Skatu vietas

Viens no lielākajiem 9. - 13. gs. zemgaļu nocietinātajiem pilskalniem, pie kura 13 ha platībā bija izvietojusies senpilsēta. Labiekārtots. Uzskata, ka te atradusies hronikās minētā zemgaļu osta. Pāri Lielupei nesen ir izveidots pontonu tilts, pār kuru gājēji un velobraucēji no maija līdz oktobrim var nokļūt līdz Mežotnes pilij. Mežotnes pilskalnā maija trešajā sestdienā tiek rīkoti Mežotnes pilskalna svētki. Pa laipu taku var aizstaigāt līdz Vīna kalnam. Atrodas Bauskas dabas parkā.

Aptuveni 0,5 km dienvidos no Mežotnes pilskalna atrodas Vīna kalns, kas līdzīgi kā Mežotnes pilskalns, ir veidots, izmantojot Lielupes ielejas stāvās krastu nogāzes, tās pārveidojot. Vietvārds ir it kā radies no stāsta, ka šeit parādījies dievgalds ar maizi un vīnu. Vīna kalnu ar Mežotnes pilskalnu savieno jauka koka laipa, kas ved pa Lielupes ielejas pamatkrasta lejas daļu.

Molu (sākotnēji – pāļu rindas ar akmeņu krāvumiem) izbūve pie Sakas ietekas jūrā tika uzsākta 1878. gadā, lai nodrošinātu ostas darbību. 1929. gadā notiek molu pārbūve, pagarinot tos ar masīviem betona blokiem. Pēdējā rekonstrukcija notika 2010. gadā, pārveidojot molus par ērtu pastaigu un makšķerēšanas vietu, no kuras var vērot arī saulrietu.

Asotes pilskalna izveidē izmantota dabiska reljefa forma – Daugavas ielejas krasta daļa, kuru šķērso Dārzupīte. Pēc 20. gs. vidū veikto arheoloģisko izrakumu rezultātiem var spriest, ka pilskalnu apdzīvoja laikā no 1. g. t. pr. Kr. līdz 13. gs. 11. gs. tā aizsargsistēma tika uzlabota un papildināta ar gredzenveida aizsargvalni. Tas ir laiks, kad Asotes pilskalns bija kļuvis par svarīgu latgaļu cilšu amatniecības, tirdzniecības un novada centru. Pilskalna plakums virs tuvējās apkaimes paceļas par 10 m, tādēļ no tā paveras labs skats (dienvidu virzienā) uz Ābeļu salu, kuras ziemeļu galā redzams neliels reljefa paaugstinājums – Kaupres pilskalns. Otrpus (ziemeļos) no Asotes pilskalna atrodas t.s. Baznīcas kalniņš – sena kulta vieta.

Pret dienvidiem vērsta Abavas senlejas krasta nogāze, kur jau hercoga Jēkaba laikā audzēja vīnogas, no kurām darināja skābenos Kurzemes vīnus. Vīnogu audzēšanas (tālākais ziemeļu punkts Eiropā) tradīcijas šeit turpina arī mūsdienās.

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.

Kurzemes pussalas (t.sk. Slīteres nacionālā parka teritorijā) piekrastes posmā no Melnsila un Kolkas līdz Ovišiem un Liepenei plešas Latvijā unikālā un Eiropā lielākā kangaru un vigu ainava. To vislabāk var iepazīt, izejot Pēterezera dabas taku. Kangarus un vigas redzēsim arī citur – piekrastes ciemu apkārtnē, vietā, kur Kukšupes vigu (viena no lielākajām, stiepjas ~ 8 km garumā) šķērso Ventspils – Kolkas autoceļš, Apakšceļa tuvumā u.c. Tikai tos jāmāk ieraudzīt un dabā atpazīt.

Viens no populārākajiem Latgales tūrisma objektiem. No lielpaugura plakanās virsotnes (247 m vjl, ap 60 m virs tuvākā apkārtnes) paveras viena no skaistākajām Latgales ainavām un redzams 2 km attālais Rāznas ezers. Mākoņkalnā atradās 13. gs. celtā un praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils, - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra fragmenti. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā.

Naujenes pilskalns veidots līdz 25 m augstā un stāvā Daugavas ielejas krastā, ko ietver divas sānu gravas. 1275. - 1277. g. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rācenburga vadībā agrākās latgaļu koka pils vietā uzceļ mūra pili. Tajā varēja iekļūt pa paceļamu tiltu, šķērsojot ārējo un iekšējo priekšpili. Līdz 16. gs. vidusdaļai pils kalpo kā Dinaburgas komtura rezidence. 1577. g. to noposta Ivana Bargā karaspēks. Pēc šī notikuma Dinaburga zaudē savu stratēģisko nozīmi, un jaunas nocietinātās būves celtniecība tiek uzsākta vietā, kur tagad atrodas Daugavpils. Blakus ordeņa pils drupām uzstādīts samazināts pils makets, kas palīdz iztēloties, kā šeit izskatījās pirms daudziem gadsimtiem. Līdz pilskalnam no autostāvlaukuma var nokļūt pa labiekārtotu taku. No pilskalna paveras viens no skaistākajiem Daugavas loku dabas parka skatiem.

Ļoti ainavisks Rēzeknes – Dagdas - Krāslavas ceļa posms ~ 2 km garumā ar skatu uz Rāznas ezeru un Mākoņkalnu (gaisa līnijā attālums – 10 km) ezera pretējā pusē.

Latgales augstienes Rāznavas pauguraines augstākā un Latvijā trešā augstākā virsotne (289,3 m v.j.l.). Lielpaugura relatīvais augstums ir 86 m! Skatu torņa platforma ir šobrīd augstākais Latvijas punkts (323 m.v.j.l.), kas sasniedzams ar paša kājām! Liepu kalna apkārtne ir labiekārtota.

Lai mazinātu upes grīvas aizsērēšanu un regulētu tecējumu, 19. gs. vidū tika uzcelts Austrumu mols – 980 m garumā. Tā pamatu veido koka pāļu konstrukcija, kas nosegta ar akmeņiem. 2,2 km garais mols mūsdienās ir atjaunots un kalpo kā iecienīta pastaigu, atpūtas un makšķerēšanas vieta visos gadalaikos. No mola var vērot putnus, paretam var laimēties redzēt arī kādu roni. Mola sākumā apskatāmi 2 laukakmeņi, kuros iekaltais teksts vēstī, ka šo būvi apmeklējuši Krievijas imperators Aleksandrs II (1856. g.) un troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs (1860. g.). Šis fakts izceļ Rīgas ostas nozīmīgumu tā laika Baltijas jūras tirdzniecības ceļu kontekstā.

Saulkrastos netālu no Baltās Kāpas un Saulrieta takas posmā no Bērzu ielas līdz Selgas ielai gar jūru izbūvēts jauns pastaigu takas posms un izveidots vides objekts “Saulrieta vērotājs”.  Tas ir foto objekts, kur jaunlaulātie un ikviens Saulkrastu iedzīvotājs, viesis var iemūžināt atmiņas Saulkrastiem tik raksturīgajā saules simbolā.