Jēkaba ceļš

Livonijas ordeņa pilsdrupas Dobelē

Stāsts par Dobeli sākas vecajās, romantiskajās pilsdrupās. Mūra pils ir vecākā būve pilsētā. Omulīgajā, plašajā pils pagalmā jau kopš pagājušā gadsimta sākuma ir notikušas balles un brīvdabas sarīkojumi.

No 1335. līdz 1359. gadam Livonijas ordenis zemgaļu pils vietā uzcēla savu mūra pili. Tā vairākkārt ir paplašināta, labiekārtota un bijusi apdzīvota līdz 1736. gadam. Kurzemes hercogu Ketleru dzimtas valdīšanas laikā Dobele bija svarīgs militāra atbalsta punkts un nozīmīgs administratīvais centrs.

Zviedru kara laikā pilī uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII, bet 1915. gadā pils pakājē karaspēka parādi pieņēma Vācijas ķeizars Vilhelms II. Taču ekskursantus visvairāk pārsteidz stāsts par pils pārvaldnieku – kapteini Kristofu Georgu fon Offenbergu, kurš 18. gadsimta sākumā mēra laikā no nāvējošās slimības paglābies, kopā ar ģimeni ieslēdzoties pilī. Un šajā ģimenē ir bijis viens dēls un 22 (!)meitas. Biežākais ekskursantu jautājums pēc īsa klusuma brīža – un cik tad sievu kapteinim bija?

Līdz mūsdienām vēl saglabājies no laukakmeņiem celtais pils aizsargmūris, kas vairs nav savā sākotnējā augstumā, arī priekšpils siena divu stāvu augstumā ar logu un durvju ailām. Tā kā pilsdrupas ir ļoti populārs tūrisma objekts, 2002. gadā tika uzsākta Dobeles pilsdrupu konservācija. Pamazām tiek nostiprināti pils mūri, un no atjaunotā torņa skatu platformas paveras tāls skats uz Dobeli.

Par pils kādreizējo varenību vēsta kāds nostāsts. Pils tikusi nobeigta ar vara jumtu, kas saulainā dienā spoži laistījies un bijis tālu saredzams. Pat tik tālu, ka kuģinieki to redzējuši no vismaz 100 km attālās jūras. Viņi šo jumtu noturējuši par bāku un uzskrējuši uz klintīm. Kuģis aizgājis bojā. Tad nu jūrnieki Dobeles pils vara jumtu nolādējuši. Sacēlies viesulis un aiznesis jumtu jūrā.

Cits nostāsts vēstī, ka zem Dobeles ordeņa pils esot apakšzemes ejas. Daži uzņēmīgi racēji esot mēģinājuši tās atrast, bet nekā – bezcerīgi.

Dobeles novada TIC, 28.10.2016

Izmantotie avoti:

Dobeles novada TIC arhīvs

Stāstā iesaistītie tūrisma objekti
5 dienas	Jēkaba ceļš	Slavenais Kurzemes hercogs Jēkabs valda Kurzemē un Zemgalē apaļus 40 gadus (1642-1682). Šajā laikā viņa pārvaldītajā zemē notiek lielas pārmaiņas – strauji attīstās kuģu būve, parādās pirmās manufaktūras un uzlabojas lauksaimniecības ražošanas apjomi. Hercogam izdodas radīt lielu floti, kuras kuģi ved uz Rietumeiropu labību, gaļu, sviestu, vilnu, kokmateriālus un visu to, ko saražo viņa manufaktūras un Zemgales un Kurzemes muižas. Flote ir liela un spēcīga, tā ne tikai kuģo uz Eiropu, bet sasniedz arī Tobago un Gambiju, tur dibinot kolonijas un vedot uz Eiropu cukuru, kafiju un garšvielas. Hercogistē būvē kuģus, ražo papīru, salpetri, auž audumus, brokātu un gobelēnus. Ir attīstīta dzelzs apstrāde, dzelzs rūdu sāk ievest pat no Zviedrijas. Tiek kaltas naglas, darināti enkuri un zvani, lieti lielgabali un taisīti citi šaujamieroči. Darināts degvīns, ražots etiķis, dzirnavās malts pulveris. Pēc tā Eiropā ir liels pieprasījums, jo vieni aizstāvas, bet citi uzbrūk, bez šaujampulvera neiztikt. Gadā saražotas pat 25 tonnas šaujampulvera. Viens no pulvera torņiem saglabājies Kandavā, tiesa gan, daudzkārt pārbūvēts. Tāpat tiek ražots buru audekls, auklas un kaņepāju tauvas. Mēdza teikt, ka bez Kurzemes kaņepāju tauvām Anglijas karalienes flotes nebūtu! Hercogs domā arī par sēklu selekciju, audzē šķirnes lopus, uzlabo zemi ar meliorāciju, cenšas palielināt lauku ražību. Ne visu Jēkabam izdevās realizēt – Ventas rumbas apejas kanāls palika nepabeigts, neīstenojās arī citi grandiozi plāni un ieceres – pat Austrālijas kolonizācija! Taču hercoga Jēkaba laiks ir lielu pārmaiņu laiks Latvijas zemēs, un tas nav palicis nepamanīts, tāpat kā lielais hercoga Jēkaba veikums pavisam nelielā Eiropas zemes gabaliņā. Tas pierāda, ka, gudri saimniekojot, var tālu tikt.
	Dobeles pilsdrupas un pilskalns	Slejas Bērzes labajā krastā, Dobeles rietumdaļā. Pilskalns ar nocietināto priekšpili bija apdzīvots jau 10. - 13. gs., bet tā piekājē (laukums starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju) atradusies senpilsēta. Kā jau „parasti” tas noticis, arī uz šī senču (zemgaļu) pilskalna Livonijas ordenis laikā no 1335. - 1347. g. uzceļ mūra pili. Pili sagrāva 18. gs. un no tās saglabājušās visnotaļ iespaidīgas un ainaviskas drupas, kas mūsdienās ir iekonservētas. Tajās izbūvēts skatu laukums.