Labdien!2017.g. 1. oktobrī pavisam nejauši gadījās iejukt ceļotāju pulkā, kuri devās uz man tik bezgala mīļo (nu jā, arī dzimto Latgali), viens no apskates objektiem bija arī podnieka Aivara Ušpeļa un gleznotājas Vēsmas Ušpeles sēta, iebraucot pagalmā aizrāvās elpa, rudens zelts spēlējās bērzos (pats saimnieks, mūs nesagaidījis, bija aizgājis pastaigā pretim rudenim - krāsas, smaržas baudīt, bet mēs to neņēmām ļaunā), pa taciņu mūs sagaidīt atnāca burvīga sieviete, ar burvīgu smaidu (kas praktiski nenozuda visa stāstījuma laikā) - tā bija Vēsma Ušpele; pie darbnīcas krāsojās liels etiķkoks, virs ieejas darbnīcā gozējās Latgales karogs, un darbnīcā māla trauki svēpējuma tehnikā. Pasakainas izjūtas, cita dimensija, pārpasaulīgs miers, vienkāršība un ĪSTUMS, ko mūsdienās tik retu reiz vairs kur izdodas nomedīt! Paldies, burvīgajai Vēsmai, kura mūs sagaidīja! Paldies māksliniekiem par iespēju ciemoties viņu miera oāzē! Paldies, ka neļauj nomirt Latgales keramikas tradīcijām un ĪSTUMAM!
