"Senais Kuldīgas stāsts" ir interaktīvs piedzīvojums visai ģimenei, kolektīviem vai vienkārši zinātkārajiem. Ekskursija “Dzīvajā muzejā” ir kā pastaiga cauri vēsturei. Šeit gida pavadībā iespējams interaktīvā veidā uzzināt par notikumiem dažādos laika posmos Kuldīgā – par cietumsodiem, par hercoga Jēkaba kuģiem, tirdzniecības plāniem, par Kuldīgas spožumu un postu.

Ar hologrammu, skaņas efektu un citu interaktīvu elementu palīdzību ir iespēja ceļot atpakaļ laikā un izdzīvot vēstures lapas puses, pilnas ar prieku, bailēm, šausmām un panākumiem.

Darba laiks darbadienās no maija līdz oktobrim 11:00 - 17:00, brīvdienās līdz 18:00. Ziemas sezonā pēc iepriekšēja pieteikuma.

Latvijas pirmā Ministru prezidenta un vēlākā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa (1877. - 1942.) dzimtās mājas, kur 1993. g. izveidoja muzeju. „Pikšas” pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojušas neticamu transformāciju, jo labiekārtota apkārtnes ainava un no jauna uzceltas ēkas, kas bija gājušas bojā vai arī atradās sliktā stāvoklī. Te apskatāma dzīvojamā un saimniecības ēka, kūts – šķūnis, klēts. Ēkās izvietota ekspozīcija, kas veltīta K. Ulmaņa dzīves gājumam un bagātīga lauksaimniecībā izmantojamu iekārtu un instrumentu kolekcija. Interesants eksponāts ir Latvijā lielākais sviesta kulšanas koka kubuls.

Bīriņu pils celta 1857. - 1860. g. kā grāfu Pistolkorsu dzimtas īpašums. Pili neogotikas stilā projektēja Rīgas arhitekts F. V. Hess. Ir atrodama informācija, ka pēc uzcelšanas tā bijusi greznākā un modernākā historisma celtne Vidzemē. Bīriņu pils ansamblī ietilpst plašs 19. gs. parks un mežaparks ar svešzemju sugu stādījumiem, mākslīgi veidots Bīriņu ezers, 1814. g. būvētas kapenes ar kapa pieminekli grāfiem Mellīniem (ap 1835. g.), ūdensdzirnavas, pārvaldnieka māja, zirgu staļļi u.c. ēkas. Pie pils uzstādīti obeliski A. un N. Pistolkorsiem. Līdz mūsdienām pilī saglabājusies vērtīga 19. gs. otrās puses iekštelpu dekoratīvā apdare. Bīriņu pils pārbūvēta 20. gs. sākumā pēc arhitekta R. H. Cirkvica projekta. No 1926. - 1995. g. tajā darbojās sanatorija. Mūsdienās pils kompleksu izmanto dažādu pasākumu organizēšanai, te iekārtota viesnīca, restorāns un muzejs.

Atrodams Daugavas krastā, Daugavpils rietumdaļā. Tas ir Ziemeļeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietoksnis. Tā būvi uzsāka 1810. g. Īsi pēc tam tas cieta 1812. g. karā un 1829. g. plūdos. Cietoksnis bija stratēģiski nozīmīga vieta, t.sk. cīņā pret Napoleona armiju. To iesvētīja 1833. g., bet celtniecību pabeidza turpat pusgadsimtu vēlāk - 1878. g. Daugavpils cietoksnis ir sadalīts kvartālos, kura centrālajā daļā atrodas Parādes laukums. 1897. g. cietoksnim zaudējot stratēģisko nozīmi, tajā ierīko noliktavu. Pirms 1. pasaules kara Daugavpils garnizonā dienējis ģenerālis Jānis Balodis, pulkvedis Frīdrihs Briedis u.c. Latvijas armijas virsnieki. Godinot 1812. g. kara simtgadi, 1912. g. cietokšņa parkā atklāja pieminekli. Padomju laikā te bija dislocētas armijas daļas, kā arī izvietota Augstākā tehniskā aviācijas skola. Pat šodien cietoksnis ir "pilsēta pilsētā''. Tajā atrodas dzīvojamais rajons, kura ēkas ir diezgan nolaistas. Kā ārpusē, tā arī cietokšņa iekšpusē redzami daudzi ar militāro tēmu saistīti elementi. Šobrīd notiek fundamentāli cietokšņa ēku, ūdensvada un ielu rekonstrukcijas darbi. Cietokšņa kazemātos un nocietinājumos ziemo viena no lielākajām Latvijas sikspārņu kolonijām. Sikspārņus ziemas miega laikā ir aizliegts traucēt.
Mūsdienās piedzīvojis vērienīgu restaurāciju. Cietoksnī iekārtots Marka Rotko mākslas centrs.

Atrodas Sakas un Liepājas ielas krustojumā. Ēka, kas šobrīd atrodas sliktā stāvoklī, celta 19. gs. vidū.

Meklējama Kuldīgā - Baznīcas ielā 7. Skaistā koka ēka, kas celta pie tā sauktā Kuldīgas Venēcijas tiltiņa pār Alekšupīti, būvēta 1670. gadā. Uz tās jumta atrodas viens no senākajiem un greznākajiem pilsētas vējrādītājiem. Apskatāma no ārpuses. Šo uzskata arī par Kurzemes vecāko koka māju.

Atrodas pilsētas dienviddaļā, Siņicina ielā 4. Dievnams celts 1895. g., bet pārbūvēts 1906. g. Tā tornī atrodas trīs no sudraba un vara lieti zvani (restaurēti), no kuriem viens ir nominēts par Baltijas valstīs lielāko (4832 kg smags, zvana mēle sver 200 kg). Blakus atrodas muzejs, kas iepazīstina ar vecticībnieku kultūrvidi un baznīcas dzīvi.

 Pirmā baznīca šeit bijusi jau 18. gs. sākumā. Tad tapusi otrā un trešā (1847. – 1848.) – tagad redzamā. Dievnams cieta gan 1. pasaules kara, gan padomju laikā, kad no 1969. – 1993. gadam te bija izvietots vatelīna cehs. Šobrīd ēka pamazām atgūst savu veidolu. Jāpiebilst, ka laikā no 1826. – 1856. g. dievnamā par ķesteri un ērģelnieku strādājis latviešu dzejnieks un tulkotājs Ansis Līventāls (1803. – 1878.). Viņa kaps ar pieminekli atrodas blakus baznīcai. Turpat arī 1. pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi un mācītāja un rakstnieka Jakoba Florentīna Lundberga (1782. – 1857.) kapa piemineklis.