Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saimniecībā nodarbojas ar biškopību. Piedāvā bišu produktus un bišu vaska sveču liešanu, kā arī izbraucienu ar 4/4 automašīnu pa bezceļa trasi, pirti un nakšņošanu. Degustācijai medus maisījumi. Īpašais piedāvājums - mājās cepta maize ar medu. Ar izglītojošu programmu pēc pieprasījuma izbrauc uz skolām un pasākumiem. 

 

N/A
Bērzgales novadpētniecības muzejs dibināts 1988. gadā. Tajā iekārtota rakstnieka Antona Rupaiņa (1906 – 1976) piemiņas istaba, ekspozīcija par pagasta vēsturi, tā ievērojamiem cilvēkiem un kultūrvēsturiskajām tradīcijām.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 12.00,13.00 – 17.00, S., Sv : pēc pieteikuma
N/A

Apskatāmas iespaidīgās ap 1500. g. celtās baznīcas drupas. Ēka cieta pēc 1941. g. aviācijas uzlidojuma.

N/A
Kaļķugravu, kas veidojusies Baltijas ledus ezera krasta nogāzē, šķērso spēcīgo Mežmuižas avotu izplūstošie ūdeņi, kas bagātīgi satur kalcija sāļus. Avotu ūdens ieplūst neparastas krāsas dzirnavu dīķī, kura krastā no šūnakmens celtajās dzirnavās dzīvojis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes u.c. labiekārtojums. Vēlams izmantot zinošo vietējo gidu sniegtos pakalpojumus!
N/A

Blakus igauņu senču pilskalnam atrodas sena svētbirze. Pilskalna pakājē ir uzbūvēta estrāde, priekšpagalmā uzslietas šūpoles, turpat atrodas slieteņi, ugunskura laukums un pilskalna makets. Kassinurmē atrodas arī dabas izziņas taka, veselības un senlietu taka.

N/A

Piedāvā izmitināšanu un organizētus pasākumus ar zirgiem. Netālu no mājām sākas apzīmēta senkultūras taka, kas aizvedīs līdz tiem laikiem, kad cilvēka dvēsele bija cieši saistīta ar dabas spēkiem. Pa ceļam var iepazīties ar dažādām seno laiku tradīcijām un ieražām. Par vietām, kas ir saistītas ar Muhu salas senkultūru, pastāstīs uz tējas nama sienām izliktā fotoizstāde.

N/A

Mazirbes kāpās, ziemeļaustrumos no Lielā tīklu šķūņa (tagad vasaras dzīvojamā māja) vienkopus iegūlušas vecās zvejas laivas, kuras šeit atvilka pagājušā gadsimta 50. – 60. gados. Iemesls šādai rīcībai bija individuālās zvejas aizliegums pierobežas režīma zonas dēļ. Mazirbē redzamais ir vienīgais šāda veida „objekts” Latvijas piekrastē.

N/A
Veidots Ventas upes ielejas un tās pieteku krastu ainavas aizsardzībai. Papilē (Papilė) Ventas labā krasta nogāzē atrodas Baltijas mērogā unikālais un apskatei labiekārtotais Juras perioda atsegums (pazīstams kopš 1925. g.), kura slāņos atrastas un aprakstītas > 300 dažādas dzīvības formas.
N/A

Reta galda vīnogu kolekcija un degustācija, ainaviska dārza apskate un stāstījums par ķirbjaugu, čilli un tomātu šķirņu kolekciju. Kolekcijā ir 120 šķirņu tomātu, 20 šķirņu paprikas un aso piparu, 140 šķirņu ķirbjaugu. Degustācijas galds - sukādes, čilli, interesanti ievārījumi un pašu fermentētas tējas.

N/A

Kempings, pirts jūras krastā, piknika vietas, atpūta romantiskā namiņā kokā un nakšņošana teltīs, nojumes īre, vietas īre pasākumiem brīvā dabā.

N/A

Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.

 

N/A

Kontiki ir kafejnīca Ādažos, no kuras terases paveras skats uz Vējupes krastiem. Piedāvājumā pasaules virtuves ēdieni un dažādi atspirdzinoši dzērieni. Iespējams izbaudīt arī sportiskas aktivitātes - inventāru un apmācības nodrošina blakus esošais "Burusports".

N/A

Atrodas 3 km dienvidos no Velēnas luterāņu baznīcas. Savdabīgo akmens velna skulptūru 1955. g. kā „pieminekli” meliorācijas darbiem veidojis vietējais iedzīvotājs Vilis Zvaigznītis.

N/A

Jau pēc dievnama veidola var spriest, ka vēl ne tik sen – padomju laikos ēka bija izmantota citām vajadzībām. Pēc 2. pasaules kara to atsavināja draudzei, bet torni – uzspridzināja, dievnamā ierīkojot noliktavu. 20. gs. deviņdesmitajos gados draudze uzsāka baznīcas atjaunotni un tagad tā kalpo savam pamatmērķim.

N/A
2. pasaules kara laikā starp Vietalvu un Jaunkalsnavu aktīvi darbojās nacionālie partizāni komandiera Riharda Pārupa vadībā. To darbība tika pārtraukta 1946. g. Zemnīca atrodas grūti pieejamā un nezinātājam – atrodamā vietā – Vesetas palienes purva dabas liegumā. Laipu taka, kas ved no A puses vasarā ir ieaugusi biezā niedrājā. 2010. g. bargajā ziemā zemnīcai iebruka jumts, taču entuziasti plāno to atjaunot. Blakus tam uzstādīts balts krusts, uz kura ir lasāmi bojā gājušo partizāņu uzvārdi.
N/A

Mulgi krogs atrodas Mulgimā, galvaspilsētā Abja – Paluojā. Te piedāvās mājīgu uzturēšanos, gardus vietējos ēdienus un laipnu apkalpošanu. Krogs ir pārtaisīts no simts gadus vecas ēkas.

N/A

SIA „Madonas patērētāju biedrība” ražotne „Madonas maiznieks” ir uzņēmums ar senām tradīcijām - tajā jau vairāk kā 75 gadus tiek cepta maize. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir maizes un maizes izstrādājumu ražošana - tiek piedāvāti vairāk kā 50 dažāda veida maizes izstrādājumi, kā, piemēram, rudzu, kviešu, kviešu - rudzu, rupjā rudzu maluma maizes, saldskābmaizes, vairāki saldās maizes veidi, dažādas graudu maizes. Produktu tapšanā tiek izmantoti Latvijā ražoti milti, kvalitatīvas izejvielas un netiek izmantotas ķīmiskās pārtikas piedevas un uzlabotāji. Īpaši iecienītas ir rudzu maizes, kuru ražošanā tiek izmantots dabīgais ieraugs.

Uzņēmums saņēmis arī pārtikas kvalitātes zīmes - Zaļo un Bordo karotīti.

‌Iespējama ekskursija pa uzņēmumu un degustācija, kā arī ir iespēja piedalīties maizes cepšanā un ņemt līdzi izcepto kukulīti.

 

N/A

Atrodas Lielvārdes parkā 19. gs. sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ko vēlāk izmantoja kā dzīvojamo ēku. 1922. g. tai piebūvēja verandu. Muzejs ēkā ir izvietots kopš 1970. g., un tā krājumā ir materiāli par latviešu tautas eposu “Lāčplēsis” un tā autoru - Andreju Pumpuru (1841. – 1902.), kā arī par Lielvārdes novada vēsturi un etnogrāfiju. Blakus muzejam guļ liels akmens - Lāčplēša gulta (ap 80 t) ar atlūzu, kas ieguvusi Lāčplēša segas nosaukumu. Abi akmeņi savulaik atradušies Daugavā blakus Lielvārdes salai, kur tagad viļņojas Ķeguma HES ūdeņi. Turpat apskatāms t.s. Spīdalas koka bluķis, kas atvests no Aizkraukles. Minētie objekti atrodas pie stāva, klinšaina Daugavas krasta, kura piekājē viļņojas Daugavas plašie ūdeņi.

N/A

Saimnieki ražo žāvētu garšaugu maisījumus un vitamīnu tējas pilnā ciklā – no sēklas līdz garšvielu paciņai. Saimniecības dobēs un siltumnīcās aug plašs dārzeņu un garšaugu klāsts - dilles, sīpoli, ķiploki, maurloki, piparmētras, salvija, timiāns, koriandrs, izops, estragons, pupumētra, čili, baziliks. Izmanto arī savvaļas augus - nātres, gārsas, vībotnes, pienenes, pelašķus, raudenes.
Garšaugus audzē pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, žāvē uz malkas plīts īpašā žāvējamā skapī un gatavo nelielos daudzumos. Produkti nesatur sāli un konservantus, tiek izmantoti dabiskie skābinātāji – aličas,  sarkanās jāņogas, rabarberi, irbenes.
Ar produkciju var iepazīties un to iegādāties izbraukuma prezentācijās un degustācijās Embūtes TIC telpās vai citur pēc vienošanās. Specializētas programmas bērniem un skolēniem, senioriem, ģimenēm, ēdināšanas nozares profesionāļiem, ārvalstu tūristiem. Programmā: stāstījums par saimniecību, ražošanas procesu, uzdevumi/spēles viesiem un balvas, degustācija, iespēja iegādāties produkciju. Embūtes garšaugi iegādājami arī mājražotāju tirdziņos Kurzemē, mājražotāju veikalos Grobiņā, Saldū, Brocēnos, Liepājā.

N/A

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atvairot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā