Vilces upes gleznainajā krastā 18. gs. 50. gados muižas kompleksu uzcēla viens no baronu Mēdemu dzimtas pārstāvjiem – Kristofs Dītrihs fon Mēdems, kurš bija laulājies ar grāfa Keizerlinga meitu Annu fon Keizerlingu. Pateicoties šīm laulībām līdz pat šodienai Vilces muižas ieejas portālu rotā Mēdemu - Keizerlingu alianses ģerbonis.

Vilces muiža tika pārbūvēta 19. gs., kad muiža kļuva par Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu.
Pēc agrārās reformas, kad muižkungiem bija jāpamet savas muižas, 1921. gadā Vilces muižas ēkā iekārtojās Vilces pamatskola un darbojas līdz pat mūsdienām.
Šobrīd Vilces muižā atrodas skola, tūrisma informācijas punkts un vēstures ekspozīcija. Muižu ieskauj parks, kas tālāk ieved dabas parkā "Vilce" 144 ha platībā ar Zemgalei neraksturīgo pauguraino reljefu. Dabas parka senatnīgā daļa robežojas ar Vilces upītes stāvkrastiem, kur var veldzēties pie Lielmātes avotiņa, pavasaros priecāties par zilo un balto vizbulīšu paklāju, vasarās sajust liepu ziedu smaržu, rudeņos meklēt ozolzīles un kastaņus, bet ziemās baudīt dabas balto skaistumu. Šeit var izjust un priecāties par katra gadalaika pārvērtībām, izstaigāt Barona taku līdz senajam Vilces pilskalnam, izpētīt Rukūzes un Vilces upes krastus, kuros pavīd smilšakmens atsegumi, bet pilskalna pakājē, kur plešas Zaķu pļava, atpūsties sportiskās aktivitātēs.

Madonas ainavai zināmu šarmu piešķir Leivērītes un Madonas upītes gravas, kuru atsevišķiem posmiem doti dažādi nosaukumi. Mīlestības gravas krasti ir iecienīta pilsētnieku pastaigu un atpūtas vieta. Gravas nogāzē aiz 2. vidusskolas ieslēpusies "Lazdu laipa", kas pazīstama no rakstnieces (šejienes novadniece) Ilzes Indrānes romāniem. Parka dīķī esošo strūklaku uzskata par Latvijā augstāko. Mīlestības gravas turpinājums ir Laulības un Šķiršanās grava.

Bioloģiskā saimniecība nodarbojas ar Irbeņu ogu audzēšanu un dažādu to produktu ražošanā kā pulverus, sulas, tinktūras, eļļas, sejas maskas un kapsulas. Irbene ir vērtīgs ārstniecības augs, kur izmantojamas ir pilnīgi visas tā daļas – lapas, ogas, sēklas, stumbrs, miza, sakne un ziedi.

Restorāns piedāvā plašu klāstu ar gardiem un veselīgiem ēdieniem no dažādām valstīm, kā arī plašu dzērienu izvēli, svaigi ceptus cepumus, trifeles, kūkas un sēklu maizes, kas ir pieejamas pusdienu un vakariņu maltītēs.

Nedēļas nogalē pieejams speciāls dienas piedāvājums, un iespēja organizēt dažādu veidu pasākumus, kas iekļauj ēdināšanu. Pieejama bērnu ēdienkarte, kā arī bērnu spēļu istaba un laukums, kas atrodas blakus dzirnavām. 

Jakiškju muiža vēsturiskajos avotos pieminēta, sākot no 16.gs. beigām. Muiža – ar klasicisma arhitektūras iezīmēm. No bijušajām muižas ēkām līdz mūsdienām saglabājušās vien galvenā ēka, ledus pagrabs, tvaika dzirnavas. Muiža nav restaurēta, tamdēļ joprojām autentiska – māksliniecisko dvēseli tajā saglabā dažādi priekšmeti, kas palikuši no muižnieku Koškoļu un padomju laikiem. Blakus muižas ēkai saglabājušies daži muižas parka fragmenti (ap 2 ha plašumā): senu liepa aleja, iebraucot saimniecībā, vērtīgas senās lapegles, apses, priedes, kā arī neliels dīķis.

Tornis atrodas Niedrāju – Pilkas purvā, līdz kura „sirdij” var nokļūt pa bijušo – 1912. g. celto Ainažu – Valmieras – Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līniju un pēcāk pa dabas takas laipām (ap km garas). Pārskatāms augstā tipa purvs ar nelieliem ezeriņiem torņa piekājē. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Kafejnīca "Bura" atrodas Madonas ziemeļdaļā, uz Gaujas un Rūpniecības ielas stūra – pie pilsētas apvedceļa. Kafejnīcā piedāvā plašu ēdienkarti, t.sk. latviešu virtuvi. Banketu zāle, vasarā darbojas āra terase. Piedāvā izbraukuma banketus. Ēka celta guļbūves stilā. Ainaviska vide, laukakmeņi.

Latviešu virtuve: Pelēkie zirņi, kartupeļu biezputra ar gaļas krikumiņiem, zemnieku podiņš, siļķe ar mrinētiem sīpoliem un krējumu, maizes zupa, plānās pankūkas.

Īpašais ēdiens: Pēc dažādām receptēm gatavots zandarts.

Tillu ir mājas kafejnīca, kas atrodas Põlva zemnieku saimniecības veikaliņā. Šeit valda nedaudz eklektiskas, bohēmiskas noskaņas, taču vienlaikus šī vieta ir silta un omulīga. Katru dienu tiek ceptas maizītes un pīrādziņi, tāpēc šeit vienmēr jūtamas patīkamas smaržas.

Kennu Alpaku fermā jūs varat redzēt Peru izcelsmes alpakas, brīnišķīgus dzīvniekus ar biezu un mīkstu vilnu. Kamēr esat šeit, jūs varat pabarot šos dzīvniekus ar našķiem, kurus piedāvā īpašnieki, un paglaudīt tos. Fermā arī atrodas kazas, truši, vistas un aitas. Veikalā jūs varat iegādāties suvenīrus un alpaku vilnas produktus. Kennu Alpaku ferma ir piemērota visai ģimenei.

Meklējama Krustpilī, Mazās Daugavas labajā krastā - Rīgas ielā 211 a. Tagadējā mūra baznīca (iepriekš šeit bijušas divas citas) celta laikā no 1818. - 1820. g., bet iesvētīta 1824. g. Dievnams ievērojami cieta 1. pasaules kara laikā. To atjaunoja 1924. g. Baznīcā atrodas vairāki ievērības cienīgi kultūras pieminekļi - altārglezna “Kristus Ģetzemanes dārzā lūdz Dievu”, ērģeles (stabules izgatavotas Vācijā) u.c. 1999. g. dievnamam, ko uzskata par vienu no Latvijas spilgtākajiem ampīra stila arhitektūras paraugiem, piešķirts Eiropas kultūras mantojuma zilais karogs. Saglabājušies nostāsti par slepenām pazemes ejām uz rietumos esošo Daugavsalu. Ikdienā baznīca apskatāma g.k. no ārpuses. Netālu no baznīcas apskatāmi divi pieminekļi – politiski represēto un nacionālo partizānu piemiņai.