Нo | Название | Описание |
---|---|---|
Atrodas Kalēju ielas malā. Savu popularitāti ieguvis ar nostāstu, ka Ziemeļu kara laikā pie tā pusdienojis Krievijas cars Pēteris I un Polijas valdnieks Augusts (Stiprais). |
||
Музей (ул. К. Валдемара 47) был открыт в 1969-м году в старом здании мореходной школы, которая была основана в 1864-м году по инициативе К. Валдемара. За время существования мореходной школы здесь получили образование более 1000 капитанов и штурманов дальнего плавания. Экспозиция музея знакомит с деятельностью первой латышской мореходной школы, а также с историей строительства парусников на Видземском побережье во второй половине 19-го века и начале 20-го столетия. В саду музея можно осмотреть коллекцию якорей и верхнюю часть (отреставрированная) смытого в свое время Айнажского маяка. |
||
Находится на улице Катедралес (Кафедральная), 1. Старейшая церковь Кемери построена в 1893 году в деревянных церковных архитектурных формах русского Севера (архитектор В. Лунский). Рядом с храмом захоронены 97 русских солдат, павшие во время Первой мировой войны, которым в 1925 году установлен памятник – черный мраморный крест. Недалеко от церкви находится братское кладбище и памятник советским воинам, павшим во время Второй мировой войны и скончавшимся после войны от полученных ранений. Это старейшая церковь Кемери. Согласно преданиям, она построена без единого гвоздя. В церковь можно войти во время богослужений, но посетители должны быть соответственно одеты! В остальное время здание можно осмотреть снаружи. |
||
Здесь установлен памятный камень К. Валдемару, говорящий о его заслугах на благо создания и развития Латвийского государства. На этом месте когда-то находилась Ройская или Лубэзерская мореходная школа, рядом с которой находился учительский дом, сохранившийся до наших дней. Сейчас здесь расположена Ройская частная практика семейных врачей. Мореходная школа просуществовала с 1873-го по 1915-й годы, но во время Первой мировой войны она была разрушена. Мореходная школа готовила штурманов каботажного плавания. Здесь можно было учиться бесплатно и учебный материал освоить на латышском языке. Латышские моряки были известны в России и за границей, даже на американском континенте. Их уважали за знание дела, добропорядочность и преданность. (Источник: Ройский ТИЦ) |
||
Ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums upes labā krasta asā līkumā. Tam iepretim otrā krastā (500m) Līgatnes dabas takas.
|
||
“Saules veltes” ir mājas vīna darītava Salaspilī, kas nodarbojas ar mājas vīnu, liķieru un degvīnu gatavošanu. Alkoholiskie dzērieni tiek ražoti no dabīgiem dārza augļiem un ogām, tostarp upenēm, avenēm, cidonijām, pīlādžiem un pat mārrutkiem. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot saimniecību (uzņem arī 15-20 lielas tūristu grupas), kā arī degustēt konkrētos dzērienus, kurus arī turpat ir iespējams iegādāties; piedāvājumā lieli un mazi tilpumi, dāvanu un suvenīru komplekti.
|
||
This is the most challenging Forest Trail section, especially on the second day. Here, on the coast of the Gulf of Finland, rises the North-Estonian Klint – a steep, rocky and forest-covered cliff that stretches non-continuously to Tallinn and further to the islands of West-Estonia. The Forest Trail runs on top of the cliff and occasionally descends into valleys. It crosses the deep and vast Pühajõgi valley in Toila-Oru park and comes to Toila, a popular coastal resort. One of the most unusual sections of the Forest Trail in Northern Estonia, which leads along the foot of the impressive North-Estonian Klint in good weather, then climbs to the top of the klint in the villages of Valaste and Saka, revealing breathtaking views of the Gulf of Finland. |
||
Ūla ir viena no skaistākajām un likumsakarīgi – arī populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm. Tās galvenā pievilcība ir skaistā ainava ar augstajiem upes krastiem, kuros slejas iespaidīgas smilšu kraujas līdzīgi kā Irbes krastos Latvijā. Laivošanu var sākt no Mančagires (Mančiagirė) vai Zervinos ciemiem un turpināt līdz Ūlas ietekai Merķē un tālāk pa Merķi līdz pat Merķinei un Nemunai. Ūla nav plata, taču posmā no Zervinos ciema tajā nav neviena koku aizgāzuma vai cita šķēršļa, kuram laiva būtu jānes apkārt. Ašā straume, asie līkumi, dzidrais ūdens un tajā redzamā zemūdens pasaule rada patiesi patīkamu sajūtu! Upes krastos atrodas gan publiskas (apsaimnieko Lietuvas valsts meži), gan privātas ūdenstūristu apmetnes un atpūtas vietas. Šī ir vienīgā Baltijas upe, kur ūdenstūristiem ir jāpērk licence. Ūlas krastos atrodas divi interesanti apskates objekti – Ūlas atsegums (Ūlos atodanga) un spēcīgs avots – Ūlas acs (Ūlos akis). Savukārt, Merķe jau ir jau krietni platāka upe, taču ar acīm redzamu straumi un dažviet pat jaukām straujtecēm. Kaut arī Merķes krasti ir mazapdzīvoti, tajos atradīsim piemērotas nakšņošanas vietas. Pa Ūlu un Merķi no Zervinos līdz Merķinei sanāk „mierīgs” pusotras - divas dienas ilgs brauciens. |
||
Traķu pirmsākumi ir meklējami Senajos Traķos, kas atrodas 4 km dienvidaustrumos no Traķu centra. Uzskata, ka Senos Traķus ir dibinājis Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (~ 1275. – 1341.) 14. gs. pirmajā pusē. 14. gs. otrajā pusē šeit uzcēla mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nostāvināti zemes vaļņi. Laikā no 1345. – 1382. g. tajā valdīja Ģedimina dēls – Ķēstutis (1297. – 1382.). Senajos Traķos dzimis arī viens no izcilākajiem viduslaiku Lietuvas valdniekiem – Ķēstuta dēls - Vītauts Dižais. Kā pilij, tā arī tās valdniekiem bija nozīmīga loma sekojošajos krusta karos un cīņās. 1391. g. pils tika sagrauta cīņas laikā ar Vācu ordeni, kādēļ arī zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1405. g. benediktīniešu mūki šajā vietā uzcēla baznīcu, bet 18. gs. beigās - jaunu un lielāka apjoma klosteri, kura vienu no korpusiem 1889. g. pārbūvēja par baznīcu. |
||
Livonian Community House at Kolka was opened in 2019. It is a place where you can get to know the Livonian culture of Northern Kurzeme, learn about traditional activities, listen to the sound of the language, and get an idea of the cultural and historical heritage of the coast. In House you can organize and attend cultural events, seminars, trainings, exhibitions, and also receive tourism information. |
||
Gar Grobiņas ūdenskrātuvi (Ālandes labais krasts) izveidota mūsdienīga un labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta - promenāde, uz kuras izvietotas plāksnes ar Zentas Mauriņas un Jāņa Raiņa citātiem. No promenādes paveras labi skatu punkti uz Skābaržkalnu un Grobiņas pilsdrupām. Grobiņas ūdenskrātuves sašaurinājumā pāri Ālandei ved neliels tiltiņš, kas ir bijušā Liepājas – Aizputes šaursliežu dzelzceļa tilta ferma. |
||
Million star hotel ir videi draudzīgi namiņi, kas atrodas uz pontoniem Viļakas ezera krastā un aprīkoti ar visu nepieciešamo patīkamai atpūtai. Iespējams izvēlēties klasiskā jumta bungalo ar vinila plašu atskaņotāju vai stikla jumta bungalo, kas piedāvā zvaigžņu vērošanu caur teleskopu. Pieejama e-velosipēdu, SUP dēļu, laivu un velosipēdu noma, iespējams izbaudīt arī pirti. |
||
The lime gully that emerged as the Baltic ice lake receded is crossed by the powerful streams of Mežmuiža, and the water from these streams contains a high concentration of lime salts. The water from the streams flows into a mill pond that has a very interesting colour. The sculptor Teodors Zaļkalns once lived in the travertine mill that is alongside the pond. Wood pathways have been installed for those who wish to visit the streams.
|
||
On 14 June 1991, this sign sculpted by Zezostrs Ķēde in memory of the repressions of 1941 and 1949 was unveiled in the garden of Pēterupe Church. |
||
These sandstone cliffs were once known as the Pieškalni or Pieškaļi cliffs. They are around 7 km to the North from the centre of Cēsis. These are the most monolithic sandstone cliffs in the Baltic States – around 700 m long (with some 330 m along the Gauja River) and a maximum height of 22 m. There is a viewing area which offers a grand view of the Gauja River valley. Water tourists will boat up to the majestic wall of the cliff and will be surprised at what they see! The name of the cliffs, Ērģeles, is the word for "pipe organ" in Latvian, and the name was supposedly given to the cliffs because of the echoes which can be heard there – they reputedly sound like an organ. Hikers and boaters must be very careful when in this area – please make sure that you are safe! Please note, too, that the infrastructure of the cliff is scheduled to be renovated in 2012. |
||
Это первое предприятие в Латвии, которое в 1957 году начало производство любимых всеми конфет «Коровка». Здесь можно приобрести вкусные конфеты и отправиться на экскурсию. Сам хозяин предприятия является главным конфетным мастером. |
||
In 1951, when it died, the pine tree had a circumference of 4.63 metres. It was the thickest pine tree in the Baltic States
This is one of the few trees with such a long history for which age has been determined by counting up circles – 370 years. All that’s left is a conserved part of the stump at the side of the road. Cross-sections of the stump are on exhibit at the Latvian Museum of Nature and the Latvian Ethnographic Open-Air Museum.
|
||
С одним из самых красивых декоративных садов Латвии можно ознакомиться не только в сопровождении его автора, получить ценные советы, но и приобрести деревья, кустарники, зимостойкие растения, лилейники, лечебные и другие растения, а также съедобные цветы! Услуги флориста. |
||
Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. |
||
Находится в Крустпилсе, ул. Ригас 216б. Первое упоминание о Крустспилсском замке относится к 1237 году. В то время Рижский епископ Николай де Магдебург возвел замок Крейцбург, который стал первой крепостью крестоносцев в Латгалии. В конце 16 столетия, вплоть до начала 20 века, замок находился в собственности рыцаря Николая Корфа (и последующих поколений). В ходе времен замок многократно опустошался и перестраивался. Несмотря на это, до наших дней сохранился характерный для замков средневековья закрытый двор. В середине 19 столетия замок приобрел теперешний интерьер стиля историзма. Сохранились и элементы более древней застройки - надвратная башня замка, основные стены корпуса, бойницы, конструкции сводов, проемы окон и др. В советское время в замке располагалась воинская часть СССР, а рядом образовался военный городок - современное название «Район Замка», который с запада обрамляет Замковый пруд. С 1994 года в замке располагается Екабпилсский исторический музей, с экспозициями которого можно ознакомиться в сопровождении гида или индивидуально. Сегодня замок является одним из тех немногих туристических объектов Латвии, ознакомиться с которым можно в сопровождении аудиогида. Красивый вид приоткрывается с башни замка. |