Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas Cēsu rietumdaļā – pie ceļa, kas ved uz Cīrulīšiem. Piedāvājumā – plašs ēdienu klāsts no brokastīm līdz vakariņām. |
||
Alūksnes novada saimniecībā "Pauguri" kokamatnieks Jānis Vīksne izgatavo koka virpojumus - cibiņas, pulksteņus, pildspalvas, spēles, šūpoles un citas saimniecībā noderīgas lietas. Iespējams iegādāties kokamatniecības suvenīrus - dekoratīvus un praktiskus virpojumus no koka. Senlietu muzeja apskate - seni galdniecības darba galdi, ēveles, āmuri, sirpji, grābekļi, sējmašīna, pulksteņi, trauki u.c. Saimniecībā ir izveidota skatu platforma, no kuras paveras skats uz Hānjas augstienes ainavām Igaunijā, kā arī atpūtas vieta vasaras piknikam ar galdu, uguskura vietu un skulptūrām. |
||
Āžmuguras akmens ir pelēkbrūngana trijstūra akmens prizma, kura
atgādina āža muguru.
|
||
Pilsberģu krogs atrodas bijušajā muižas ēkā, divu minūšu gājiena attālumā no Jūrkalnes stāvkrasta. Piedāvājumā gan Latvijas, gan Eiropas tradicionālie ēdieni, kā arī vietējās zivis. Pieejama banketu zāle un vasaras terase. Piedāvā viesību galdu klāšanu un tūristu grupu ēdināšanu, kā arī dažādus koncertus un tematiskos vakarus. Pilsberģu krogā visu gadu aplūkojamas dažādu mākslinieku, rokdarbnieku un amatnieku izstādes. |
||
Saimniecībā, kas atrodas Ventas labā krasta līkumā, audzē kazas un taisa sierus. Uzņem apmeklētājus, kas var degustēt sieru un iegādāties produkciju. Pieņem pasūtījumus. |
||
Augsta ar mežu apaugusi kāpa, kurā 14. – 15. gs. atradusies pagānu svētnīca un observatorija. 1869. g. celta kapela un skulptūra. Stāsts par vaideloti Birutu, kas apprecēja Lietuvas dižkunigaiti Ķēstuti un dzemdēja tam dēlu Vītautu. |
||
Saimniecība “Lejaskroķi” atrodas Abavas senlejā. Tajā nodarbojas ar truškopību. Saimnieku aprūpē ir ap 500 trušu, kā arī kazas un mājputni. Viesojoties saimniecībā, viesi varēs samīļot un pabarot trusīšus, kā arī apskatīt kazlēnus, kam ļoti patīk cilvēku uzmanība. Dzīvnieciņus iespējams apskatīt, iepazīt un samīļot, kā arī pabarot. |
||
Platākais Baltijas ūdenskritums - ~ 249 m plats un līdz 1,75 m augsts. Šis ir ne tikai unikāls dabas, bet arī kultūrvēsturisks objekts, jo saistīts ar dažādiem notikumiem un teikām. Te jāpiemin Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera izgudrotā zivju ķeramā iekārta, kas bija nostiprināta uz ūdenskrituma klinšu kāples. Tā radies stāsts par pilsētu, kur lašus (migrējošie laši un vimbas leca pāri rumbai un iekļuva tīklos) ķer gaisā! Lai Ventā nodrošinātu kuģu satiksmi, jau hercoga Jēkaba laikos iesāka rakt kanālu ap rumbu. 18. gs. sākumā virmoja ideja par Baltijas un Melnās jūras savienošanu pa Ventu, Nemunu un Dņepru. Šī iemesla dēļ turku karagūstekņiem bija jāturpina kanāla rakšana, ko traucēja dolomīta klints. Pēc spridzināšanas apkaimes ēku sienas saplaisāja, tādēļ darbus pārtrauca. Iespaidīgais grāvis redzams arī mūsdienās. Lai atvieglotu rumbas apskati, 2012. gadā Ventas labajā krastā ir izveidota koka laipa. Šeit ir vērts ierasties dažādos gadalaikos – vimbu (pavasaris) un lašu (rudens) migrācijas laikā. |
||
Atrodas Alsungas novada muzeja ēkā, kur apmeklētāji var apskatīt, kā top suitu tautas tērpi un to elementi, plašāk izzināt suitu novada aušanas tradīcijas un iepazīt krāšņo suitu pūru. Interesenti pieredzējušu meistaru vadībā var darboties arī paši. Blakus „Austuvei” atrodas „Suitu ķēķis”, kurā var iepazīt suitu kulināro mantojumu, darbojoties kopā ar saimniecēm. |
||
Plunge ir slavena ar savu kunigaiša Oginska parku. Jauktā tipa 18. – 19. gadsimta parks izveidots žemaiču svētā meža - upurkalna vietā. Parka lepnums – viens no Lietuvas vecākajiem un lielākajiem – Pērkona ozols, leģendām apvītā Raudošā liepa, Piecstumbru osis. Pēc kunigaiša M. Oginska pavēles tika izrakti septiņi dīķi ar kaskādēm, kurus savieno akmens tiltu slūžas. Blakus plūstošā Babrungo upe piešķir parkam īpaši ainavisku skatu. |
||
Vienīgais šāda veida un mēroga Padomju militārais objekts Latvijā - tālo sakaru bāze, kas bija paredzēta sakaru uzturēšanai ar Padomju armijas kuģiem un zemūdenēm visos (?) Pasaules okeānos un jūrās. Tā centrā bija viens, bet perimetrā – seši torņi vairāk kā 200 m augstumā. Mūsdienās saglabājušies tikai daži no tiem un tiek izmantoti mobilo sakaru nodrošināšanai. Klīst nostāsti, ka komplekss tā arī ne vienu reizi nav ieslēgts. Upīškalna kompleksu lieliski var pārskatīt, braucot pa Skrundas – Kuldīgas ceļu, - kādus 3 km pirms Kuldīgas apvedceļa (apdzīvota vieta – Raidstacija).
|
||
Parka teritorija ietver Lietuvas lielākās upes – Nemunas ielejas daļu starp Seredžius un Geldaudišķis ciemiem ar ļoti ainaviskiem skatiem uz tās krastos esošajiem pilskalniem, viduslaiku pilīm, muižām u.c.
|
||
Perispeas pussalas piekrastē ir izvietojušies gan bijušie zvejniekciemi, gan Padomju armijas kara bāzu atliekas. Viena no pussalas savdabībām ir arī grandiozie ledāja atnestie dižakmeņi: nezinātājam ne visai viegli atrodamais un grūti pieejamais (jūrā) Odakivi, Purekari raga (Purekkari neem) galā starp citiem akmeņiem guļošais Purekari akmens (Purekkari rändrahn), jūras apskalotie Mehu akmeņi (Mähu kivid), Vīnistu (Viinistu) ciema krastmalā guļošais Melnais akmens (Must kivi), pāri niedru galotnēm savu „virsotni” izslējušais Kuhjakivi, visnotaļ iespaidīgais Painuva kivi, līdz kuram var nokļūt tikai peldus un savā ziņā nepārspējamais Jaani – Tooma suurkivi. Četri no pieminētajiem akmeņiem ir sasnieguši vai pat pārsniedz piecu metru augstumu! Akmeņiem bagāts ir Turbunēmes (Turbuneeme) ciems. Būs nepieciešams patiess entuziasms un laiks, lai visus uzskaitītos milžus atrastu un iemūžinātu savā fotokolekcijā. Perispeas pussala beidzas ar tālāko Igaunijas sauszemes ziemeļu punktu – Purekari ragu, kas ir ļoti ainaviska vieta. |
||
Zvejnieku ostas steķu paliekas redzamas jūras krastā un jūrā iepretim
Mazirbei kā atmiņas no kādreizējā zvejnieku kooperatīva „Zivs”, kas te darbojās
pagājušā gadsimta 30. gados.
|
||
Pāvilosta ir salīdzinoši jauna pilsēta, kas izvietojusies pie Sakas ietekas Baltijas jūrā. Tiesa, viduslaikos jūras kuģu osta bija 6 km attālumā no jūras - Tebras un Durbes upju satekas vietā. Nozīmīgs periods ostas dzīvē bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, kad te piestāja jūras kuģi. Poļu-zviedru kara rezultātā Sakas ostu nācās slēgt. Mūsdienās redzamā osta Sakas grīvā veidojās 19. gs. vidū pie t.s. Āķagala zvejniekciema. Āķagala ielu plānojums ir regulārs un katra no tām izved vai nu jūras krastā, vai atduras pret Dzintaru ielu Sakas upes labajā krastā. 1878. g. padziļināja upes grīvu un uzbūvēja molus. Te būvēja divmastu burukuģus. Pasaules kari iznīcināja kuģu floti, taču zvejniecības tradīcijas allaž tika turpinātas. 1991. g. apdzīvotā vieta ieguva pilsētas statusu. Mūsdienās Pāvilosta ir pazīstama kā populāra burātāju un vējdēļsērfotāju, kā arī vasaras atpūtnieku vieta. Burātājus gaida jahtu osta. |
||
Kafejnīca "Rositten" atrodas blakus Rēzeknes pilskalnam – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram „Zeimuļs” (uzbūvēts 01.09.2012.). Skaists interjers un skats uz Rēzeknes kultūrvēsturiskajiem objektiem. Nosaukta cietokšņa (Rositten) vārdā, ko 13. gs. šeit uzcēla Livonoijas ordeņa mestrs. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, kulinārijas un konditorejas izstrādājumus. |
||
Šķirnes aitu audzēšanas uzņēmums SIA Mikaitas ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 2005. gadā. Tā misija ir piedāvāt gaļu ražojošiem ganāmpulkiem vaislas materiālu, kas dod ātraudzīgus jērus ar teicamām gaļas īpašībām. Saimniecībā audzē Oxforddown aitu šķirni. Saimniecībā var iegādāties: dažāda vecuma šķirnes jaunaitiņas, vaislas aitas un teķus, dziju, vilnas izstrādājumus, apstrādātas aitādas, aitas apganīšanai, jēra gaļu un dažādus gaļas izstrādājumus. |
||
Saimniecība nodarbojas ar tīršķirnes trušu audzēšanu, papildus tam audzē arī dažādu šķirņu mājputnus. Saimniecībā var apskatīt trušus, mājputnus, eksotiskos putnus, murkšķus, aitas, kazas, pudurkzas un punduraitas. Visi dzīvnieki izvietoti divos norobežotos voljēros, kur nesteidzīgi var apskatīt dzīvniekus, uzdot interesējošos jautājumus saimniekam. Pēc pastaigas ir iespēja sarūpēt sev maltīti ugunskura vietā un atpūsties lapenē. |
||
Nepilnus 100 km garš un līdz 36 km plats saldūdens līcis, kas ziemeļos (starp Klaipēdas ostu un Kopgali) ir savienots ar Baltijas jūru. No Baltijas jūras to atdala iespaidīgā Kuršu kāpu strēle. Kuršu jomā ietek lielākā Lietuvas upe – Nemuna. Kuršu jomas krasti ir g.k. apauguši ar niedrēm, daudzviet purvaini un pat grūti pieejami. Jau kopš seniem laikiem Kuršu joma ir bijusi ļoti nozīmīga vietējo cilvēku ikdienas nodarbes – zivju zvejas vieta. Kuršu joma un tās skaistās ainavas ir daudzviet vērojamas gan no Kuršu kāpu ciemiem, gan arī augstāko kāpu virsotnēm. Kuršu jomu ar prāmi šķērso ikviens, kas no Lietuvas (Krievijas pusē Kuršu strēle ir savienota ar Kaļiņingradas (kādreiz – Sembijas) pussalu) dodas uz Kuršu kāpām. |
||
SIA “Rundāles Dzirnavas” 2021. gadā īstenoja projektu, lai izveidotu nelielu alus darītavu un uzsāktu alus ražošanu Rundāles ūdensdzirnavu teritorijā. Tiek ražots gaišais un tumšais alu, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Latvijas un ārvalstu tūristiem ir iespēja apvienot Rundāles pils apskati ar vēsturisko dzirnavu muzeja un alus darītavas apmeklējumu. Kompleksa teritorijā ir daudz iespēju daudzveidīgai interesantai laika pavadīšanai. Vienas dienas laikā var apmeklēt aizraujošas ekskursijas pa dzirnavām un alus darītavu, pastaigāties pa vietējiem, tuvējiem apskates objektiem, uzņemt lieliskas fotogrāfijas, atpūsties pludmalē un vizināties ar laivu, katamarānu, SUP dēli. |