centrā bija viens, bet perimetrā – seši torņi vairāk kā 200 m augstumā. Mūsdienās saglabājušies tikai daži no tiem un tiek izmantoti mobilo sakaru nodrošināšanai. Klīst nostāsti, ka komplekss tā arī ne vienu reizi nav ieslēgts. Upīškalna kompleksu lieliski var pārskatīt, braucot pa Skrundas – Kuldīgas ceļu, - kādus 3 km pirms Kuldīgas apvedceļa (apdzīvota vieta – Raidstacija).
|
|
|
0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu.
|
|
|
Bērzgales novadpētniecības muzejs dibināts 1988. gadā. Tajā
iekārtota rakstnieka Antona Rupaiņa (1906 – 1976) piemiņas istaba,
ekspozīcija par pagasta vēsturi, tā ievērojamiem cilvēkiem un
kultūrvēsturiskajām tradīcijām.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 12.00,13.00 – 17.00, S., Sv : pēc pieteikuma
|
|
|
Kvalitatīvs restorāns un viesnīca Ainažos. Restorāna ēdienkarte ir ļoti dažāda - no vieglām un interesantām uzkodām, līdz lieliskiem gaļas un zivju ēdieniem, kā arī veģetārajiem piedāvājumiem! Ikdienā restorānu apmeklē ne tikai Latvijas, bet arī daudz kaimiņu zemju klientu! Restorāns ir draudzīgs gan ģimenēm, gan arī mājdzīvniekiem.
Rudenī un pavasarī, reizi mēnesī iespējams baudīt īpašas vēlās brokastis!
|
|
|
Rakstnieka Marģera Zariņa stāstā un lugā
aprakstītā vecā Taizeļa prototipa – zvejnieka Nika Freimaņa (1845. – 1908.) kaps.
|
|
|
Akmeņraga 14.robežapsardzības postenis kalpojis kā jūras novērošanas punkts. Pašlaik objekts pieder novada pašvaldībai un netiek izmantots.
|
|
|
Baronu Osten – Zakenu dzimtai piederošā muiža būvēta no jauna 1856. – 1857. gadā, jo veco muižu Krimas kara (1853. – 1856.) laikā nopostīja. Izrādās, ka minētā kara sākumā angļu kuģi Krievijas cara iebiedēšanas nolūkos apšaudīja Latvijas piekrasti un kuģus, t.sk. arī Kolku, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Pēc muižas sagraušanas tās vietā uzbūvēja t.s. Balto namu ar saimniecības ēkām. Tā otrajā stāvā uzcēla manteļskursteni medījumu kūpināšanai (saglabājies līdz mūsdienām). Muižnieku īpašumā muiža atradās līdz 1919. gadam, kad tās pēdējo īpašnieku Kristianu fon Osten – Zakenu nošauj Tukumā. 1929. g. Baltajā namā ierīko pamatskolu, ko turpmāk sauc par Kolkas skolu. Tā darbojas līdz 1961. g. (tika uzcelta jauna skola), bet līdz 1989. g. ēkā notiek darbmācības stundas. Tajā laikā to dēvē par Veco vai Mazo skolu. No 1991. gada Kolkas Vecā skola ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes īpašums, kurā ik gadu (no 1994. gada) norisinās studentu vasaras prakses.
|
|
|
Atrodas 1911. g. celtajā Straupes pienotavā. Ražo pienu, kefīru, paniņas, krējumu, biezpienu, saldos biezpiena krēmus, sviestu, jogurtu un sieru. Produkciju var iegādāties pienotavas veikaliņā (blakus uzņēmumam), kur var nopirkt arī sadarbības partneru - a/s Smiltenes piens un SIA „Latvijas piens” ražotos sierus. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. Produktiem piešķirts „Zaļās karotītes” un „Latvijas labuma” statuss. Grupām organizē degustācijas un iepazīstina ar piena ražošanas un pārstrādes kooperatīva darbību.
|
|
|
Atrodas Liepājas ielas – senā Livonijas – Prūsijas ceļa malā. Aizputes simbols, kas attēlots tās ģerbonī un karogā. Aizputes pils celtniecību uzsāka 1248. g. (pastāv dažādas versijas) ordeņmestra Dītriha fon Greningena laikā. To būvēja kā kastelas tipa mūra pili ar stūra torni un koka ēkām pagalmā. Viduslaikos Aizputē atradās Kurzemes bīskapijas centrs. Pēc Livonijas kara 16. gs. otrajā pusē pils vairs netika izmantota, līdz 17. gs. sākumā to atkal atjaunoja, uzceļot piebūves. Ar pārtraukumiem pili apdzīvoja līdz pat pagājušā gadsimta. 70. gadiem, kad tās vienā daļā atradās dzīvokļi. Pilsdrupas ir daļēji iekonservētas, taču kāpelēšana pa tām ir aizliegta un bīstama. Aizpute ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām un pirmās ziņas par to ir atrodamas no 1378. gada. 100 m austrumos no pilsdrupām atrodas Akmens tilts pār Tebru - viens no jaunākajiem Latvijā celtajiem mūra tiltiem. Tā akmens margas ir barona Karla fon Manteifeļa dāvinājums (celts 1907. gadā) Aizputei. Tilta ziemeļu puses margās ir iemūrēta granīta plāksne ar Manteifeļu dzimtas ģerboni, kas gan ir vāji izšķirami.
|
|
|
Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē pēc tēlnieka O. Feldberga ierosmes 1992. gadā izveidots brīvdabas mākslas muzejs parks. Te var iepazīt laikmetīgās mākslas darbus, kā arī piedalīties mākslas simpozijos, radošajās darbnīcas un citos pasākumos.
|
|
|
Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss. Lauku sētas ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu.
Teritorijā iespējams nakšņot dzīvojamā ēkā (2 istabas, katrā pa diviem cilvēkiem), kā arī teltīs. Pieejamas piknika vietas. Tāpat iespējams organizēt gan svinīgus pasākumus, gan sportiskas aktivitātes. Dzīvojamā ēkā var organizēt pasākumus līdz ~20 dalībniekiem.
|