Brīvdienu māja “Spilves” atrodas Krustpils novadā, tā ir unikāla vieta kalnu un priežu meža ieskautajā Variešu pagastā, kur pavadīt brīvdienas ģimenes lokā vai ar draugiem! Brīvdienu mājā ir 2 istabas, labiekārtota virtuve, terase. Teritorijā ir melnā "dūmu"pirts, tiek piedāvātas ajūrvēdas masāžas. Vieta, kur ikvienam ir iespēja izbaudīt neskarto dabu, meža un ziedu smaržu, putnu dziesmas, bišu zumēšanu, klusumu un mieru, sajust vēja pieskārienus! Izbaudīt labsajūtu kopumu mājīgi un moderni iekārtotajā brīvdienu mājā, vai gatavojot maltīti uz dzīvās uguns čuguna katlā, mieloties ar saimnieka Andreja audzētajām vīnogām, vakarēt āra “Estrādē”, ļauties ājurvēdas masāžu procedūrām,  malkot zāļu tēju melnajā pirtī, veldzēties dīķī.

No mājas 3,5 km attālumā atrodas dzelzceļa stacija Kūkas, 3 km attālumā šoseja Rīga – Rēzekne un tuvākā pilsēta – Jēkabpils 20 km attālumā.

Pirmās ziņas par muižu ir datētas ar 1422. gadu. Vēlākos laikos muižā ir apmetušies karavīri, šeit ir bijis zirgu nomāšanas punkts, traktoru stacija un veikals. Pašlaik muižā atrodas keramikas ceplis, turpat var iegādāties gatavos ražojumus. Keramikas darbnīcā ir pieejams māls mīcīšanai un veidošanai, pēc savas gaumes varat apgleznot / glazēt jēlizstrādājumus. Muižas galdnieku darbnīcās varat iepazīties ar kokapstrādes procesiem.

Kafejnīca "Dižjūra" atrodas Mazirbē, Lībiešu tautas namā. Atvērta vasaras sezonā. 

Iepretim Marijas salai (Pilssalai) paceļas ap 30 m augstais un stāvais (nogāzes mākslīgi nostāvinātas) Tempļa kalns - ar sānu gravām norobežots sens latgaļu pilskalns. Ap 80 m garajā un līdz 40 m platajā pilskalnā izšķirami vairāki mākslīgi veidoti vaļņi. Viena no senākajām Tempļa kalna apkaimes apdzīvotības liecībām ir atrastais cirvis, kas datēts ar 2. – 3. gadu tūkstoša miju pr. Kristus. Arheologi uzskata, ka šajā laikā cilvēki dzīvojuši Pilssalā. 10. – 11. gs. pilskalnā atradusies latgaļu pils, kuru 1225. g. nopostīja krustneši. Pilskalna virsma ir pārveidota arī salīdzinoši nesenā laikā - 1807. g. - granīta rotondas būvniecības laikā. Rotonda celta, godinot krievu feldmaršalu Šeremetjevu un zviedru kapteini Vulfu.

Skats no Tempļa kalna uz Alūksnes ezeru un pilsētu ir viens no skaistākajiem Vidzemē. Ievērības cienīgs ir 1937. g. celtais Saules tilts. No Tempļa kalna ir vērts aiziet līdz netālu esošajam 37,8 m augstajam koka skatu tornim.

Asāku izjūtu cienītājiem tiek piedāvāts gaisa trošu nobrauciens “Zzzippp” pāri Alūksnes ezeram.

Unikāla ar savu 17. gs. attālāk no baznīcas celto zvanu torni.

Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve.

Asares muižas romantiskā stila dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gs. un papildināts 19. gs. 2. pusē. Muižas parka teritoriju ieskauj laukakmeņu mūris. Bet parkā sastopamas daudz interesantas krūmu un koku sugas: Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, košumkrūmi, dažādi lakstaugi. Liepu alejā - 2 dižkoki. Tempļa kalna atjaunotajā lapenē - muižnieku tējas dzeršanas vieta ar skatu uz pili.

Dabas lieguma mērogam – ļoti liela teritorija, kurā atrodas plaši mežu masīvi un vairāki purvi – daudzu putnu sugu nozīmīga dzīves vieta. Lieguma apmeklētājiem interesantākais objekts noteikti būs Vasenieku purva taka ar skatu torni, kas atklās ļoti savdabīgā purva ainavas gan no „purva līmeņa”, gan skatu torņa. Tiesa, lai veiktu pirmo pusotru kilometru, mitrā laikā noderēs ūdensnecaurlaidīgi apavi, jo takas virsma nav no koka, bet gan uzbērta kūdras vaļņa. Tālāk seko koka laipas. Informācijas stendi būs svarīgs informācijas avots un padomdevējs. Vērts apskatīt arī apdzīvotu vietu lieguma vidusdaļā – Stiklus, kur kādreiz bijusi stikla ražotne. Tajā veidotā lustra (pēc Ineses Rozes sniegtajām ziņām) vēl saglabājusies Stendes baznīcā.