Atpūta laukos
4141-4160 / 4346
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
5 dienas

Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā atpazīstami laikā jau no 10. gadsimta. Viņi apdzīvoja Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces, no Ģipkas līdz Ovišiem, kur joprojām atrodami piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi.

Piejūras iedzīvotāji vienmēr ēduši dažādi gatavotas jūras, upju un ezeru zivis: kūpinātas butes, reņģes, mencas, brekšus un lučus, ceptus nēģus, sālītas brētliņas, reņģes un siļķes. Svaigs mazsālīts Baltijas lasis ir delikatese. Uz oglēm cep veselas zivis: zandartu, foreli, karpu, samu vai asari. Viesi var piedalīties zivju ķeršanā un kūpināšanā. No visa pa druskai var pamēģināt, pasūtot degustāciju galdu.

Rudzi nogaršojami rupjā un saldskābā maizē, sklandraušos, pat pankūkās un piparkūkās. Vidzemes pusē cep miežu plāceņus. Gardi gatavo mājlopu un mājputnu gaļas ēdienus, gadu mijā – cūkas šņukuru ar zirņiem vai krāsnī ceptu piena sivēnu. Krogu piedāvājumā ir medījumi ar brūklenēm, sēnēm un citām savvaļas garšām. Piedevās pasniedz rudens saknes, ķirbi, pupas vai grūbas. Ēdienus papildina grēcīgi gardas mērces.

Tradicionālos pīrāgus, plātsmaizes, kliņģerus, ābolkūkas un medus kūkas baudiet svētkos un ikdienā. Gardi ir saldēdieni no rudzu rīvmaizes, dzērvenēm, brūklenēm un saldā krējuma. Kurzemē iecienītas ir melleņu klimpas, vasarā gatavo daudz desertu ar svaigām ogām. Dabas spēku veselībai var uzņemt ar smaržīgām zāļu tējām un medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami mājas vīnu degustācijās un alus baudīšanā.
N/A

Jaunpils ūdensdzirnavas ir industriālā tūrisma apskates objekts, kurā ir saglabājusies dzirnavu iekārta, kas darbojusies 20. gs. 20.−30. gados, kā arī hidrotehniskās būves un ūdenskrātuve. Šobrīd dzirnavās ir izveidota ekspozīcija par pašām dzirnavām, malšanas procesu un graudkopību.
N/A

Sakopta zemnieku saimniecība un dārzs, apskatāmi truši un dažādi mājputni  - vistas, cālīši.
N/A
Līdzīgi kā ar Alsungas mežiem – apmeklējumiem nepiemērota un nespeciālistam „neinteresanta” teritorija. Taču nelielu tās daļu var apskatīt no Sakas – Apriķu ceļa (neliels klajums – izcirtums), neieejot lieguma teritorijā. Dabas liegums veidots g.k. grīņu sārtenes aizsardzībai, kurai šeit ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dzīves vietām.
N/A

  Pirmā Mālpils pienotava savu darbību uzsāka jau 1923. gadā un tajā ražoja sviestu un sieru. Pagājušā gadsimta 70. gados šeit tika radīts Latvijā pirmais mīkstais nenogatavinātais siers – „Mālpils siers”. Iepriekš piesakot, var doties ekskursijā pa uzņēmumu ar produkcijas degustāciju. Sierus var iegādāties uz vietas - uzņēmuma noliktavā.
N/A

Saimniecībā ražo medu un tā pārstrādes produktus – ziedputekšņus un propolisu, medus vīnu, kā arī alkoholisko dzērienu „Bites buča”. Saimnieks izrādīs dravu. Produktu iegāde.
N/A

Jegevas apriņķis ir cieši saistīts ar nostāstiem par igauņu tautas eposa varoni Kalevipoegu.Par viņa „darbiem” šodien „stāsta” zobens Kēpas upē, viņa atpūtas vietas, akmeņi, avoti, purvi, arkla dzītās vagas, zirga pēdu nospiedumi utt.Kalevipoega muzejā atrodas 12 tematiskās istabas, kurās var iepazīties ar dažādiem materiāliem par Kalevipoegu un Igaunijas kultūras mantojumu.Muzeja ēkas priekšā ir izveidots sendārzs ar eposa 17 varoņu koka skulptūrām.
N/A
Kurpinīku krucifikss zināms arī kā vieta, kur tika uzņemti kadri no Jāņa Streiča filmas „Cilvēka bērns”. Krucifikss savulaik atradies Amerikā dzīvojošā rakstnieka Jāņa Klīdzēja vectēva Donata Klīdzēja māju pagalmā. Kopš tā laika svētvieta vairākkārt mainījusi savu veidolu, bet saglabājusi veco Kristus figūru.
N/A
Bikovas (Gaigalavas) Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca. Dievnams ceļotāju iepriecina ar savu balto stāvu, gotiskajām formām un arhitektonisko veidolu. Baznīcas iekšpusi un lielo altāri grezno abu Zebedeja dēlu un citu svēto tēli.
N/A

Viesnīca atrodas netālu no jūras, mierīgā vidē, tikai īsa gājiena attālumā no Ekenas centra Raseborgā. Tuvumā atrodas restorāni, veikali, dzelzceļa stacija un pludmales.
N/A
Aizsargājamā jūras teritorija „Nida - Pērkone” ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē – šeit atrodamas izcilākās rifu teritorijas. Migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu. Teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai. Tā atrodas iepretim Rucavas un Nīcas novadam, platība - 36 703 ha. Teritorija daļēji pārklājas ar dabas parka „Pape” jūras daļu un ietver dabas parka „Bernāti” jūras daļu.
N/A

Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā.
N/A

Lietuviešu ārsta Vaclovas Intas (1925. – 2007.) veidotā akmeņu brīvdabas ekspozīcija un Unikālo akmeņu muzejs.
N/A
3 dienas

Ceļojumā apskatīsiet slaveno Lietuvas Krusta kalnu, Kauņas vecpilsētu, no skatu vietām vai izbraucot ar kuģīti vērosiet krāšņās Nemunas upes lokus. Kūrortpilsētā Druskininkos apmeklēsiet Grūtu parku ar “ļeņinekļiem”, piedzīvojot aizgājušos „Padomju laikus”. Iespēja izvizināties ar velosipēdu pa vienu no visneskartākajām dabas teritorijām Baltijā Dzūkijas nacionālo parku. Vakarā varēsiet baudīt kādu no izvēles SPA procedūrām vai izpriecāties lielajā Druskininku ūdens atrakciju parkā.
N/A
N/A

Brīvdienu māja "Jasmīnu nams" atrodas pie pašas Jelgavas robežas - tikai 7 minūšu braucienā līdz pilsētas centram.

Brīvdienu māja ir lieliska vieta mierpilnam dabas baudījumam, kas rit roku rokā ar iespēju stiprināt veselību pirtī vai alternatīvā SPA - āra kublā. Brīvdienu mājā ir  3 istabas, savrupa teritorija vienai līdz divām mājsaimniecībām – līdz 6 personām, īpašu uzsvaru liekot uz atpūtu kopā ar bērniem. Nav paredzēts skaļām ballītēm un jauniešu tusiņiem. Namiņā ir viss nepieciešamais maltītes pagatavošanai gan iekšā, gan ārā svaigā gaisā.
Turpat esošais paviljons "Pie Jasmīnu nama" naktsmītnes viesiem ir bez maksas, taču to dabas lādiņam var noīrēt arī uz pāris stundām. Tā var būt citāda vide lietišķai tikšanās reizei vai laiskam ģimenes piknikam. 

Tuvumā atrodas Svētes upe un atpūtas zona - Svētes palienes pļavu koka laipu celiņu tīkls. 
N/A

1874. gadā celtajā lauku mājā šodien darbojas tūrisma uzņēmums, kas piedāvā ciemiņiem mājīgas klēts istabas, pirtis, āra baseinu un ekoloģiskus ēdienus, kas pagatavoti pēc pagājušā gadsimta sākuma receptēm. Luhtres muzeja istabā varat apskatīties viensētas bijušo paaudžu mantojumu – no smalki izšūtiem sieviešu un zīdaiņu apģērbiem līdz pat lauku laužu darbarīkiem. Katram priekšmetam ir savs stāsts par kādreizējo īpašnieku iecerēm un paveikto.
N/A

Atrodas pilsētas centrā, Atbrīvošanas alejā 98. Dievnamu sāka celt 1840. g. (iesvētīja 1846. g.) un tas uzskatāms par pilsētas vecāko sakrālo būvi. Nekvalitatīvu būvniecības materiālu izmantošana un cēlāju pieredzes trūkums bija iemesls, kādēļ 1854. g. to nācās pārbūvēt. Pie baznīcas atrodas 1867. g. būvēta Sv. A. Ņevska kapliča, kas veltīta cara Aleksandra II paglābšanās faktam vilciena katastrofā un stikla mauzolejs, kurā apbedīts baznīcas mecenāts ģenerālis Karaulovs (šobrīd tiek restaurēts). Dievnams ir atvērts arī apmeklētājiem.
N/A

Jēkabpils novada Kaldabruņas ciemā, kādreizējās Kaldabruņas pamatskolas saimniecības telpās, ko tagad apsaimnieko biedrība “Ūdenszīmes”. Pļavas muzeja ekspozīcija ir veidota līdzībā ar cilvēka dzīves ciklu, tajā apskatāma un piedzīvojama Smilgu ekspozīcija, Bērnības gaismas objekts, Kaldabruņas Māras josta ozola dobumā, Vārdnieku vainags, Pūra vainags, Aizsargājamo un retāk sastopamo augu ekspozīcijas. 
Kaldabruņas jeb Krievānu Māras josta ir viena no novada lielākajām kultūrvēsturiskajām vērtībām – tā ir unikāls etnogrāfijas materiāls. Jostas rakstā, ko veido 52 raksta elementi, ir 36 svastikas (ugunskrusta) modifikācijas, un līdzvērtīga materiāla Latvijas etnogrāfijā faktiski nav; Stāmerienas villainē ir identificētas tikai 19 svastikas modifikācijas. Josta, pēc būtības – matpine, ir veidota zilos un dzeltenos rakstos, apmalēs izmantota arī sarkanā un zaļā krāsa, tās galos izveidots sarežģīts pērlīšu vijums un bārkstis. Līdz šim šīs jostas autentiskas kopijas plašākai sabiedrībai nav bijušas aplūkojamas. Arī digitālā vidē šis unikālais materiāls nav bijis pieejams. Jostas oriģināls, ko 19. gs. beigās etnogrāfu rīcībā nodevusi Māra Krievāne no Kaldabruņas „Mačulānu” mājām, glabājas Latvijas Vēstures muzejā, turpat aplūkojama arī vienīgā līdz šim zināmā autentiskā kopija; raksta atšifrējums ir pieejams „Latvju Rakstu” sējumā. Jēkabpils novada Kaldabruņas ciemā, kādreizējās Kaldabruņas pamatskolas saimniecības telpās, ko tagad apsaimnieko biedrība “Ūdenszīmes”, atklāta Latvijā vēl nebijusi vieta mākslai – Šķūņa mākslas galerija. Interesants ir arī Siena muzejs un stāsts par šo visu.
N/A

Ar rokām gatavoti sāļie un saldie cepumi. Vasaras sezonā piedāvājam mājas ēdienu, kas gatavots no tuvējā apkārtnē audzētiem dārzeņiem un saķertajām zivīm.