Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Kennu Alpaku fermā jūs varat redzēt Peru izcelsmes alpakas, brīnišķīgus dzīvniekus ar biezu un mīkstu vilnu. Kamēr esat šeit, jūs varat pabarot šos dzīvniekus ar našķiem, kurus piedāvā īpašnieki, un paglaudīt tos. Fermā arī atrodas kazas, truši, vistas un aitas. Veikalā jūs varat iegādāties suvenīrus un alpaku vilnas produktus. Kennu Alpaku ferma ir piemērota visai ģimenei. |
||
Meklējams netālu no A9 autoceļa, uz rietumiem no Bataru mājām, kur 1919. g. 22. martā norisinājās cīņa starp ģenerāļa Jāņa Baloža brigādi un lieliniekiem. Atklāts 1936. gadā. |
||
Meklējama Kaunatas centrā.Kaunatas draudze jeb misiju punkts pastāvējusi no 1690. gada un rakstos tiek minēti dažādi gada skaitļi par pirmās baznīcas celšanas laiku. Tagadējā mūra baznīca celta 1850. gadā, kad to arī iesvētīja, godinot Jaunavas Marijas vārdu. Dievnamā ir ērģeles (lietošanas kārtībā) un apskatāma svētbilde „Svēto Elizabeti apmeklē Marija”. |
||
Atrodas ~ 1,5 km ziemeļos no Krāslavas centra, Jāņupītes krastā (ir norāde). Pēc atsevišķiem savrupatradumiem var spriest, ka pilskalns apdzīvots laikā no I g. t. pr. Kristus līdz vēlajam dzelzs laikmetam. Domājams, ka savu nosaukumu tas ieguvis šeit sastopamo mālu dēļ. Nelielas mālu ieguves vietas pilskalna nogāzēs ir redzamas arī šodien. Saglabājies nostāsts, ka grāfs Plāters šeit apraudājis savu sievu, kuru pats neuzticības dēļ licis iemūrēt pazemē. |
||
Atrodas pie Krāslavas galvenās maģistrāles – Augusta ielas 12. nama un pēc plašiem pilsētas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem veiksmīgi integrēts apkaimes ainavā. Lēzenā akmens garums ir 2,8 m, platums - 2,2 m, bet augstums - 0,7 m. Augusta akmens ir kalpojis kā Krāslavas pilsētas (miesta) robežakmens, kas šeit novietots 1729. g., atzīmējot notikumu, kad grāfu Plāteru dzimta savā īpašumā iegādājās Krāslavu. Tā sānos ir iekalts Plāteru dzimtas ģērbonis un jau pieminētais gada skaitlis. Nostāsti vēsta, ka pie akmens pēc medībām pusdienojis Polijas karalis Augusts II, no kura tas ieguvis savu nosaukumu. |
||
Koka skatu tornis atrodas blakus Kolkasraga priežu takai. No tā redzama ar priedītēm aizaugusi „stiga” – t.s. Šautuve, kuru padomju laikā izmantoja šaušanas apmācībām. No torņa skatu platformas labi saskatāma Kolkas bāka, kas atrodas 5 km attālumā no Kolkasraga. |
||
Bikovas muižas nosaukums hronikā minēts jau no 17. gs. Muižas
kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās
1820. gadā celtā mūra kapela, pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas
saimniecības ēkas un staļļi. 20. gs. 20. – 30. gados pēc 1905. gada ugunsgrēka
kungu māja atjaunota un tai uzcelts otrais stāvs. Kopš 1937. gada
muižā atrodas Gaigalavas pamatskola. Par bijušo kungu namu klīst nostāsti,
ka zem tā ir vairākas slepenas ejas, kas vedot uz baznīcu un
kapiem. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
|
||
Viena no salīdzinoši retajām vietām, kur piekrastē var vērot zvejniekus darbībā. Klajumu vējdzirnavas (1930. g.) ir viena no ciema augstākajām būvēm. Pie dzirnavām atrodas Jūrmalciema tūrisma informācijas punkts, informācijas stends un atpūtas vieta. Turpat redzami veco, zvejnieku pamesto liellaivu koka korpusi. Jūrmalciema ekspozīcija „Jūrmaliešu senlietas” atrodas Jūrmalciema austrumdaļā, kur koka šķūnī novietoti vietējo entuziastu savāktie apkaimes iedzīvotāju sadzīves priekšmeti un amata rīki. |
||
Atrodas Gudenieku ciema dienviddaļā. Tagad redzamais dievnams celts laikā no 1930. – 1947. g. Tās interjerā atrodas baznīcas altāris, kura sastāvdaļa ir 17. – 18. gs. mijā tapušie Subates meistaru rotājumi – eņģeļu skulptūras (vienīgie tādi Kurzemes baznīcu baroka dekoratīvajā tēlniecībā), kas piestiprinātas pie ēkas sienām abpus altārim. Iespējams, ka arī Pestītāja figūra uz krusta ar guļošo jēru pie kājām ir minēto meistaru darinājums. No kurienes un kā baznīca ieguvusi Subates meistaru darbus – nav zināms. Ērģeles ar koka stabulēm darinājis Juri Bokums. Sezonas laikā baznīca apskatāma arī no iekšpuses. |
||
Slocene plūst cauri Valguma ezeram un Mazezeram un tālāk ietek Kaņiera rietumdaļā, veidojot sazarotu un purvainu deltu, kur izveidots sezonāls liegums putnu aizsardzībai. Upes krastos plešas mitrāji un tie daudzviet ir grūti pieejami. Pirms izraka Starpiņupīti – Kaņiera savienojumu ar Rīgas jūras līci (ūdens līmeni regulē ar slūžām), Slocenes ūdeņi plūda pa tagadējo Vecsloceni līdz pat Slokai, kur ietecēja Lielupē. Laivošanai ar kanoe laivām izmantojams ir tikai Vecslocenes posms augstā ūdens līmenī no Vecā Ķemeru ceļa līdz ietekai Lielupē. Slocenes posms no Milzkalnes līdz Valguma ezeram nav braucams daudzo kritušo koku dēļ. Savukārt, pie Starpiņupītes ietekas jūras līcī pavasaros ir laba putnu vērošanas vieta. |
||
From Vilnius the route goes to picturesque Trakai Castle surrounded by lake from which it continues to Dzūkija National Park. The park introduces with traditional Lithuanian way of living, closeness with forest as well as valuable natural resources. Information centre and centre of etnoculture is located at Marcinkonys but Čepkelių raistas provides atmospheric vast bog landscape. Pleasant forest trails and quite roads are pleasant for cycling. Druskininkai is a historic spa resort with charming old town, many spa hotels, walking trails and entertainment facilities. There is the Grutos Park where monuments from Soviet area is collected in order to demonstrate the former oppressive ideology. From there the road heads to lively Kaunas which sits between two rivers -Nemunas and Neris. |
||
Viens no izteiktākajiem Latvijas piekrastes zemesragiem ar piejūras palieņu pļavām un 1875. g. celto bāku. |
||
Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā. |
||
Armijas 77.Zenītraķešu brigādes uzdevums Padomju savienības laikā - savienības ārējās robežas pretgaisa aizsardzība. Šobrīd objekts pieder novada pašvaldībai, ir pamests, neapsargāts un netiek izmantots. Pie raķešu bāzes galvenās ieejas saglabājušies interesanti vārti.
|
||
2010. gadā netālu no Mākoņkalna ir izveidota vasarā izpļauta taka, kas iepazīstina ar vairākiem vēsturiskiem akmeņiem: Plakano akmeni, Āža muguras akmeni (var uzsēsties jāšus) un Jaunstašuļu Velna pēdas akmeni, uz kura virsmas redzams cilvēka pēdai līdzīgs veidojums. Ceļa malā izliktas norādes. |
||
Viesu māja "Hilda Villa" atrodas Igaunijā, Vīlandes pilsētiņas centrā. Viesu mājā ir īpašas istabiņas ģimenēm līdz 4 personām. Viesu mājas 1. stāvā atrodas Hildas istaba, Tenantas istaba, kā arī vannas istaba, dzīvojamā istaba un virtuve. 2. stāvā ir 3 guļamistabas, 2 dušas un 2 tualetes. |
||
Ogres pietekas gravā izvietots mini zoo, kura lielāko daļu aizņem voljērs ar trušiem. Tā pievilcību bērnu acīs rada pēc muižu un piļu arhitektūras motīviem celti namiņi. Apskatāmas kazas, cūkas, zosis, pāvi, mandarīnpīles un pērļvistiņas. Bērni var pabarot dzīvniekus. |
||
Atrodas Dunduru pļavu ziemeļdaļā - Melnragu rīkles galā. Uzbērts mākslīgi, izlīkumojot Slampes upītes gultni. No kurgāna pārskatāmas pļavas ar dzīvei savvaļā pielāgotajiem mājlopiem, kā arī neliels atjaunotās Slampes posms. Interesants skats būs palu laikā, kad applūst apkārtējās palienes. Putnu vērošanas vieta.
|
||
The first half of this section leads through magnificent coniferous forests, especially in the Järvevälja landscape reserve, where the trail is surrounded by beautiful dunes in the north and a raised bog in the south. It is well worth visiting the kiosk at Rannapungerja to buy smoked fish – the Lake Peipus vendace (rääbis) and some local farm produce. In the second part, the Forest Trail winds along the coast of the beautiful Lake Peipus. During the summer, when the water level in the lake is lower, beautiful, sandy beaches with wide shallows appear. Past Alajõe, the highest dunes of Lake Peipus (up to 20 m) rise on the landscape, providing a distant view of Lake Peipus, one of the largest lakes in Europe. |
||
Piemājas saimniecībā “LIELKALNI” 2 ha platībā kopš 2006. gada iestādīts netradicionālu ogulāju dārzs: zelta jāņogas, irbenes, lielaugļu lazdas, smiltsērkšķi, melnais plūškoks, citronliānas, aktinīdijas, ēdamie sausserži, u.c. Kopš 2008. gada sertificēta Bioloģiskā lauksaimniecība. 2009. gadā iegūts PVD sertifikāts un saimnieki sākuši gatavot un pārdot veselību stiprinošus sīrupus, želejas, ievārījumus un tējas. Tūristiem piedāvā degustēt tējas, sezonas ogas, sīrupus, želejas un citus gardumus, kā arī tos iegādāties.
|