Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saimniecībā, kura atrodas pašā Sēlijas novada centrā, aug un zied vairāk nekā 400 dažādu rožu šķirnes, kā arī siltumnīcās tiek audzēti dažādi dārzeņu un puķu stādi. Iegādei tiek piedāvāti dažādi viengadīgie augi, vairāki simti rožu stādi un ēdamaugu stādi siltumnīcai un dārzam. 

N/A
Vietējas nozīmes aizsargājams dižkoks Tukuma ielas malā iepretim Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādei „Pienenīte”.
N/A

Atrodas ainaviski skaistā vietā - Vidzemes augstienē. Kopējā platība 140 ha. Te var iepazīt interesantu skujkoku, liānu, ceriņu, rododendru un peoniju kolekciju. Darbojas moderns apmeklētāju informācijas centrs. Unikāli eksemplāri: Tulpju koks (Liriodendron tulipifera), Virdžīnijas sniegpārslu koks (Chionanthus virginicus), kobus magnolija (Magnolia kobus). Piedāvā dendrologu konsultācijas par koku un krūmu audzēšanu. Teritorijā atrodas 25 m augsts koka skatu tornis.

N/A

Divarpus kilometrus gara taka (vienā virzienā) aizved līdz Hallistes palieņu pļavām, kur Hallistes upes labajā krastā ir uzcelts divstāvīgs koka skatu tornis. No tā paveras visaptverošs skats uz atjaunotajām (izcirsti krūmi) Hallistes palieņu pļavām. Pavasara palu laikā no torņa redzamā apkārtne un tornis atrodas ūdenī.

N/A

Kurtuvēnu reģionālais parks (Kurtuvėnų regioninis parkas) ir mežu, ūdeņu un mitrāju valstība. Parka reljefs ir izteikti paugurains, tādēļ tas nav ticis izmantots lauksaimniecības vajadzībām. Dabas apvidus, kurā nelielā teritorijā novērojamas daudzveidīgas reljefa formas – augsti pauguri, izteiktas upju ielejas, gravas, termokarsta piltuves, kontinentālas kāpas u.c. Te ir sastopami boreālie (ziemeļu) meži, staignāju meži un purvaini meži, sugām bagāti egļu meži, neskarti purvi, pārejas purvi un slīkšņas, avoti un avoksnāji, dažāda tipa zālāji, sausas un mitras pļavas. Kopumā parkā ir konstatētas 978 augu un 1475 dzīvnieku sugas. Kurtuvēnu apkaime ir populāra dažādu tradīciju svinēšanas vieta. Šeit atzīmē masļeņicu (iekļauta Lietuvas nemateriālā mantojuma sarakstā), vasaras un ziemas saulgriežus u.c. Kurtuvēni ir pazīstama ar zivsaimnieciskajām tradīcijām. Parka apmeklētāju centrs atrodas Kurtuvēnu muižas ratnīcā.

 

N/A

Labiekārtota (informācijas stendi, atpūtas vietas) un marķēta taka, kas ved apkārt Kokšu ezeru virknei, kurā ietilpst Zāļu, Dziļais un Dibena ezers. Iepazīstami mežu biotopi, dzīvnieki un to darbības pēdas. Iespējami trīs dažādi takas izziešanas varianti: 7 km, 4,5 km, 2,7 km. Maršrutu var braukt ar divriteni. Ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

N/A

Braucot Kolkas virzienā, starp Saunagu un Vaidi ceļa labajā (dienvidu) pusē vēl joprojām ir redzams skrajāks mežs – liecinieks 1992. gada notikumam, kad apmēram 3300 ha Slīteres mežu cieta plašā ugunsgrēkā. Kopš minētā notikuma biologi šajā vietā pēta meža atjaunošanās procesus. Plaši un postoši ugunsgrēki tuvākajā apkārtnē ir bijuši arī 20. gs. sākumā. Pēc zviedru zinātnieku pētījumiem, Šlīteres mežos pēdējo gadsimtu laikā uguns gailis plosījies vismaz 15 reizes. Degums atrodas dabas rezervāta zonā, tādēļ apskatāms tikai no ceļa.

N/A
Skaisti un iespaidīgi skati, īpaši – agrās rīta stundās uz Alūksnes vēsturiskajām vietām paveras no Tempļa kalna, Aleksandra paviljona, obeliska H. Fon Fītinghofa piemiņai un pieminekļa 7. Siguldas pulka karavīru piemiņai apkārtnes. Tempļa kalns, pilsdrupas, muiža un paviljons - kultūras pieminekļi.
N/A

Tornis atrodas Niedrāju – Pilkas purvā, līdz kura „sirdij” var nokļūt pa bijušo – 1912. g. celto Ainažu – Valmieras – Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līniju un pēcāk pa dabas takas laipām (ap km garas). Pārskatāms augstā tipa purvs ar nelieliem ezeriņiem torņa piekājē. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

N/A

Gards "dzīvais" alus , kas gatavots pēc sentēvu metodēm. Tas tiek vārīts, izmantojot malku, raudzēts ozolkoka mucās un gatavināts 30 dienas. Maza alus darītava, kuras piedāvājumā ir ekskursijas un degustācijas gan lielām, gan mazām apmeklētāju grupām.

N/A

Neliela ziepju un dažādu citu ķermeņa kopšanas produktu darbnīca. Pašu audzētos un saimniecības pļavās ievāktos ārstniecības augus iestrādā ziepēs un skrubjos, gatavo no tiem izvilkumus augu eļļās, kurus iekļauj lūpu balzamos un krēmos. Ziepes tiek vārītas tā, kā to darīja agrāk - no sārma un taukvielām. Apmeklētājiem iespēja ielūkoties “Ezervanna” mazajā darbnīcā, paklausīties stāstā par ziepju vārīšanu, iemēģināt roku un radošumu skrubju gatavošanā vai “pamīcīties” ar ziepju veidojamo masu un pagatavot savu ziepju gabalu.

N/A
Ap 25 km gara un līdz 1,5 m plata vaļņveida reljefa forma Adzeles pacēluma dienvidu malā, kas apaugusi ar skujkoku mežu. Latvijā reti biotopi un nozīmīga daudzu aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Numerenes valni var ļoti labi "izjust", braucot pa Kārsavas - Tilžas ceļu. Dabas parkā atrodas slēpošanas kalns "Nūmerene".
N/A
Piemājas saimniecībā “LIELKALNI” 2 ha platībā kopš 2006. gada iestādīts netradicionālu ogulāju dārzs: zelta jāņogas, irbenes, lielaugļu lazdas, smiltsērkšķi, melnais plūškoks, citronliānas, aktinīdijas, ēdamie sausserži, u.c. Kopš 2008. gada sertificēta Bioloģiskā lauksaimniecība. 2009. gadā iegūts PVD sertifikāts un saimnieki sākuši gatavot un pārdot veselību stiprinošus sīrupus, želejas, ievārījumus un tējas. Tūristiem piedāvā degustēt tējas, sezonas ogas, sīrupus, želejas un citus gardumus, kā arī tos iegādāties.
N/A
1 diena

Vienas dienas ceļojums pa Soomaa nacionālo parku gida pavadībā, iekļaujot pārgājienu pa purvu ar speciāliem purva apaviem un izbraucienu ar kanoe. Sākumā ir pastaiga cauri mežiem, sasniedzot lielāko kūdras purvu Igaunijā – Kuresoo. Pēc tam pastaiga ar purva apaviem, izbaudot savvaļas ainavu, un pusdienas brīvā dabā. Ceļojuma nobeigumā relaksējošs izbrauciens ar kanoe laivu pa Soomaa upēm.

N/A
8 dienas

Rīgā izbaudiet Vecpilsētu ar šaurajām, bruģētajām ieliņām, Jūgendstila rajonu, apmeklējiet Centrāltirgu. Izbraucot no Rīgas, apmeklējiet Ķemeru nacionālo parku, kurš ir īpašs ar saviem sēravotiem, kā arī izstaigājiet Ķemeru purva taku. Izbaudiet atpūtas centru pie Valguma ezera - baskāju taka, labirints, peldes ezerā, spa procedūras un lielisks restorāns. Tālāk maršruts ved uz Pūres šokolādes muzeju, pēc tam - Abavas ieleja, kurā vīnogas tiek audzētas jau kopš 16. gadsimta, un Vīna kalns. Apmeklējiet Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju un šarmanto, gleznaino Kuldīgu ar tās saglabāto koka arhitektūru. Lauku mājā netālu no Skrundas var apskatīt, kā tiek audzētas šitaki sēnas, kā arī ir iespējams nogaršot šitaki sēņu ēdienus. Liepājas pilsētā var iepazīties ar militāro mantojumu, kā arī nogaršot Liepājas menciņus. Pēc tam apmeklējiet kazu saimniecību un nogaršojiet tās produkciju. Tālāk - pastaigas gar Jūrkalnes stāvkrastiem. Iepazīstiet Ventspili un tās parkus, Livonijas ordeņa pili, promenādi, molu un pludmali. Pēc tam dodieties uz vietu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci - Kolkas ragu. Dodoties Rīgas virzienā, apciemojiet zvejniekus Engurē, iepazīstieties ar zivju pagatavošanu un nogaršojiet kūpinātas zivis. Apmeklējiet vēsturisko jūras un spa kūrortu Jūrmalā ar tās pievilcīgajām 19. gadsimta mājām. 

N/A

Saimnieks piedāvā ekskursiju bišu dravā ar bitenieku cepurēm galvā. Iepazīstina ar medus ražošanas procesu, demonstrē video un cienā ar 6 – 7 dažādiem medus veidiem. Ja ciemiņi vēlas, uzcep pankūkas. Produkcijas iegāde.

N/A

Atrodas Grobiņas centrā, Dzērves laukuma malā. Pirmā baznīca Grobiņa bija celta jau ap 1560. g., bet nākamā – 1596. g. celtā iznīcināta 1659. g. zviedru iebrukuma laikā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba Ketlera iniciatīvas 1664. g. tiek uzcelts jauns dievnams, ko atjauno 1892. gadā. Tas dedzis 2. pasaules kara laikā, bet vēlāk atkal atjaunots. Šobrīd notiek altāra restaurācijas darbi.

N/A
Otrā Pasaules kara laikā - 1944. g. septembra beigās Morē norisinājās vienas no asiņainākām un nežēlīgākām kaujām Latvijas teritorijā, par kurām vēl nežēlīgākas vēl bija tikai t.s. Kurzemes katlā. Mores kaujās vācu pusē karojošie latviešu leģionāri aizkavēja Sarkanās armijas izlaušanos uz Rīgu un novērsa 18. vācu armijas karaspēka ielenkumu. Kauju rezultāts bija svarīgs vietējiem civiliedzīvotājiem, (> 100 000), kas varēja un paspēja doties bēgļu gaitās un paglābties no vēlāk sekojošām represijām. Ik gadus - septembrī parkā notiek atceres pasākumi, kas pulcē kā šo notikumu aculieciniekus un citus. Te ir izveidota memoriāla siena ar iekaltiem Mores kaujās zināmo kritušo leģionāru vārdiem un uzstādīts akmenī kalts krusts - piemiņas zīme nezināmajiem kritušajiem karavīriem. 2 km austrumos no parka ir izveidots muzejs, pie kura apskatāms Padomju armijas tanks.
N/A

Latvijas baroka un rokoko stila „pērle”. Celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona (1690. – 1772.) vasaras rezidence, ko projektēja izcilais itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Tās būvniecība notika laikā no 1736. - 1740. g. un 1764. - 1766. g. Interjeru autori (18. gs. vidus) ir tēlnieks Johans Mihaels Grafs, gleznotāji Frančesko Antonio Martini un Karlo Cuki. 18. gs. vidū uzsāka regulārā franču stila dārza iekopšanu. Pils pēdējo divu gadsimtu laikā ir vairākkārt restaurēta, bet nozīmīgākie darbi veikti 20. gs. beigās. Pilī izveidots muzejs ar greznām zālēm, apartamentiem un bagātīgu mākslas pieminekļu kolekciju. Atjaunots Baltijā lielākais baroka stila franču dārzs, kas īpaši iespaidīgs ir rožu ziedēšanas laikā. Ap 200 gadus vecajā pils kalpu mājā - Baltā mājā var ieturēt maltīti.

N/A
Bolderājā – austrumos no Lielupes ielas un dienvidaustrumos no Jātnieku ielas Daugavas krastā ir saglabājušās paliekas no četrām uzspridzinātām batereju pozīcijām. Šīs baterejas, kurās atradās 152. kalibra lielgabali, ir daļa no kādreizējās Rīgas fortifikāciju sistēmas (sk. arī Komētfortu, Daugavgrīvas cietoksni, Mangaļsalas fortifikācijas), kuras mērķis bija aizsargāt pilsētu no uzbrucējiem, kas nāktu (nāca) no jūras puses. No batereju augšas labi redzama Daugava un no jauna uzbērtā Krievu salas ziemeļdaļa (milzīgs smilšu kalns). Šī vēstures pieminekļa un tās apkārtnes stāvoklis – vairāk kā bēdīgs ...