Vaiņodes lidlauks

Rīgā 1910. Gadā Krievijas impērijas rūpnīcā sāka ražot lidmašīnu motorus, jo skaitījās Krievzemes aviācijas metropole. 20.gs. sākums uzskatāms par aviācijas uzplaukumu pasaulē. Pirmo reizi karu vēsturē tika izgudrota cilvēku iznīcināšana no gaisa. Cepelīnu milzīgā celtspēja deva iespējas lieltonnāžu aviobumbu pārvešanai un objektu bombardēšanu. Brāļi Raiti (ASV) pirmie ar paštaisītu lidmašīnu paceļas gaisā 1903.g., bet vācu aviācijas zinātnieki jau 1914.g. Rietumkurzemes augstieni Vaiņodē izvēlas par vislabvēlīgāko dirižabļu bāzes atrašanās vietu, ko vācu inženiera Emila Vebera vadībā sāk apbūvēt kara industrijas vajadzībām. 1916. Gadā tiek pabeigta cepelīnu angāru „Valters” un „Valhalla” būvniecība, kur liels atbalsts bija vāciešu ierīkotajam dzelzceļa atzaram no stacijas līdz lidlaukam. Vaiņodes lidlauks kļuva par vērienīgu dirižabļu bāzi Eiropā. Pēc I Pasaules kara Latvijā izveidojās Aizsargu un Latvijas Aviācijas Klubi (LAK), kas pamudināja arī vaiņodniekus padomāt par iegūtā lidlauka turpmāko izmantošanu.Vaiņodnieku aviācijas periods iesākās 1936. g. janvārī,kad uzsāka būvēt pirmo planieri „Pārsla” , tāpēc katru gadu jūlijā Vaiņodē notika aviācijas svētki ,tā atzīmējot pirmā planiera lidojumu. Planierbūves ierosinātājs un meistars bija Žanis Krūza no Baznīcas ielas. Un 15. septembrī tika pabeigts arī angārs uz lidlauka, planiera vajadzībām. Aculiecinieks: „Bija 1941.g. jūnijs, ganīju govis. Gaisā parādījās daudz lidmašīnas virs lidlauka, ar dzelteniem spārniem. Dzinu govis nost. No lidmašīnām kaut kas bira ārā. Domāju, kā aviācijas svētkos sviež konfektes. Atstāju govis, skrēju, lai noķertu konfekti. Bet kravas izpletnīši nevērās. Pēc 50m skrējiena apstājos. Nodunēja sprādzieni, iet zeme pa gaisu – bija tikai viens tāds vāciešu uzlidojums. Uzmeta lidlaukam aviobumbas, tad virs Kalšu purva apgriezās un prom. Ceļš no lidlauka bija par šauru akmeņvedējiem, tie bēga kur kurais. Zirgi ar pusratiem- salauztiem. Krievi skrēja šurpu turpu, atkāpjoties bēga, neko nespridzināja. Pēc dienas gan- ienāca „Polutarka” ar krievu karavīriem un ieročiem. Nobrauca līdz pienotavai un atstāja mašīnu. Iegāja garnizonā. Bija dzirdami šāvieni, aizdegās apģērbu noliktava. Nākošā dienā pie kapiem virs munīciju noliktavām gaisā pacēlās uguns stabs. Trīs tādi uguns stabi bija. Mūsu mājai izbira stikli un pašus triecienvilnis iesvieda pret sienu. „ Latvijas aviācija iesaistījās karā tikai pret Bermontiešiem. Latvijas valsts sagādāto dārgo aviāciju II Pasaules karam sākoties neiznāca pielietot. Pēc II Pasaules kara Vaiņodes lidlauks tapa otrreiz par vienu no varenākajiem, šoreiz par Krievijas kara lidlauku. Patreiz lidlauks ir privātīpašums un tūristiem pieejams iepriekš saskaņojot ar īpašnieci pa tālruni 29229743