Atpūta laukos
2941-2960 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Vējupītes grava ir domāta tiem, kurus nebaida vairāki gari un stāvi kāpieni pa koka kāpnēm, kas ved pa augstajām Vējupītes gravas nogāzēm. Ja aiz viesu nama „Līvkalns" kāpsim lejup, nonāksim pie seklās (3,6 m), bet augstās (6,1 m) Pētera alas , kas atgādina plaisveidīgu nišu. Pēc ~ 10 min ilga gājiena pa upīti uz leju (Gaujas virziens), tās kreiso krastu pāršķeļ dziļā Pūču grava, pa kuru tek Kraukļupīte. Abu upes gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils ar galveno ieeju pilskalna rietumu pusē. Līdz pilskalnam no Pūču gravas dziļumiem uzved koka kāpnes. Lai apskatītu Kraukļu aizu , ir atkal jākāpj lejup pa tām pašām trepēm un jāturpina ceļš Gaujas virzienā. Kraukļu aiza ir Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar līdz 11 m augstām un iespaidīgām smilšakmens sienām, kurās izveidojusies 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vēl pēc aptuveni 10 – 15 min ilga gājuma (ir jāšķērso Vējupīte pa koka tiltiņiem) nonāksim pie kāpnēm, kas uzved Paradīzes kalnā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 7.).
N/A

No vairākiem parka ūdenskritumiem noteikti ir jāapmeklē divi. 1,2 m augstais vienpakāpes Nemmeveski ir izveidojies uz Valgejegi upes (Valgejõgi), vietā kur tā šķērso Ziemeļigaunijas glintu. Šeit Valgejegi atgādina krāčainu (īpaši – pavasaros) kalnu upi, kas plūst pa vairākus metrus augstu klinšu ieskautu kanjonu. Palu laikā šo upes posmu ir iecienījuši ekstrēmie ūdenssporta veidu cienītāji. Pie ūdenskrituma un tālāk pa upi lejup redzamas ap 1920. g. celtās hidroelektrostacijas konstrukciju paliekas.
N/A

Baltijas valstīs lielākais alpaku (Dienvidamerikas kalnu reģionu dzīvnieks) ganāmpulks. Interesenti var apskatīt dzīvniekus, noklausīties stāstījumu un iegādāties alpaku vilnu. 2014. gadā ganāmpulku plāno pārvietot no Vīcežu muižas Lībagu pagastā.

 
N/A

Ostas naktsmītne Kihnu viesiem ceļ galdā pārsvarā vietējās izcelsmes ēdienus – ja uz salas kaut kā pietrūkst, tad katrā ziņā priekšroka tiek dota Igaunijas ražojumiem. Vietējie ēdieni lielākā vai mazākā mērā gatavoti no zivīm un pašu dārzos audzētiem dārzeņiem.
N/A

Atrodas Cesvaines ziemeļdaļā. Dievnams celts 1879. g. (neogotikas stils) no plēstiem laukakmeņiem (arhitekts M. P. Berči). Pēcāk tas divas reizes atjaunots - 1929. g. un 20. gs. 90. gadu sākumā. Baznīcā atrodas J. Bīnes altārglezna “Kristus pie krusta” (1923. g.).
N/A

Konditoreja - kafejnīca "Bemberi" atrodas Saulkastos netālu no Saulkrastu dzelzsceļa stacijas. Piedāvā ražotnē tapušos konditorejas izstrādājumus – pīrādziņus, smalkmaizītes, kūkas, kēksus un maltīti visām ēdienreizēm. Saulkrastos, Raiņa ielā 7 meklējama otra kafejnīca.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, rasols, šķovēti kāposti, mājas kotletes, pelēkie zirņi ar speķi.

Īpašais ēdiens: Malkas krāsnī ceptas picas.
N/A

Sapņotava ir tējas namiņš Alsungā. Tā ir vieta, kur satikties nesteidzīgām sarunām, baudīt dzīves un kultūras garšu. Namiņā iespējams nogaršot gardas zāļu tējas un pašceptas kūkas, ka arī izbaudīt kultūras pasākumus un unikālu latvju tējiņu ceremoniju. Tāpat tiek piedāvāta pop-up tējnīca izbraukumiem, pasākumu producēšana, maltīte nelielām kompānijām un viesmīlības apmācības mazajiem uzņēmumiem.
N/A
6 dienas

No Rīgas maršruts ved uz kazu saimniecību, kur iespējams apskatīt dzīvniekus un nogaršot sierus. Tad apmeklējiet Mālpils muižu un nobaudiet vietējos sierus, kas pagatavoti no govs piena. Tālāk maršruts ved Daugavas virzienā uz Skrīveriem, kur iespējams nogaršot mājās gatavotu saldējumu un tradicionālās Skrīveru "Gotiņas". Pēc tam apmeklējiet leģendārās Kokneses pilsdrupas. Tālāk - etnogrāfiska lauku sēta gleznainā Jaunpiebalgas apkārtnē un siera un mājas makaronu ražotne Raunā. Cēsu vecpilsētas un viduslaiku Livonijas ordeņa pils apskate. Maršruts ved tālāk līdz kaņepju saimniecībai, kur iespējams nogaršot tradicionālā veidā pagatavotus kaņepju produktus. Pēc tam dodieties uz Rūjienas saldējuma fabriku un bijušajām dzirnavām, kur senatnīgās vilnas apstrādes iekārtas vēl joprojām tiek izmantotas un ir iespējams tās aplūkot. Dodoties atpakaļ Rīgas virzienā, maršruts aizved līdz jūras piekrastei, kur iespējams apmeklēt Minhauzena muzeju un klausīties neticamajos Minhauzena stāstos. Apciemojiet nēģu zvejniekus un dodieties pastaigā gar smilšaino jūras pludmali.
N/A

Atrodas nomaļā vietā, 0,7 km no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, Daugavas virzienā. Dievnams celts 1933. – 1938. gadā koka kapelas vietā pēc Prāvesta Vaclava Kozlovska projekta, kurš pats arī vadījis celtniecības darbus. Dievnams celts no lieliem cementa ķieģeļiem. Tā lielajā altārī novietota Svētā Antona glezna, bet sānu altārī – Jaunavas Marijas statuja. Gan glezna, gan statuja ir pārvesta no Izvaltas baznīcas. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses.
N/A

Atrodas Kuršu laukuma malā, E. Veidenbauma ielā 1. Pilsētas vecākā baznīca, par kuru saglabājušās ziņas no 1508. gada. Pirmais dievnams šajā vietā bija celts no koka. Pēc vairākkārtējām pārbūvēm (pēdējā - 1893. g. Liepājas arhitekta Paula Marksa Berči vadībā), tas ieguvis tagadējo neogotiskā stila veidolu ar gandrīz 60 m augstu torni. Baznīcas iekārta ir slavena ar vienu no izcilākajiem Latvijas baroka laika meistardarbiem (kokgriezējs Nikolass Sēfrenss jaunākais) - altāri, kam 2012. g. atzīmēja 350 gadskārtu. Altāri uzskata par vienu no izcilākajiem tā laika Austrumeiropas darbiem. Tā retabls (5,8 x 9,7 m) ir pazīstams ar Kristus ciešanu tematisko ciklu. Dievnamā atrodas trešās lielākās Latvijas ērģeles, kas darinātas pēc komponista un ērģelnieka Alfrēda Kalniņa skices. Baznīcu var apskatīt no iekšpuses un uzkāpt tās tornī.

N/A
Andrupenes dabas takā var iepazīt sūnas, pārliecināties par sfagnu lielo ūdens uzsūkšanas spēju, gar laipas malām ieraudzīt apaļlapu raseni un purva dzērveni, apskatīt spilves, vaivariņus un purva vārnkāju, kā arī purva pasauli. Takas garums ~ 750m.
N/A

Viena no Latvijas skaistākajām upju krasta promenādēm, kas atrodas Ventas lejtecē – Ventspils vecpilsētas ziemeļdaļā. Tā izdekorēta ar govju skulptūrām, pieminekļiem, strūklakām un ziedu kompozīcijām. Šī ir viena no populārākajām pilsētnieku un tās ciemiņu pastaigu vietām, no kuras paveras pilsētas ostas skati. Līdz pagājušā gadsimta vidum Ostas ielā atradās noliktavas jeb tā saucamie spīķeri, no kuriem daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām. Ostas ielas promenādes sākumu tās austrumdaļā iezīmē Tirgoņu dārzs (pie tā meklējams Ventspils TIC) un Jūrakmens.
N/A

Siera fermā Andre ražo un pārdod sierus, kas guvuši augstu novērtējumu visas pasaules mērogā. Kvalitatīvo un garšīgo pienu iegūst no laimīgām fermas govīm. Fermas apmeklētāji var apciemot un paglaudīt govis, kā arī pavērot slaukšanas procesu. Mazajā zemnieku saimniecības veikaliņā var nopirkt gan sierus, gan citu vietējo mazo ražotāju bioloģiskās lauksaimniecības produktus.
N/A

Atrodas Skrīveros, Daugavas ielā 58. Rakstnieka (1877. – 1970.) pirmo māju uzcēla 1908. gadā, bet tagad redzamo – 1921. gadā uz pirmās pamatiem. Ēkā izvietots muzejs, kura ekspozīcija ataino rakstnieka dzīves gājumu un radošo darbu, kā arī romāna „Zaļā zeme” tapšanas gaitu. Ēku ieskauj dārzs. 1952. g. A. Upītis māju ar dārzu uzdāvina valstij. Piedāvā ekskursijas un muzejpedagoģiskas programmas.
N/A

Izceļas kā iespaidīga reljefa forma (15 m) Rēzeknes upes labajā krastā. 9. - 12. gs. šeit atradās seno latgaļu pils, kuras vietā 1285. g. Livonijas ordenis uzsāka divstāvu mūra pils celtniecību. Līdz mūsdienām pilskalnā saglabājušās nelielas pils drupas. Pie pilskalna atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs - „Zeimuļs” un TIC.
N/A

Rokišķu rajona konditorejas cehā tiek gatavoti tradicionālie lietuviešu saldumi – šakoši un medus rauši „sēnītes”. Šeit ir iespēja pieteikt izglītojošo programmu par šakošu un tradicionālo medus raušu-sēnīšu cepšanu.
N/A
Veitko muiža. Saglabājusies 1832. gadā celtā jaunā muižas ēka, kurā kopš 1993. gada izvietota Latgales Amatniecības meistaru skolas dienesta viesnīca.
N/A
Neliels Daugavas ielejas posms starp Lielvārdi un Dzelmēm ar salām un sēkļiem Daugavā, kā arī niedrājiem un mitrajām pļavām, kas migrāciju laikā piesaista daudzus zosveidīgos un tārtiņveidīgos putnus kā atpūtas un barošanās vieta. Arī nozīmīga dažu sugu ligzdošanas vieta. Daugavas ziemeļu krastā vietumis ir nelieli dolomīta atsegumi ar tiem raksturīgām augu sugām. Teritorija nav labiekārtota, tādēļ vasaras laikā piemērots apskates veids ir brauciens ar laivu pa Daugavu.
N/A
Palieņu un mitrās pļavas abos Dubnas upes krastos, kuras nelielā posmā var vērot no Rožupes - Vārkavas ceļa. Piemērotā laikā šeit dzirdēsiet griezes balsi, kas ir Eiropā izzūdoša putnu suga.
N/A

Centrā darbojas vienpadsmit, t.sk. „Pūdnīku skūlas” podnieki. Šeit tiek organizētas nodarbības, meistarklases, podnieka darba demonstrējumi, apskatāmi tapušie darbi. Var pasūtīt un iegādāties gatavo produkciju.