Atpūta laukos
3021-3040 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas pilsētas centrā, Atbrīvošanas alejā 98. Dievnamu sāka celt 1840. g. (iesvētīja 1846. g.) un tas uzskatāms par pilsētas vecāko sakrālo būvi. Nekvalitatīvu būvniecības materiālu izmantošana un cēlāju pieredzes trūkums bija iemesls, kādēļ 1854. g. to nācās pārbūvēt. Pie baznīcas atrodas 1867. g. būvēta Sv. A. Ņevska kapliča, kas veltīta cara Aleksandra II paglābšanās faktam vilciena katastrofā un stikla mauzolejs, kurā apbedīts baznīcas mecenāts ģenerālis Karaulovs (šobrīd tiek restaurēts). Dievnams ir atvērts arī apmeklētājiem.
N/A

Limbažos, Cēsu un Dailes ielu krustojumā atrodas Latvijas himnas autoram veltītais piemineklis. Pieminekļa autori ir tēlnieki Z. Rapa un J. Rapa. Pieminekli atklāja 1998. gada 16. maijā, kad Limbažos svinēja 775 gadu jubileju.
N/A

Botāniskais dārzs dibināts 1993. gadā gleznainajā Danes upes ielejā. Tas aizņem aptuveni 9,3 hektārus. No 2002.gada dārzam piešķirts dendroloģiskā parka statuss.
N/A

 Zasas parka ziemeļdaļā atrodas 1750. g. celtā un būvapjomā nelielāZasas luterāņu baznīca. Mūsdienās ir atjaunotas dievnama ērģeles, kas ir ievērojamā ērģeļbūves meistara Andreja Sūnāksļa darbs. Pie baznīcas atrodas 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi.

 
N/A
Lielā platībā abpus Irbes upes krastiem atrodas trīs lielākas teritorijas - poligoni, kas savstarpēji ir savienotas ar tanku ceļiem. Labu priekšstatu par šīs teritorijas kādreizējās izmantošanas apjomiem sniedz satelītainas vai aerofotogrāfijas. Savulaik šeit norisinājušies tanku treniņizbraucieni un izmēģinājumi. Pašlaik minētie poligoni netiek nekādi izmantoti un pamazām aizaug ar mežu.
N/A
Viena no iecienītākajām Igaunijas putnu vērošanas vietām, kur pavasara un rudens migrāciju laikā ir novērojama liela sugu daudzveidība un zosveidīgo putnu bari, kas atpūšas un barojas Matsalu līča un Kazari (Kasari) upes palieņu pļavās un seklajos piekrastes ūdeņos.
N/A
Bijušā Spilves lidlauka dienvidrietumu daļā vēl joprojām atrodas betonēti laukumi, kur padomju laikā bāzējās militārie helikopteri.
N/A

Saimnieks nodarbojas ar biškopību un apmeklētājiem piedāvā ekskursiju pa saimniecību, stāstījumu par bitēm, medus degustācijas. Iespēja iegādāties pašdarinātas vaska sveces un citus biškopības produktus.
N/A

Līdz 30 m augsts smilšakmens (lejasdaļā) un kaļķakmens (augšdaļā) atsegums (Ziemeļigaunijas glinta daļa) Somu līča krastā – populārs tūrisma objekts un skatu vieta. Ieteicams pārgājiens gar klinšu lejasdaļu (akmeņains liedags) vienā virzienā un pa tās augšdaļu – atpakaļ (~ 2 km). No klints augšas pārskatāma plaša piekrastes teritorija līdz pat Tallinai.

Izveidota skatu vieta.
N/A

Kopgalis atrodas Kuršu kāpu ziemeļdaļā iepretim Klaipēdas ostai. Te meklējami vairāki nozīmīgi un populāri Lietuvas un pat Baltijas mēroga tūrisma objekti. Kopgalis kopš seniem laikiem ir bijusi militāri un stratēģiski svarīga vieta, tādēļ 1866. g. prūšu militāristi šeit uzsāka vērienīga cietokšņa būvi, kura uzdevums bija Klaipēdas ostas aizsardzība. 2. pasaules kara laikā cietoksni uzspridzināja, bet 1979. g. uzsāka tā restaurāciju, izveidojot Baltijas valstīs vienīgo Jūras muzeju. Muzeja iespaidīgajā akvārijā ir apskatāmas Baltijas u.c. pasaules jūru un okeānu zivis, bet gar tā malām ir izvietota ekspozīcija. Apmeklētājus īpaši priecē graciozie dažādu sugu pingvīni un roņi to barošanas laikā. Vecajos Kopgaļa cietokšņa pulvera pagrabos ir izvietota Lietuvas kuģniecības tēmai veltīta ekspozīcija, bet uz bastioniem – seno ieroču kolekcija. Turpat atrodas Baltijas valstīs vienīgais Delfinārijs (no 1994. g.), kurš ir pazīstams ar delfīnu priekšnesumiem un reiterapijas kursiem. No Delfinārija gar Kuršu jomas krastu (lieliski Klaipēdas ostas skati!) var doties līdz Kuršu kāpu ziemeļu galam, kur atrodas mols – iecienīta makšķerēšanas vieta. Pretējā krastā ir redzama 1945. g. celtā 44 m augstā (pēc rekonstrukcijas 1953. g.) Klaipēdas bāka. Dienvidos no Jūras muzeja atrodas Kuršu kāpu nacionālā parka administrācija (Smiltynės gatve 11) un nacionālā parka apmeklētāju centrs, kurā apskatāms neliels Dabas muzejs. 100 m dienvidos no tā bijušā zvejniekciema vietā slejas etnogrāfiska zvejnieku sēta ar dzīvojamo un saimniecības ēkām, kā arī četrām oriģinālām zvejnieku laivām – no mazas zvejas laivas līdz pat lielajam kurēnam (burulaiva). Mazliet tālāk uz milzu podestiem ir novietoti trīs oriģinālie kuģi, ar kādiem jūrā zvejoja Padomju laikā. No Jūras muzeja ~ kilometru gara krasta promenāde aizved līdz Smiltīnei, kur kājāmgājēji un riteņbraucēji ar prāmi var pārcelties uz Klaipēdu. Autobraucējiem ir jādodas uz otru prāmi, kas atrodas 2 km dienvidos no Smiltīnes.
N/A

Rīgas - Daugavpils šosejas (A 6) 157. kilometrā skats jāpavērš Daugavas (rietumu) virzienā, kur cauri koku alejai klajā laukā 50 m attālumā no ceļa iegūlis Vaiķu akmens (7 m garš, 4,7 m plats un 1,7 m augsts). Akmens, kura tilpumu vērtē ~ 45 m³, pēc formas atgādina plakanu galdu. Nostāsti vēsta, ka to šeit atnesis velns. Kā jau šādiem akmeņiem „pienākas”, stāsta, ka te pusdienojis gan Krievijas cars Pēteris I, gan pats Napoleons.
N/A

Atrodas uz Pilssalas starp Lielupi un Driksu. 1738. g. Livonijas ordeņa pils vietā uzsāka jaunas pils celtniecību, kas noritēja laika posmā no 1738. - 1740. g. un 1762. - 1772. gada. Barokālā stilā būvēto pili projektēja itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli (viņa agrīnā radošā perioda nozīmīgākais darbs). Celtne ir piedzīvojusi ugunsgrēku, postīta un pārbūvēta. 1937. g. tiek uzcelts (E. Laubes projekts) pils rietumu spārns, kā rezultātā tā iegūst noslēgta četrstūra formu. Mūsdienās pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 1968. g. te izveidoja muzeju. Pils DA spārna cokolstāvā apskatāmas Kurzemes un Zemgales valdnieku - Ketleru un Bīronu dzimtas kapenes (laika posms no 1569. – 1791. g.) ar 18 restaurētiem sarkofāgiem.
N/A

Gastrobārs Klaips ir vieta Ādažos, kur ieturēt maltīti gan ikdienā, gan svētkos. Piedāvājumā 9 valstu "street food" ēdieni, kā arī Latvijas modernās virtuves gaļas, zivju un veģetārie ēdieni. Plašs dzērienu piedāvājums.
N/A
7 dienas

No Rīgas cauri vēsturiskajai Jūrmalas kūrortpilsētai maršruts ved uz kazu saimniecību, kur variet nogaršot sierus, kā arī ekskluzīvu saldējumu, kas pagatavots no kazas piena. Pēc tam apmeklējiet Dundagas pili un nogaršojiet vietējos piena produktus. Izbaudiet vietējās tradīcijas Rojā, ieturot zvejnieku maltīti un piedaloties dažādās atrakcijās. Tālāk maršruts ved uz Kolkas ragu un Ventspils pilsētu, tad - atpakaļ iekšzemē uz gleznaino Kuldīgu ar labi saglabāto koka arhitektūru. Pēc tam apmeklējiet skaisto Piena muižu, kur iespējams izbaudīt spa procedūras ar pienu. Piena muižā ir izveidots arī Piena muzejs, kur var izsekot piena ceļam no govs līdz galdam. Tālāk apmeklējiet saldumu ražotni Saldū, kur tiek izgatavotas tradicionālās "Gotiņas", savukārt pēc tam - Druvas saldējums. Dodieties apskatīt Jelgavu, apmeklējiet siera ražotni Elejā un, pirms atgriežaties Rīgā, apskatiet krāšņo Rundāles pili, kas tiek uzskatīta par Baltijas pērli.
N/A

Atrodas Vaiņodes, Aizputes, Uzvaras un Zviedru vārtu ielu krustojumā. Zviedru vārti ir Priekules simbols, kas attēlots pilsētas ģerbonī. Vārti (1688. g., restaurēti 1954. g.) kalpojuši kā Priekules muižas caurbraucams vārtu sardzes tornis, kur notika to tirgotāju kontrole (muita), kas devās uz vai no Lietuvas. Ar šeit iegūtajām nodevām tika papildināta barona Korfa kase. Interesants ir 18. gs. no Gotlandes smilšakmens tapinātais baronu Korfu dzimtas ģerbonis ar sudraba lodi virs tā un maskaronu vārtu centrālajā fasādes daļā. Teikas vēsta, ka vārtos iemūrēti dārgumi un sākas pazemes eja. Baronu laikos vārtu abu pušu nišās stāvēja draudīga izskata divmetrīgi no akmens darināt sargi – zaldāti. Līdz pat 2. Pasaules karam pastāvēja ticējums, - ja zaldātiem nobučo nabu, bučotājs piedzīvos laimīgu dzīvi. Tagad pie vārtiem stāv no koka darināti sargkareivji. No Zviedru vārtiem redzama Priekules pils un skatu tornis.
N/A

Neliela apdzīvota vieta nacionālā parka ziemeļrietumu daļā, kur kādreiz atradusies Rebases muiža. Mūsdienās no tās saglabājušās klēts atliekas, pie kurām apskatāms interesants vēstures liecinieks – sens akmens, ko izmantoja kulšanas procesā (Peksukivi).
N/A

Dzejnieka Jona Mačuļa – Mairoņa (1862 – 1932) tēvzeme un dzimtene – Pasandravjo vēsturiskais liegums Pagojuku apkaimē, Pasandravjo un Bernotu ciemi, Raseinu novada vēstures muzeja filiāle. Liegums ir Dubisos reģionālā parka daļa.
N/A

Krodziņš atrodas Jūrmalā, Kauguros, jūras krastā. Iekārtots senā latviešu zvejnieku sētā. Sezonas laikā organizē „dzīvās” mūzikas pasākumus.

Latviešu virtuve: Rasols ar desu, aukstā zupa, pelēkie zirņi ar speķi, asinsdesa, vārīta cūkas auss, cūkas stilbs ar štovētiem kāpostiem, uz oglēm cepta cūkgaļa, liellopu pauti, podiņš ar liellopu gaļu.

Īpašais ēdiens: Uz oglēm cepta mazsālīta siļķe.
N/A

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.
N/A

Kadarbiku sēta atrodas Harjumā, pagastā Saue, ciemā Tūla (Tuula). Ar lauksaimniecību šeit sāka nodarboties jau 1989. gadā, savukārt ģimenes uzņēmums Kadarbiku Köögivili OÜ tika izveidots 2004. gadā. Kadarbiku sēta ir specializējusies dārzeņu audzēšanā un apstrādē. Saimniecība izmanto 500 ha zemes, kurā audzē burkānus, kāpostus, bietes un dažādas vasaras kultūras.