| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Pie Siguldas tā sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m (ap 1 km plata). Tās pievilcība ir skaistie devona perioda smilšakmens atsegumi. |
||
|
Gida pavadībā vai individuāli var apskatīt 16 baložu šķirnes, Vjetnamas pundurcūku, nutrijas, trušus, šinšillas, kazas, papagaiļus, smējējūbeles, pīles, zosis, vistas, fazānus u.c. putnus. Bērni var pabarot dzīvniekus un rast tiešu saskarsmi ar tiem. |
||
|
Rīgas HES komplekss ir savienots ar Doles salas austrumdaļu. Rīgas HES ir pēdējā no elektrostacijām Daugavas HES kaskādē. Tās celtniecību uzsāka 1966. g., bet pirmo hidroagregātu iedarbināja 1974. gadā, tā projektēto jaudu sasniedzot divus gadus vēlāk. Rīgas HES uzstādīti seši hidroagregāti, kuru kopējā jauda ir 402 000 kW. No Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) labi redzamas Rīgas HES dambis. Rīgas HES dzelmē palika daudzi kultūras un vēstures pieminekļi, t.sk. Laukskolas apmetne, kas ir vecākā zināmā cilvēku apmešanās vieta tagadējā Latvijas teritorijā. |
||
|
Meklējams Mazā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā. Muzeja brīvdabas nodaļā iepazīstama zemnieka dzīvojamā māja (dūmistaba), dzīvojamā ēka, vējdzirnavas, rija un Latgales keramiķa Polikarpa Vilcāna darbnīca. Tā teritorijā tiek organizēti ar amatniecību un dažādiem kultūras notikumiem saistīti pasākumi. Vieta, kas Latgales kultūras izziņas nolūkā, ir noteikti jāapmeklē. Blakus muzejam atrodas plosta piestātne izbraucieniem pa Mazo Ludzas ezeru (pēc iepriekšēja pieteikuma) un atpūtas vieta. |
||
|
Līgatnes dabas takas, dibinātas 1975. gadā, ar mērķi iepazīstināt parka apmeklētājus ar Latvijas dabu, vietējo augu un dzīvnieku valsti, savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas bioloģisko daudzveidību un aizsardzību. Pirmie Līgatnes dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži un meža cūkas. Līgatnes dabas takās apskatāmi dažādu savvaļas sugu dzīvnieki, vērojamas neskartas dabas ainavas (arī no 22 metrus augstā skatu torņa), saklausāmas mežu un pļavu balsis, skatāma krāšņu gravu un klinšu ieskauta Gauja un tās senleja, kā arī baudāma aktīva atpūta un brīnišķīgs miers. |
||
|
Viļānu vecticībnieku draudzes dievnams celts 20. gadsimta 30-jos
gados, un tā projekta autors ir arhitekts P. Pavlovs. Viļānu vecticībnieku
baznīcas draudze ir viena no jaunākajām Latgalē, dibināta neilgi pirms
dievnama celtniecības. 2004. gadā notika 14 metrus augstā zvanu torņa
celtniecība. Līdz ar to plašākas kļuvušas lūgšanu nama telpas. Šobrīd
lūgšanu nams ir atjaunots un izskatās kā no jauna celts.
|
||
|
This section of the Forest Trail leads through the entire Gauja National Park and gives an opportunity to see all the most beautiful places and sights of this national park of more than 100 km. Gauja National Park is the oldest and largest national park in Latvia. The ancient valley of the River Gauja is the deepest river valley in the Baltic states. The banks of the River Gauja reveal colourful sandstone outcrops, which are reflected in the water. The sights are most wonderful in springtime, when bird cherry trees are in full bloom, and in autumn, as the trees turn red and yellow. The ancient valley of the River Gauja has a distinctive terrain relief that can fluctuate by up to 80 m. The largest part of the road leads through forest paths, along the river, and exits the woods in Līgatne and Sigulda. Almost half of the park is covered by forest. Gauja National Park is known for the great diversity of specially protected forests, featuring herbaceous spruce forests, slope and ravine forests, as well as mixed broadleaf forests. |
||
|
Rimšu vecticībnieku draudzes dievnams celts 20. gs. sākumā
|
||
|
Meklējams Ostas ielas promenādes malā, 100 m ziemeļaustrumos no Ventspils Livonijas ordeņa pils. Veltīts jaunlatviešu kustības aizsācējam, publicistam un politiķim, kā arī pirmās Latvijas jūrskolas dibinātājam. Uz soliņa sēdošais Krišjānis ar savu skatu „pavada” katru ostā ienākošo izejošo kuģi. |
||
|
Seklais lagūnas tipa ezers ar pieguļošajām teritorijām ir starptautiskas nozīmes mitrājs, kura apkārtnē konstatēta 271 putnu suga. No tām 43 ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā, bet 15 – Eiropas Sarkanajā grāmatā. Dabas parkā ietilpst arī Nidas purvs un parkam pieguļošā jūras teritorija, kas ietilpst jaunizveidotajā aizsargājamā jūras teritorijā „Nida – Pērkone”. Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā tiek ķerti un gredzenoti arī sikspārņi. Papes ezera apkārtne ir pirmā teritorija Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā tika izlaisti dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi – sākumā – zirgi („Konik” šķirne), vēlāk – taurgovis un sumbri. Apmeklētājiem pieejami putnu un dabas vērošanas torņi, dabas takas u.c. Papes Ķoņu ciems ir savdabīgs piekrastes zvejniekciema piemērs. Pape ir populāra putnu vērošanas vieta. Dabas parka apmeklētāju centrs atrodas Pasaules dabas fonda „Dabas mājā”. |
||
|
Atrodas Lašos, 0,2 km no Vecumnieku – Ilūkstes ceļa. Sens sēļu pilskalns, kas ir bijis apdzīvots laikā no 1. g. t. pr. Kristus līdz 10. – 12. gadsimtam. Mūsdienās pilskalnā ir redzamas niecīgas atliekas no bijušās Veclašu (Tīzenhauzenu) muižas (iespaidīgais kungu nams bija celts neogotikas stilā, 19. gs. beigās) kompleksa paliekas, no kurām saglabājušās saimniecības ēka, muižas pils pamati, vārtu fragmenti un parks. Līdz 1920. gadam muiža piederēja grāfu Pšezdzecku dzimtai (pirms tam – Tīzenhauzeniem, Fītinghofiem). Pirms dodieties uz šo vietu, tīmeklī ir jāsameklē senie kungu nama fotoattēli. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā šis kultūras piemineklis nav piedzīvojis kādus nozīmīgus labiekārtošanas darbus.
|
||
|
Piedāvā makšķerēšanu piemājas piecos zivju dīķos un zivju žāvēšanu. Saimnieks gatavo karsti kūpinātas foreles, žāvētas karpas un uz ugunskura vāra zivju zupu. Vistu olu iegāde. |
||
|
Miervalža Ķemera muzejs – pazīstamajam
Latvijas kultūras darbiniekam (1902. – 1980.)
– mācītājam un gleznotājam veltīts
memoriālais muzejs Durbes ielā 21.
|
||
|
Restorāns atrodas skaistā vietā ar stāstu un nākotni - Amatciemā. "Jonathan" restorāns izmanto vietējos produktus no zemnieku saimniecībām, lai ēdienus pasniegtu mūsdienīgā interpretācijā, uzsvaru liekot uz garšu un kvalitāti. Ir daļa no Jonathan SPA Estate kompleksa, kurā ir viesnīca un SPA. |
||
|
Kājāmgājēju un velosipēdistu tiltiņš pār Ķikanupi (Slīteres nacionālā parka robežu) ciemu joslā starp Sīkragu un Jaunciemu. |
||
|
Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3) atrodas Teodora Zaļkalna darinātais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā. Uz pieminekļa iekalti Edvarta Virzas teiktie vārdi: „Kamēr vien labību šais laukos sēs, Jūs slavinās un godam pieminēs”. Uz pieminekļa attēlots zemnieks ar zobenu pie iejūgta zirga. |
||
|
Subates vārds pirmoreiz minēts 1570. g., kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers grāfam G. Plāteram - Zībergam pārdod Subates tirgus vietu. Kad Plāteru – Zībergu dzimta 17. gs. vidū pāriet katoļticībā, Subates luterāņi protestē un pārceļas uz Subates ezera austrumu krastu, kas ir Prodes muižas (mūsdienās tikai drupas) īpašnieku Osten – Zakenu dzimtas īpašums. 1685. g. Osten – Zakeni „pārbēdzējiem” uzceļ luterāņu baznīcu, ap kuru izveidojas Jaunsubate. Abas pilsētas daļas apvieno 1894. g. 1919. g. Latvijas Brīvības cīņu laikā Subati atbrīvo lietuvieši, kam seko pilsētas pārdalīšana Latvijas un Lietuvas sektorā (1921. g. robežu noteica pa iepriekšējo līniju). Subates vēsturiskais centrs veidojies 16. - 19. gs. un tā veidolā ietilpst četru dažādu ticību dievnami, mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malās. Arī dabas apstākļi – pilsētas atrašanās subglaciālās iegultnes krastos (ar Lielo un Mazo Subates ezers tajā) piešķīruši pilsētai Latvijai neierastas skatu perspektīvas. |
||
|
Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 300 personām. Ir āra terase un dzīvā mūzika. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta. |
||
|
Celta 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā kā grāfu Mellīnu dzimtas īpašums. Mākslinieciski vērtīgi K. V. Kalopkas zāles dekorējumi (1792. g.) un krāsnis (19. gs. beigas). Parks. |
||
|
Netālu no "Žagarkalna" slēpošanas bāzes Cēsīs, Gaujas krastā izveidota telšu un treileru kempingu un ūdenstūristu bāze. Kempinga teritorija ir pietiekami plaša, lai tūristi viens otru netraucētu. Kempings atrodas upes krastā. Žagarkalna kempings piekopj “klusā kempinga” principu. Tas nozīmē, ka šeit ikdienā ir aizliegts atskaņot mūziku, pārmērīgi trokšņot vai kompānijā skaļi uzvesties. Atpūtnieki tiek aicināti netraucēt pārējos apmeklētājus, kas ir atbraukuši baudīt dabu un Gaujas Nacionālā parka mieru. Pieejama atsevišķa ģimenes mājiņa ar pirti. Kempings Žagarkalns piedāvā laivu, plostu, sup dēļus un velosipēdu nomu. Kempings ir atvērts no 15.maija līdz 15.septembrim. |
||