Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Viengadīgo krāšņumaugu, ēdamaugu dēstu audzēšana. Dažādu krāsu un formu tomātu audzēšana segtajās platībās. Ar 2021. gadu tomātu pārstrāde - sulas un pulvera ražošana.

N/A

Šī vairāk ir uzskatāma par vēsturisku vietu, nekā tūrisma objektu, jo muižas pils atrodas avārijas stāvoklī un apskatāma no ārpuses! Mūsdienās redzamais muižas komplekss ir veidojies 19. - 20. gs. mijā, bet muižas pils (vēlīnais klasicisms) - 19. gs. pirmajā pusē. Vēlāk tai piebūvēja neobarokālus torņus abos ēkas galos. Vienā no tiem atradās kapela, otrā – bibliotēka. 19. gs. tika uzsākta ainavu parka un dendrārija izveide. 19. gs. beigās pilī norisinājās plaši remontdarbi, un tās īpašnieki – Kerbedzu dzimta ēku līdz pat 1. pasaules karam atvēlēja māksliniekiem. No 1920. - 1975. g. muižā darbojās pamatskola, tad ēkas kā noliktavu izmantoja kolhozs.

N/A
Zīleņu upurakmens. Zelenpoles Zelta kalniņā, pie stāvas nogāzes, apskatāms akmens ar gredzenveida iedobi vidū – Zīleņu upurakmens. Te bija sena latgaļu kulta vieta, kur nesuši upurus dieviem, attīrījušies no ļauna un smēlušies gaišo enerģiju.
N/A
6 dienas

Maršruts sākas populārākajā Latvijas kūrortā - Jūrmalā. Tas piemērots gājējiem, kam patīk iet gar jūras krastu, kur mijas gan ar savdabīgo piekrastes šarmu apvītie bijušie zvejniekciemi, gan mazskartas un vientuļas pludmales. Daudzviet ciemos darbojas mazas lauku kūpinātavas, kur ceļotājiem piedāvā žāvētas zivis. Maršruta galamērķis ir Kolkasrags, ko slavenais Latvijas jūrskolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs uzskatīja par Eiropas centru. Kolkasrags kā viena no Baltijas jūras bīstamākajām kuģošanas vietām ir pazīstams jau no vikingu laikiem. Kolkasrags ir arī viena no Latvijas putnu vērošanas „top” – vietām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​

N/A

Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā.

Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”.

N/A

Apmeklētāji var iepazīt darbnīcu, vērot meistaru darbībā, veidot paši, kā arī iegādāties māla izstrādājumus (t.sk. dārza keramiku) un apskatīt skaisto dārzu.

N/A

Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas.

N/A

Vaides Purvziedos lībiešu pēctecis, mežsargs Edgars Hausmanis iekārtojis lielisku meža dzīvnieku ragu muzeju. Ekspozīciju veido vairāk nekā 600 ragu, no tiem aptuveni 350 aļņu ragu. Kolekcijas eksponāti nav medību trofejas, bet atrasti ilggadējās mežsarga gaitās. Vēl apskatāma dabas aizsardzības ekspozīcija. Mājās arī šodien saimnieko senas lībiešu dzimtas pēcteči.

N/A

Taarka Tarõ Köögikõnõ atrodas tradicionālajā setu zemnieku sētā, kur bez setu tradicionālajiem ēdieniem piedāvā arī citu somugru tautu un arī ukraiņu ēdienu garšas.

N/A

Dabas liegums ar mākslīgi veidotu dīķu kompleksu, kas atrodas dienvidrietumos no Saldus. Sātiņu dīķi ir ievērojami ar lielo putnu skaitu ligzdošanas un migrāciju laikā. Kaut arī nelabiekārtota, minētā vieta tomēr ir potenciāla un interesanta putnu vērošanas teritorija. Arī tuvējie meži ap dīķiem ir daudzu aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu dzīves vieta. Daļai dīķu ir privātīpašuma statuss.

N/A

Konditoreja - kafejnīca "Bemberi" atrodas Saulkastos netālu no Saulkrastu dzelzsceļa stacijas. Piedāvā ražotnē tapušos konditorejas izstrādājumus – pīrādziņus, smalkmaizītes, kūkas, kēksus un maltīti visām ēdienreizēm. Saulkrastos, Raiņa ielā 7 meklējama otra kafejnīca.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, rasols, šķovēti kāposti, mājas kotletes, pelēkie zirņi ar speķi.

Īpašais ēdiens: Malkas krāsnī ceptas picas.

N/A

"Pūpoli" atrodas Rīgas līča krastā, 50 m attālumā no jūras, īsi pirms iebraukšanas Kolkā, netālu no šosejas. Šeit ir pieejama atpūtas vieta, kā arī vieta sporta spēlēm, volejbolam. Apmeklētājiem ir iespējams redzēt kā tiek sagatavotas un kūpinātas butes, vimbas, brekši un asari un citas zivis, iegādāties tās un degustēt. Uz vietas iespējams uzvārīt arī zivju zupu.

N/A

Igaunijas vecākais un lielākais dzērienu ražotājs, alus darītava A. Le Coq, alus darītavas muzeja apmeklētājus aicina iepazīt alus gatavošanas vēsturi un alus kultūru, mūsdienu alus ražošanu, kā arī to nobaudīt. Aplūkojami vairāk nekā 2000 eksponāti, un muzeja krogā var degustēt gan alu, gan citas labas lietas. Alu un ar to saderīgās uzkodas, kā arī suvenīrus var iegādāties mazajā muzeja veikaliņā.

N/A

Dundagas pili ieskauj parks, kura pirmsākumi ir meklējami jau 17. gs. Tam cauri tek Pāces upīte, kuras uzdambējums veido Dundagas dīķi. Tajā atrodas senatnē (vēl pirms pils būvniecības) mākslīgi veidota sala - Kalnadārza pilskalns. Tam iepretim (dīķa austrumu krastā) atrodas Dundagas pilskalns. Parkā joprojām zaļo (daži lielākie zari ir nolūzuši) t.s. “Rubļa ozols”, kura attēls bija uz 1919. g. izdotās Latvijas simts rubļu naudaszīmes. Parkā uzcelta estrāde.

N/A

Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks.

N/A
Ziemupes 158.zenītraķešu bāzes vietā saglabājušās dažas ēkas, raķešu novietnes un dzīvojamā ēka. Objekts netiek izmantots, teritorija pamesta un degradēta. To var lieliski pārskatīt no blakus esošā zemes ceļa.
N/A

Raiņa Mēnessmeitiņas (Idas Apsānes) kaps uzmeklējams Lašu vecajos luterāņu kapos (0,2 km ziemeļos no Lašu luterāņu baznīcas). Uz I. Apsānes kapa pieminekļa ir šāds teksts: „Ida Marie Apsahn dzim. 23 März 1867 mir. 10 April 1887”. Lašu kapos apbedīti arī citi viņas ģimenes locekļi.

N/A

Mājīgs restorāns, kura pavāri iedvesmojas no vietējās augu un dzīvnieku valsts, piedāvājot aizmirstas garšas jebkurā gadalaikā. Goda vietā ir gan vietējo, gan pasaules labāko meistaru produkti. Sezonu dažādo garšu un vīna brīnišķīgais salikums padara Umb Roht par restorānu, kas piedāvā dažādus garšu baudījumus.

N/A

Viena no skaistākajām Igaunijas lauku baznīcām, ko sākotnēji izmantoja kā patveršanās vietu. Celta agrās gotikas stilā. Sienu zīmējumi no 1330. gada.

N/A

Saimniecība „Raudiņi” ir vieta, kur atpūsties mājīgā un klusā vietā starp jūru un mežu 10 minūšu brauciena attālumā no Rojas. Lai arī laika gaitā "Raudiņos" audzēti zirgi, kā arī ir nodarbojušies ar lopkopību, zemkopību un puķkopību, galvenā nodarbe šobrīd ir lauku tūrisms. 

Šeit iespējams atpūsties kopā ar ģimeni un draugiem (nelielā kompānijā), rīkot saliedēšanās pasākumus vai sporta spēles, gatavot gardu maltīti āra terasē uz īstas malkas plīts vai kamīnā. Vakarā vērot saules lēkta atspīdumu koku galotnēs. Nakšņošanai piedāvā viesu namiņus, siena matračus vai nomāt telts vietas un pie jūras sagaidīt saullēktu. Klusums, miers un dabas veldzējums "Raudiņos".