Jēsū – Kepu ceļa malā pie Leti (Läti) ciema ir izveidots autostāvlaukums ar putnu vērošanas torni, no kura paveras skats uz Hallistes upes palieņu pļavām un tuvējā ciema apkārtni. Stipru palu laikā arī no šī torņa redzamā apkārtne (izņemot ceļus) var atrasties zem ūdens. Laba putnu vērošanas vieta. Läti tulkojumā no igauņu valodas nozīmē Latvija.

H.E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns ir vieta Cēsu vecpilsētā, kur izbaudīt pilsētas arhitektūru un ziemeļu iedvesmotu maltīti. Šefpavāra Edgara Rubeņa izpildījumā tiek pasniegti gan iecienīti Ziemeļvalstu produkti, gan starptautiskās virtuves ēdieni. Restorānā iekārtots rotaļu stūris bērniem.

Dikļu pils restorāns atrodas Dikļu centrā. 1896. g. būvētā pils 2003. g. renovēta un tajā izveidota četrzvaigžņu viesnīca ar 19./20. gs. mijā darinātām mēbelēm, kamīniem u.c. interjera priekšmetiem. Dikļu pilī apskatāma antīko mēbeļu, kamīnu un krāšņu, kā arī Latvijas mākslinieku gleznu izstāde. Divos restorānos (vasaras, ziemas) piedāvā izsmalcinātu ēdienkarti un individualizētu pieeju. Sadarbojas ar zemnieku saimniecībām. Ieteicams galdiņu rezervēt iepriekš.

Atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 102. Muzeja ekspozīcija ir izvietota ēkā, kur līdz 2. pasaules karam darbojās Latgales centrālais muzejs. Te iepazīstama Rēzeknes vēsture septiņu gadsimtu garumā, kā arī liela Latgales novadam raksturīgā keramikas un tēlotājmākslas kolekcija. Ekspozīcijā „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” var iepazīties ar keramikas rašanās un attīstības vēsturi. Savukārt podnieku sētās un darbnīcās var vērot māla izstrādājumu tapšanas (tiek pielietotas senās podniecības tradīcijas) procesu. Pie muzeja uzstādīts piemineklis izcilajam Latgales dzejniekam Antonam Kūkojam (1940 – 2007).

2007. gadā atvērtā muzeja brīvdabas ekspozīcijā atrodami 180 mm lielgabala stobri, rekonstruētas robežjoslas, civilās aizsardzības bunkurs, bruņutransportieri, robežsardzes kuteris, jūras mīnas. Galvenajā ēkā ir apskatāms jūras novērošanas radars, kas tur atrodas vēl no uzstādīšanas laika, un dažādi ar militāro jomu saistīti priekšmeti, kazarmas stūrītis, sarkanais stūrītis un ieroču telpa.

Ainažu vārds ir neatņemama Latvijas jūrniecības vēstures sastāvdaļa. 1864. g. šeit tika nodibināta pirmā jūrskola, kurā varēja mācīties latviešu zemnieku bērni. Likumsakarīgi – Ainaži kļuva par nozīmīgu Latvijas piekrastes kuģu būvniecības centru un ostu. Pilsētas ekonomisko dzīvi sekmēja arī 1913. g. atklātā Smiltenes-Valmieras-Ainažu šaursliežu dzelzceļa līnija. Mūsdienās Ainaži ir maza un klusa pilsētiņa Latvijas – Igaunijas pierobežā ar vairākiem interesantiem apskates objektiem.

Viens no salīdzinoši nedaudzajiem Daugavas krastu pilskalniem, kas nav apaudzis ar kokiem un krūmiem, tādēļ apkaimes ainavā labi izceļas tā klasiskā pilskalna forma. Dignājas pilskalns bijis apdzīvots vairākos periodos, bet savu uzplaukumu sasniedza laikā no 5. līdz 9. gs., kad šajā vietā atradās nozīmīgs centrs. Atradumi liecina, ka Dignājas pilskalnā mājoja latgaļu ciltis. Pēc krustnešu invāzijas, pilskalnā uzcēla ordeņa pili, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Saglabājušies nostāsti, ka zem pilskalna bijusi pazemes eja. No pilskalna paveras skaista ainava uz Daugavas ieleju. Pilskalnā saglabājušies 1. pasaules kara laika ierakumi. Tā piekājē atradusies apmetne.

Saimniecībā audzē 6 dažādu šķirņu krūmmellenes. Saimniece izvadās pa apkaimes laukiem, pastāstīs par krūmmelleņu audzēšanu, kā arī pacienās un piedāvās iegādāties vērtīgās ogas. Bērni novērtēs saskarsmi ar mājdzīvniekiem – trušiem un kazām.