Kalēja smēdes apmeklējums allaž bijis kas īpašs. Vai tas ir aktuāls arī mūsdienās? Varbūt kāds jautās, kas vispār ir kalējs? Uz šiem jautājumiem gūsiet atbildes, apmeklējot "DUDU ligzdas" brīvdabas smēdi vai pasūtot kalēja smēdi uz savu pasākumu. Pie kalēja varēsiet uzzināt, kā karsē, kaļ un stiepj dzelzi, kādi instrumenti un materiāli ir nepieciešami kalšanas procesam, kādas ir tradīcijas, un ko kalējs dara mūsdienās. Varēsiet paši izkalt nagliņu vai "čiku", tā izmēģinot kalēja smago darbu. Kalēju iespējams ataicināt uz pašu rīkotu pasākumu, uz kuru viņš labprāt izbrauks ar savu brīvdabas smēdi. Smēde pieejama dažādām auditorijām un jomām - kāzām, precībām, svētkos, sporta spēlēm, skolēniem, bērniem, jaunlaulāto svinībām un individuāliem apmeklētājiem.

Vēl smēdē var izkalt vara DUDU monētu. Kaltas monētas vienmēr piesaistījušas cilvēku uzmanību! Tāpat iespējams individuāli pasūtīt monētu kalšanu savā pasākumā. Monētu izgatavošanai nepieciešamas izgatavot klišejas pēc jūsu vai kalēja vizuālā materiāla.

Ja smagais smēdes āmurs ir par smagu un dzīve par grūtu, noderēs DUDU smēdes radošā metāla darbnīca. Tajā labi jutīsies gan pieaudzis cilvēks, gan pavisam  mazs. Darbnīcas vada gan uz vietas novadā, gan izbraucam uz pasākumiem pa visu Latviju. 

Dabas taka "Rīvas loki" sākas pie Ulmales-Labraga luterāņu baznīcas un vijas 3 kilometrus augšup, lejup pa Rīvas upes lejteces gleznaino senleju. Rīva šeit plūst kanjonveidīgā gravā, kuras dziļums sasniedz 12 metrus. Skatam paveras neskaitāmi upes līkloči un stāvie krasta atsegumi. Gaiss šeit ir neparasts, pilns ar jūras un priežu smaržu. Jūs netraucēti varēsiet baudīt klusumu un mieru, vērojot krāšņos dabas skatus un upes rāmo plūdumu.

Taka daļēji pieejama ar asistentu, marķēta ar zaļu krāsu.

Miķeļtorņa krasta kāpās slejas Baltijas valstīs augstākā (65 m, minēti arī citi skaitļi) bāka. Pirmo mūra bāku Miķeļtornī uzbūvēja 1884. g. Metru biezais bākas tornis cieta 1. pasaules karā, tāpēc 1932. g. tā paliekas nogāza. 1934. g. uzbūvēja jaunu, ko uzspridzināja 2. pasaules karā - 1941. g. Tagadējais bākas tornis celts 1957. g. Bākas komplekss apskatāms tikai no ārpuses.

Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Brīnišķīgs skats no labā krasta uz Imulas ieleju paveras arī ceļā uz pilskalnu netālu no Buses mājam. Buses pilskalns iekļauts 50 populārāko valsts nozīmes dabas mantojuma pieminekļu sarakstā.

Maza saimniecība ar īpašu dzīvesstilu Saaremaa, kas nodarbojas ar ārstniecības un garšaugu audzēšanu, ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību. Ciemiņi var pastaigāties dārzā, paši lasīt augus un piedalīties mācību darbnīcās.

Pēc Livonijas valsts izveides, pāvests veltīja šo zemi Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Tā radās Terra Mariana jeb Māras zeme. Ceļš Ludza – Rēzekne – Daugavpils ir sena tirdzniecības ceļa posms, kurš agrāk savienoja šodienas Viļņu un Kauņu ar Pleskavu, bet vēlākos laikos Sankt – Pēterburgu ar Varšavu.
Ļoti skaista un poētiski gleznaina – upes un ezeri, kas aizpilda latviski kalnainu, mežiem piepildītu apkārtni ar virsotnēm, no kurām atklājas tāli saredzams apvārsnis – tāda ir Māras zeme, kuru saucam arī par Zilo ezeru zemi. Te viļņojas Rāznas ezers, kas ir otrs lielākais Latvijā. Skaidrā laikā Rāznā spoguļojas Mākoņkalns jeb Padebešu kalns, tā virsotnē senāko nocietinājumu paliekas Latgalē, vēl no Livonijas laikiem.
Rēzekni saucam par Latgales sirdi, jo tā visos laikos bijusi Latgales kultūras un izglītības centrs. Tieši šeit par tautas saziedotiem līdzekļiem 1939. gadā tiek atklāts piemineklis Latgales Mārai, tas veltīts Brīvības cīņās kritušajiem un Latgales atbrīvošanai. Tas iezīmē arī Latgales katolisko identitāti. Pieminekli atjauno 1992. gada 13. augustā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā. Katoliskie Aglonas svētki, Latgales Māras piemineklis – tie ir neatņemami šīs puses simboli. Mūsdienas spilgti iezīmē jaunā Rēzeknes koncertzāle Gors un skolēnu interešu izglītības centrs Zeimuļs.
Daugavpils ir otrā lielākā valsts pilsēta, nozīmīgs rūpniecības, kultūras, izglītības un sporta centrs. Daugavpils skrošu rūpnīca ir unikāla, saglabājies vecākais skrošu liešanas tornis Eiropā, tagad tas apskatāms ikvienam. Tāpat kā atjaunotais Daugavpils cietoksnis un Rotko muzejs. 
Netālu no Daugavpils atrodas nelielā Birķeneļu pusmuižiņa, Raiņa muzejs. Latgale ir dzejnieka jaunu dienu zeme. Tagad te tiekas jaunie mākslinieki un amatnieki. Arī senā keramikas māksla, kas raksturīga tieši šai Latvijas daļai, joprojām ir dzīva.