Atklāta vēstule par situāciju lauku tūrisma nozarē 2020. gada rudenī
23.10.2020
2020. gada 23. oktobrī LLTA "Lauku ceļotājs" nosūtīja Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Latvijas Republikas Saeimas tautsaimniecības komisijai, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai šādu atklāto vēstuli par situāciju lauku tūrisma nozarē pēc 2020. gada vasaras sezonas:
Apkopojot situāciju lauku tūrisma nozarē pēc 2020. gada vasaras sezonas, secinājumi ir šādi:
- Pateicoties Latvijas klientiem, kas šovasar aktīvi izmantoja iespējas apceļot Latviju un arī Baltijas burbulim, daudziem lauku tūrisma uzņēmējiem ir izdevies saglabāt uzņēmējdarbību, segt uzņēmējdarbības ikmēneša izdevumus un papildus saistības (piem., aizdevumu procentu maksājumus), kas radās krīzes dēļ pavasarī.
- Neraugoties uz noslogoto tūrisma sezonu, uzņēmējiem nav bijis iespējams nodrošināt pietiekamus uzkrājumus nākamajiem 6 mēnešiem – klusajai tūrisma sezonai rudens un ziemas periodā, jo strādāts aktīvi tika tikai divus mēnešus. Tas izskaidrojams ar nepieciešamību kompensēt zaudējumus un papildu izdevumus, kas radās pavasara krīzes laikā, un izmaiņām tūristu plūsmā un ienākumu apjomā – ceļoja ģimenes, draugu grupas un individuāli ceļotāji, taču ierobežojumu dēļ nevarēja notikt pasākumi.
- Liela daļa uzņēmumu sagaida ziemu pavisam bez rezervēm. Šī ir riska grupa, kas potenciāli var pārtraukt savu uzņēmējdarbību un, kas ir bijuši lielākie nodokļu maksātāji un lielākie darba vietu devēji lauku tūrismā līdz šim.
1. Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” valde ir izvērtējusi aktuālā VSAOI iemaksu un NĪN paaugstinājuma ietekmi uz lauku tūrisma uzņēmumiem un secina, ka nodokļu izmaiņas turpina lauku tūrisma nozares iznīcināšanu krīzes apstākļos un nezināmā nākotnē.
Grozījumi likumā " Par valsts sociālo apdrošināšanu”
Grozījumi paredz no 2021. gada 1. jūlija ieviest obligāto iemaksu minimumu – par darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algas apmēru, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas (t.i. jāveic minimālās obligātās iemaksas no objekta mēnesī, kas vienāds ar minimālo algu valstī).
Citiem vārdiem, ja ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, tad iemaksas ir jāveic no neesoša ienākuma. Kā rīkoties uzņēmējam?
Ir saprotama vēlme pildīt valsts budžeta kasi, bet kā organizēt darbu, ja uz uzņēmēja pleciem tiks uzlikti obligātie 178,-€ mēnesī par katru darbinieku, arī situācijā, ja darbinieka slodze uzņēmumā šo summu nesasniedz? Pielāgojoties situācijai, uzņēmēji jau tā paši veic lielāko daļu darbu, sākot no klientu apkalpošanas un telpu uzkopšanas līdz mārketingam un grāmatvedībai, jo krīzes laikā nevar atļauties riskēt un pieņemt darbiniekus pastāvīgā darbā. Līdz šim risinājums bija piesaistīt darbiniekus uz noteiktu laiku, stundām pēc nepieciešamības. Pēc jaunajiem noteikumiem praktiski vairs nebūs iespējams legāli nodarbināt personu, maksājot nelielu summu, kas atbilst reāli padarītajam darba apjomam. Aktuālie grozījumi rada situāciju, kad atbildība par kopējo nodarbinātību tiek uzvelta darba devējam, kuram, iespējams, vajag darbinieku uz neilgu laiku.
Jebkurā gadījumā, iekļaujot pakalpojuma cenā visas izmaksas, arī algojot pašnodarbinātas personas, kas pašas veic VSAOI iemaksas, pēc jaunajiem noteikumiem, pakalpojuma cena ievērojami pieaugs un vairs nebūs atbilstoša Latvijas iedzīvotāju pirktspējai, kā pārliecinājāmies jau 2020. gada vasarā, regulāri saņemot publiskus pārmetumus medijos par augstajām lauku tūrisma pakalpojumu cenām. Līdz ar to sagaidāms, ka lauku tūrisma uzņēmumiem klientu un ienākumu nebūs. Šādā situācijā uzņēmumam ir pilnīgi neiespējami ne tikai veidot uzkrājumu buferi, bet vispār pastāvēt, kā arī padara mūs nekonkurētspējīgus Baltijas tirgū, kas tagad ir mūsu lielākais ārzemju tirgus.
Ieteikums:
Uzskatām, ka ir nepieciešams noteikt viesmīlības un tūrisma nozarei legālu un reālajiem ieņēmumiem atbilstošu veidu darbinieku nodarbināšanai nepilnā laikā pēc stundu likmes vai arī veidojot čeku grāmatiņu vai līdzvērtīgu aplikāciju, kas ļautu vienkāršoti nomaksāt atblstošu iemaksu nodoklī katram uzņēmējam par saviem nepilna laika piesaistītajiem darbiniekiem.
Kadastrālās reformas ietekme uz NĪN.
Sagaidāms, ka līdz ar kadastrālo reformu no 2022. gada NĪN viesnīcām, muižām un viesu mājām laukos pieaugs līdz pat divām un vairāk reizēm. Uzskatām, ka kadastra vērtības un līdz ar to NĪN pieaugums ir mākslīgi radīts. Nav korekti paaugstināt NĪN uzņēmējdarbības nozarei, kuru skārusi krīze.
Ieteikums:
Uzskatām, ka lauku tūrisma nozarē, tāpat kā lauksaimniecības nozarē, paš valdībām ir jāpiemēro 75% atlaide NĪN. Tapat šajā brīdī NĪN kadastra vērtību pārskatīšana nav pareiza, palielinot uzņēmējam nodokļu slogu.
2. Atbalsts darbības pārstrukturēšanai tiem, kam uzņēmējdarbība ir jāpārplāno.
Ar bažām sekojam valdības un ES fondu nākamo periodu un starpperiodu plānošanas dokumentiem, kur atbalstu tūrisma jomai laukos faktiski neredzam. Lai spētu pārstrukturizēt savu darbību uz citu mērķgrupu, lauku tūrisma uzņēmējam nepieciešami jauni projekti, jaunas investīcijas, apmācības un marketings. Lūdzam neaizmirst par tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kam šobrīd klājas visgrūtāk, bet kas, atsperoties, atkal dos darba vietas un maksās lielākos nodokļus valstij, paredzot nākamajos fondos atbalstu nepieciešamajām pārmaiņām.
Rezumējot:
Lauku tūrisma uzņēmēji šobrīd vēlas strādāt un neprasīt pabalstus, neraugoties uz to, ka ir samazinājušies ienākumi un pieauguši izdevumi, tai skaitā, ieviešot valsts noteiktās drošības prasības. Tā vietā, lai nodrošinātu, cik vien iespējams, labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai saviem nodokļu maksātājiem, valdība nāk klajā ar jaunu slogu - VSAOI iemaksu paaugstinājumu, kas noteikts absurdā veidā – arī no negūtiem ienākumiem, un NĪN pieaugumu. Turpinot šādi, arī neparedzot atbalstu pārstrukturizācijai, jau drīz varēsim apsveikt valdību ar jauniem rekordiem zaudēto uzņēmēju - nodokļu maksātāju skaitā.
Ar cieņu,
Asnāte Ziemele
Asociācijas „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja
ATBILDES:
