Dabas objekti Igaunijā
Ar ko ievērojama daba Igaunijā?
Iespaidīgākā Baltijas klinšu siena – t.s. Ziemeļigaunijas glints, „Līču zeme” – Lahemā ar nacionālo parku, „Salu zeme” – Sāremā sala un Monzunda salu arhipelāgs, Matsalu līcis kā viena no nozīmīgākajām masveida putnu atpūtas vietām migrāciju laikā, viens no izcilākajiem Eiropas meteorīta krāteriem, izcilākie Baltijas dižakmeņi un ūdenskritumi, Munameģis – Baltijas augstākā virsotne, Peipuss – piektais lielākais Eiropas ezers – ar senām zivju ieguves tradīcijām un ārkārtīgi lielā dabas daudzveidība, kas ir acīmredzami mainīga gan austrumu – rietumu, gan ziemeļu – dienvidu virzienā, ir tikai dažas no Igaunijas valsts dabas pievilcībām.
Lai uzzinātu vairāk par apmeklējamām teritorijām aicinām izmantot vides vai vietējo gidu pakalpojumus. Esiet saudzīgi pret dabu ceļojuma laikā - ievērojiet Zaļos padomus!
| Pārskats | Detaļas |
|---|---|
 |
Igaunija
Reimana CeļojumiUzņēmums nodarbojas ar dabas tūrisma pasākumu organizēšanu: agrā pavasarī – izbraucieni ar plostiem, vasarā – laivošana ar smailēm (kopā ar bebru dzīves vērošanu), visu gadu – pārgājieni ar sniega kurpēm pa Igaunijas augstajiem un zemajiem purviem, ziemā – izbraucieni ar stumjamām ragaviņām. Pieredzējuši pārgājienu vadītāji pastāstīs interesantus notikumus un faktus par Igaunijas dabu un kultūru.  34
 1-12
Pakalpojumi
34km - Attālums no valsts galvaspilsētas
1-12 Aktīvie sezonas mēneši |
 |
Igaunija
Aegna IslandMežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no |
 |
Igaunija
Kūsnemmes pussala (Kuusnõmme poolsaar)Ap 6 km garā pussala ir vieta, kur jānokļūst tiem, kas grasās doties vienā no neparastākajiem pārgājieniem pāri jūras šaurumam. Cauri Kūsnemmes pussalai līdz tās ziemeļu daļai iet šaurs un ļoti līkumains grants ceļš (ar garāku tūristu autobusu jābrauc lēni un uzmanīgi), kura galā izveidots autostāvlaukums, neliels namiņš, kur patverties lietus un vēja laikā, kā arī informācijas stends. Turpat redzamas divas Padomju armijas „KRAZ” tipa automašīnas. Lai sasniegtu robežkontroles posteni, Padomju robežsargi brauca pa jūru un mazajām saliņām, kas kā pērļu virtene savieno Kūsnemmes pussalas galu ar Vilsandi salas dienviddaļu. Turpat divas desmitgades pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas „KRAZ” automašīnu kravas kastēs vasaras laikā uz Vilsandi vizināja tūristus, taču spēkrati savu mūžu ir nokalpojuši un unikālais piedāvājums vairs nav spēkā! Ko darīt? Pa mazajām saliņām uz Vilsandi var doties ar kājām. To var īstenot tikai siltā laikā, kad nav gaidāms stiprs vējš un ir zināma laika prognoze vismaz divām tuvākajām dienām. Kā sava veida orientieris var kalpot augstsprieguma elektrolīnija. Kopumā ir jārēķinās arī ar 1 h 40 – 2 h ilgu un ~ 4 km garu gājienu. Dziļākā vieta (ja ietur pareizo „kursu”) atrodas pārgājiena sākumdaļā, kur starp saliņām izveidots laivu ceļš - ~ 1 m dziļa vieta atkarībā no vēja virziena un ūdens līmeņa. Zināmu priekšstatu par maršrutu sniegs redzamā ainava, kas paveras no skatu torņa. Kaut arī šis maršruts tiek reklamēts dažādos informatīvajos materiālos, atbildību par tā veikšanu uzņemas katrs pats! 257
Pakalpojumi
257km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Kūranīdu mācību taka (Kuuraniidu õpperada)1,7 km gara lokveida taka, kas iepazīstina ar dažādiem meža biotopiem, to iemītniekiem un meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Apmeklētāju ērtības nolūkā ir izveidotas koka laipas un neliels skatu tornis. 159
Pakalpojumi
159km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Mūgas Kabelikivi akmensPēc tilpuma (728 m3) - otrs lielākais Baltijas dižakmens. Baltijā vienīgais akmens ar šādu formas un izmēra apvienojumu. Tā augstums ir 7 m, garums – 19 m, platums – 11 m, bet apkārtmērs – 58 m. Kabelikivi atgādina līdz pusei zemē ieraktu milzu klints gabalu. Ledājs to „atnesis” no Somijas D daļas. Pēc sastāva - rapakivi granīts. Tam blakus atrodas vēl 2 visnotaļ iespaidīgi dižakmeņi.
|
 |
Igaunija
Bebru taka (Koprarada)Divus kilometrus garās lokveida takas sākums ir meklējams pie Somā nacionālā parka apmeklētāju centra (atklāts 2000. gadā) – Tēramā ciemā. Tā ved gar Mardu strauta (Mardu oja) krastu, kur krustām šķērsām ir sakrituši bebru nogāztie koki, radot diezgan juceklīgu skatu. Apmeklētāju centrā var iegūt nepieciešamo informāciju, noskatīties videofilmu un nacionālajam parkam veltītu ekspozīciju. 171
Pakalpojumi
171km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Pakri salasDivas salas – Lielā Pakri (Suur Pakri) un Mazā Pakri (Väike Pakri) - 3 km R no Paldiskiem (Paldiski). Padomju laikā tās izmantoja kā armijas aviācijas poligonu, par ko liecina daudzās bumbu bedres un munīcijas paliekas. Salas klāj g.k. retas kadiķu audzes, bet to Z, ZA galos paceļas iespaidīgas līdz 6 m augstas kaļķakmens klintis.
|
 |
Igaunija
Kostiveres karsta lauksIgaunijas vizuāli izteiksmīgākais karsta lauks 125 ha platībā ar dažādām karsta procesu izpausmēm – pazemes strautiem, Jēlehtmes (Jõelähtme) upes sausgultni, karsta avotiem, piltuvēm, gravām, alām, pamatiežu atsegumiem, savdabīgu akmens „sēni” u.c. Pavasaros tas applūst, bet mazūdens periodā labi apskatāmas minētās karsta formas.
|
|
|
Igaunija
Otepää augstieneViena no trijām Dienvidigaunijas augstienēm ar ainaviskiem pauguriem un skaistām skatu vietām. Tās „centrā” iegūlis līčiem bagātais Pühajärv ezers (tulkojumā – Svētezers). 230
Pakalpojumi
230km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Harilaidas pussala (Harilaid)Sāmsalas ziemeļrietumu daļā jūrā iestiepjas iespaidīgā Tagameizas pussala (Tagamõisa poolsaar). Tās ziemeļrietumu daļā meklējama mazāka – ap 5 km garā Harilaidas pussala (Harilaid). Pussalas vidusdaļā viļņojas Lajalepas ezers (Laialepa järv) - bijušais jūras līcis, kas zemes garozai ceļoties, kļuvis par iekšēju ūdenstilpi. Arī pati Harilaida (igauniski „laid” nozīmē „saliņa”) vairāk nekā trīs gadsimtus atpakaļ bijusi sala. Harilaidu iecienījuši ne tikai migrējošie putni, bet arī roņi, kurus piesaista vientuļi līči un akmeņainās sēres. Harilaidu var apmeklēt tikai ar kājām vai ar divriteni, bet spēkrati ir jāatstāj autostāvlaukumā. No tā ~ 1 km attālumā atrodas vieta, kur pēc 17. gs. radies Harilaidas savienojums ar Sāmsalu. Šeit paveras nepierasti klaja un akmeņaina ainava. Pārējā Harilaidas daļa ir apmežota pirms ~ 40 gadiem. Kopumā būs jāveic ~ 10 km garš pārgājiens. 273
Pakalpojumi
273km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Voremā drumlinu lauksTabivere ciems. Drumlinus veidojis ledājs un tie orientēti ledāja kustības virzienā. Pēc izskata drumlini atgādina klaipveida paugurus. No to „mugurām” paveras skaisti skati uz drumlinu lauka ainavu un ieplakās esošajiem ezeriem. Apmeklētāju centrs atrodas Äksi ciemā.
|
|
|
Igaunija
Lemmjē pārgājienu taka (Lemmjõe matkarada)Taka, kas izveidota Lemmjegi (Lemmjõgi) un Raudnas (Raudna jõgi) satekas vietā, iepazīstina ar palieņu pļavām un veciem pārmitriem mežiem, kas ir vieni no lielākajiem Igaunijā. Takas sākumā dominē atklātas lauku ainavas. Viens no 4,9 km garās lokveida takas apskates objektiem ir Lemjē dižozols. Mitrā laikā noderēs ūdensizturīgi apavi. 155
Pakalpojumi
155km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Vehandu upes senlejaViena no skaistākajām Igaunijas upju senlejām – 12 km gara ar gandrīz 40 ainaviskiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem, no kuriem īpaši jāpiemin Viira müür, Kalamatu müür un Põdramüür.
|
 |
Igaunija
Ilumetsas meteorīta krāteriTrīs krāteri, no kuriem lielākā – Elles kapa (Põrguhaud) diametrs ir ~ 80 m, dziļums līdz 12 m. To ietver vairākus metrus augsti vaļņi. Pārējie krāteri ir dabā grūti atrodami un atpazīstami. Krāteru vecums ir ~ 6000 gadi. Līdz šim gan nav atrastas meteorīta atliekas, kas apstiprinātu to izcelsmi.
PakalpojumiPakalpojumi - atpūta
Dabas taka0,7 km gara taka līdz Põrguhaud krāterim. Informācija: http://www.ut.ee/BGGM/vaatamis/ilumetsa.html. |
 |
Igaunija
Tuhalas karsta lauks, Raganu akaViens no lielākajiem Igaunijas karsta laukiem. Tā interesantākais dabas veidojums ir unikālā Raganu aka, pa kuru pavasara palos (ne katru gadu un salīdzinoši īsu laika brīdi!) izplūst pazemes upes ūdeņi, veidojot neparasti spēcīgu karsta avotu, kura izvirstais ūdens daudzums var sasniegt 100 l/s.
|
 |
Igaunija
Turisalu klintsLīdz 30 m augsts smilšakmens (lejasdaļā) un kaļķakmens (augšdaļā) atsegums (Ziemeļigaunijas glinta daļa) Somu līča krastā – populārs tūrisma objekts un skatu vieta. Ieteicams pārgājiens gar klinšu lejasdaļu (akmeņains liedags) vienā virzienā un pa tās augšdaļu – atpakaļ (~ 2 km). No klints augšas pārskatāma plaša piekrastes teritorija līdz pat Tallinai. Izveidota skatu vieta. |
 |
Igaunija
Vientiešu tematiskais parksBijušajā Mīslera muižas parkā ir izveidots savdabīgs tematiskais ciemats, kur visas atrakcijas ir saistītas ar leģendām par vientiešiem, kas bija pazīstamas Vācijā jau pirms 400 gadiem.Vientieši ir jokdaru tēli, kas kļuva slaveni ar savu nepraktisko, bezjēdzīgo rīcību un anekdotiskajām izdarībām.Šeit Jūs varēsiet piedalīties vientiešu anekdotiskajos piedzīvojumu pārgājienos, darboties meistaru darbnīcās, nopirkt kādu vietējo suvenīru, ieturēt maltīti (grupām pēc iepriekšējā pasūtījuma) un pārnakšņot teltīs. 107
1-12
Pakalpojumi
107km - Attālums no valsts galvaspilsētas
1-12 Aktīvie sezonas mēneši |
 |
Igaunija
Endlas rezervātsEndlas rezervāts veidots Endlas (Endla) purvu masīva un tā apkārtnes mitrāju aizsardzībai. Uzmanību! Lai apmeklētu Endlas rezervātu, ir jāreģistrējas rezervāta administrācijā un apmeklētāju centrā - Tooma ciemā.
|
 |
Igaunija
Mēnikunno purvsAugstā purva masīvs ar vairākiem purva ezeriņiem, kura DA daļā izveidota laipu taka.
|
 |
Igaunija
Ignatsi pārgājienu taka (Ignatsi matkarada)Taka iesākumā ved pa mežu ieskautu bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju, pa kuru pagājušā gadsimta vidū izveda kokmateriālus. Tās tālākā daļa izmet nelielu loku pa Suistna purvu (Suistna raba), kur uzcelts skatu tornis ar izcilu sūnu purva ainavu ar nelieliem ezeriņiem. Takas garums vienā virzienā ir 4,5 km. |
 |
Igaunija
Aegnas salaViscaur mežiem klāta sala Somu līcī ~ 14 km Z no Tallinas. Salu caurauž nelielu ceļu un taku tīkls. Ieteicams pārgājiens apkārt mainīgajai (kāpas, smilšaini, akmeņaini un ar niedrēm apauguši krasta posmi) salas piekrastei (~ 9 km). Kuģītis atiet no Piritas ostas.
|
 |
Igaunija
Lahemā nacionālais parksPirmais Igaunijas un Baltijas nacionālais parks – dibināts 1971. g. Veidots Somu līča piekrastes, mežu, purvu, pļavu biotopu, sugu, dabas pieminekļu – dižakmeņu, ūdenskritumu, atsegumu un kultūras pieminekļu – senkapu, pilskalnu, muižu, zvejniekciemu u.c. objektu aizsardzībai.
Pakalpojumi
50km - Attālums no valsts galvaspilsētasPakalpojumi - atpūta
Apvidus slēpošanaKesmu pussalā 
VelomaršrutsKesmu (Käsmu) pussalā (~ 10 km), Pärispea pussalā: Loksa – Pärispea – Viinistu – Kasispea (te Baltijas augstākais dižakmens – Jaani – Tooma kivi, 7,8 m) - Vihasoo – Kotka – Loksa (~ 40 km);
Dabas takaViru purva (Viru raba) laipu taka (3,5 km), pastaigu takas Kesmu (Käsmu) pussalā (kopā ~ 15 km), Pikanõmme – Majakivi taka (4,5 km) ar 3. lielākā (584 m3) Baltijas dižakmens – Mājas akmens (Majakivi) apskati, Altjas (Altja) izziņas taka (3 km); 
Dabas vērošanaSkatu torņi Viru raba purvā un Pikanõmme – Majakivi takā. Apmeklētāju centrs atrodas Palmse. |
|
|
Igaunija
Hiiumaa salaOtra lielākā Igaunijas sala ar plašiem mežu masīviem, smilšainām un akmeņainām pludmalēm un vienu no Eiropas vecākajām bākām. 132
Pakalpojumi
132km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Piusas upes senleja un Piusas alas~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.
PakalpojumiPakalpojumi - atpūta
Izbraukumi ar kuģīti/laivuIzbraukums ar laivu pa Vana - Vastseliina - Ignasõ (1 diena, ekstrēms, tikai palu laikā). Informācija: www.piusa.ee.
Dabas takaPārgājiens gar upi visā senlejas garumā (~ 20 km). |
 |
Igaunija
Sõrve säärGalējais Saaremaa salas dienvidu punkts – oļaina strēle, kas iestiepjas Irbes šaurumā. Militārie nocietinājumi, bāka (1960. g.), putnu vērošanas vieta. 270
Pakalpojumi
270km - Attālums no valsts galvaspilsētas |
 |
Igaunija
Ahjas upes senlejaAhjas upes krastos no Koorvere līdz Otteni dzirnavām slejas gandrīz četri desmiti Devona perioda smilšakmens atsegumu, no kuriem divi – Väike un Suur Taevaskoja (pēdējā - 22 m augsta) ir populāri apskates objekti.
|
 |
Igaunija
Tihuses zirgu sētas senkultūras takaPiedāvā izmitināšanu un organizētus pasākumus ar zirgiem. Netālu no mājām sākas apzīmēta senkultūras taka, kas aizvedīs līdz tiem laikiem, kad cilvēka dvēsele bija cieši saistīta ar dabas spēkiem. Pa ceļam var iepazīties ar dažādām seno laiku tradīcijām un ieražām. Par vietām, kas ir saistītas ar Muhu salas senkultūru, pastāstīs uz tējas nama sienām izliktā fotoizstāde. 148
1-12
Pakalpojumi
148km - Attālums no valsts galvaspilsētas
1-12 Aktīvie sezonas mēneši |
 |
Igaunija
Ērdi taka (Öördi rada)1,2 km gara taka, kas pa purvainu mežu aizved līdz Ērdi purvam (Öördi raba) un tā austrumu daļā esošajam Ērdi ezeram (Öördi järv), pie kura izveidota atpūtas un peldvieta. |
 |
Igaunija
Sakas – Ontikas – Toilas klintsKlinšainā vairākpakāpju kāple - t.s. Ziemeļigaunijas glints, kas ar pārtraukumiem stiepjas gar Igaunijas Somu līča piekrasti (ieskaitot arī dažas salas), ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Tās ģeoloģiski un ainaviski izteiksmīgākais posms ir Sakas – Ontikas – Toilas klints, kas ~ 22 km garumā veido neparastu dabas vidi ar maksimāli 53 m augstu atsegumu kompleksu un mazskartu meža masīvu tā nogāzēs, kur redzami Kembrija un Ordovika perioda nogulumieži – māli, smilšakmens, kaļķakmens u.c. Pie Valastes pāri klintij traucas līdz 24 m augstais Valastes ūdenskritums (Valaste juga). Īpaši iespaidīgs ūdenskrituma kanjons ar leduskritumiem izskatās pēc ilgāka sala! Sezonāli ūdenskritumi (8 – 10 m augsti) ir meklējami arī pie Ontikas un Toilas ciemiem.
|
|
|
Igaunija
Klostri (Kloostri) skatu tornisMetāla tornis Kazari upes kreisajā krastā, ~ 5 km attālumā no Matsalu līča. No torņa redzamās Kazari deltas palieņu pļavas atrodas tikai 0,3 – 1 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ pavasara palos un stipru vētru (īpaši rietumvēju) laikā ūdens appludina milzīgu teritoriju. Uzskata, ka platības ziņā šīs ir vienas no lielākajām Eiropas palieņu pļavām, kas ir nozīmīga dažādu tārtiņveidīgo putnu sugu ligzdošanas, dzērvju un zosveidīgo putnu atpūtas un barošanās vieta. Ir pagājis laiks, kad zemnieki Matsalu pļavās ganīja govis un pļāva sienu, tādēļ šobrīd pļavu apsaimniekošanu veic nacionālā parka administrācija. |
