Sāmsalas ziemeļrietumu daļā jūrā iestiepjas iespaidīgā Tagameizas pussala (Tagamõisa poolsaar). Tās ziemeļrietumu daļā meklējama mazāka – ap 5 km garā Harilaidas pussala (Harilaid). Pussalas vidusdaļā viļņojas Lajalepas ezers (Laialepa järv) - bijušais jūras līcis, kas zemes garozai ceļoties, kļuvis par iekšēju ūdenstilpi. Arī pati Harilaida (igauniski „laid” nozīmē „saliņa”) vairāk nekā trīs gadsimtus atpakaļ bijusi sala. Harilaidu iecienījuši ne tikai migrējošie putni, bet arī roņi, kurus piesaista vientuļi līči un akmeņainās sēres. Harilaidu var apmeklēt tikai ar kājām vai ar divriteni, bet spēkrati ir jāatstāj autostāvlaukumā. No tā ~ 1 km attālumā atrodas vieta, kur pēc 17. gs. radies Harilaidas savienojums ar Sāmsalu. Šeit paveras nepierasti klaja un akmeņaina ainava. Pārējā Harilaidas daļa ir apmežota pirms ~ 40 gadiem. Kopumā būs jāveic ~ 10 km garš pārgājiens.

Zirgu pajūgu muzejs atrodas Pilkuses lopu muižā. Šeit ir eksponēti rati, divriči, kamanas un to piederumi (sākot ar lokiem, sakām, zvārguļiem līdz par kamanu segām un zirgu sniega kurpēm). Starp eksponātiem ir atrodami arī kara, ātrās palīdzības un ugunsdzēsības rati. Izstādījuma izcilākie eksponāti ir kariete un kaleša. Krājumu papildina dažādi lauksaimniecības darbarīki.

Skaistajā kafejnīcā Luke, kas ierīkota muižas parka dārznieka namiņā, vasaras periodā viesi var pacienāties ar garšīgu vietējo maltīti. Ikdienā pieejama atturīgāka ikdienas ēdienkarte no vietējām izejvielām, savukārt īpašā pasūtījuma ēdienkarte ir plaša, un tur var atrast piemērotus variantus gan nelielām svinībām grupām, gan bagātīgiem svētku galdiem.

Ceļu vērts izstaigāt vietā, kur tas šķērso Šlīteres Zilo kalnu krauju. Aptuveni kilometru garš ceļa posms „nolaižas" pa krauju šķērsojošā strauta ieleju, kurai dots dīvains nosaukums – Kušperlankgrāvja grava (pēc citiem avotiem - Zeltiņu grava). Autobraucējiem te jāuzmanās, jo tilta nav – ir brasls. Agrā pavasarī vai ziemā var novērtēt gan gravas, gan arī Zilo kalnu kraujas iespaidīgās reljefa formas. Abpus ceļam paceļas vairākus metrus augsti un klinšu bojātāju rokas skarti smilšakmens atsegumi (lūdzu, saudzējiet tos!). Vienā no tiem izveidojusies neliela niša. Pa labi (austrumos) no ceļa pa Zilo kalnu kraujas terasi paceļas ceļa atzars, kas aizved līdz Mežlīdumiem. Mežlīdumos saimnieks Ansis Roderts veido veselīga dzīvesveida centru.

Kloostrimetsa ir sidra zīmols ar gadsimtiem senām tradīcijām. Uzņēmums specializējas augstas kvalitātes sidra ražošanā, izmantojot tradicionālās metodes, kur sidrs tiek darināts no pašu audzētiem āboliem, ļaujot sulai dabīgi fermentēties, lai saglabātu autentisku garšu. Papildus sidram tiek gatavoti arī ievārījumi, sulas un sīrupi mājas virtuvē. Dārzos un laukos aug dažādi augļi un ogas, tostarp aronijas, smiltsērkšķi un upenes. Pavasaros tiek ievākta bērzu un kļavu sula sezonāliem produktiem. Saimniecība piekopj ilgtspējīgas prakses, izmantojot saules enerģiju un saudzīgu zemes apsaimniekošanu.

Šeit var iepazīties ar lauku sētas ikdienas darbiem un rosību, apskatīt Igaunijas vietējās aitas (tumšgalves) un uzzināt vairāk par to kopšanu. Senkultūras takas apmeklētāji varēs uzzināt par igauņu senču dzīvi un lauku sētas vēsturi (viensētas teritorijā atrodas akmens senkapi un svētbirze). Pēc vēlēšanās var iepazīties ar rokdarbu darināšanu un apstrādāt aitas vilnu.

Atrodas vēsturiskā rātslaukuma dienvidu malā. Jaunā rātsnama celtniecība (itāļu renesanses stilā, arhitekts O. Dīce) tika pabeigta 1860. gadā. Iespaidīgo celtni, kas nulle kā atjaunota, ir vērts apskatīt gan no āra, gan iekšpuses. Ir restaurēts rātsnama pulkstenis, ārējā fasāde, iekšējie interjeri un Lielā zāle.

Skaistā, sakoptā un mākslinieciski iekārtotā viensēta atrodas Jaunpiebalgas pagastā. Viensēta iekļaujas apkārtējā ainavā, vecā kūts ir mūsdienīgi atjaunota un tās augšstāvā iekārtota saimnieces, kura ir tekstilmāksliniece, darbnīca un izstāžu zāle. Atjaunota arī veca guļbūve un no jauna uzbūvēta pirtiņa. Sētai cauri tek upīte, un teritorijā atrodas arī Tulejas pilskalns, kas ir valsts mēroga aizsargājamais dabas objekts.

Pastariņa muzejs ir izveidots tipiskā Ziemeļkurzemes lauku sētā Tukuma novadā. Muzejs veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam - Upītim, kurš bērnībā saukts par Pastariņu. "Bisnieku" viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk kā 400 gadus sena, un vēsturiskās ēkas tajā atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks. Atjaunotajās ēkās - klētī, seklā kūtī, pirts-dārē, dziļajā kūtī un vāgūzī - izveidotas ekspozīcijas, kuras caurvij rakstnieka stāstu motīvi.

Apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas izglītojošas programmas. Iespējams izzināt arī 19. gadsimta beigu maizes cepšanas tradīcijas un pašiem izcept maizes kukulīšus. Cepot maizi, var uzzināt vairāk par rakstnieka dzīvi un bērnības dienām "Bisniekos", kā arī daiļradi. Muzejā tradicionāli tiek svinēti saulgrieži, notiek arī krustabas un aktivitātes jaunlaulātajiem.