Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Saglabājusies tikai neliela daļa no varenajiem zariem, no kuriem resnākie ir atbalstīti ar stutēm, bet ozola dobo vidu no lietus un sniega ūdeņiem aizsargā jumtiņš. Latvijas un Baltijas resnākais parastais ozols (Quercus robur) un resnākais Baltijas koks. Viens no Ziemeļeiropas resnākajiem ozoliem. Ainavisks. Netālu no ozola atrodas autostāvlaukums, informācijas stends.
N/A

Krodziņš atrodas Vecumnieku centrā. Krodziņā, kura interjerā ir izmantoti vēsturiski sadzīves priekšmeti, uz dzīvas uguns gatavo brokastis, pusdienas un vakariņas seno laiku gaisotnē, izmantojot vecāsmātes recepšu grāmatas. Saldos gatavo no dabīgām izejvielām.

Latviešu virtuve: cūkas činguļi ar skābiem kāpostiem.

Īpašais ēdiens: ar rokām gatavoti pīrādziņi ar mājās žāvētu gaļu.

N/A

Saimnieki piedāvā vietu, kur aizbraukt brīvā laika pavadīšanai, atpūtā ģimenei Kurzemē. Šeit viesiem ir iespēja aplūkot sākot no dažādu laiku lauksaimniecības tehnikas un darbarīkiem, līdz pat kara laika paliekām, kā arī dažādu laiku sadzīviskos priekšmetus. Katram priekšmetam seko arī stāsti, kas ir piedzīvoti vai tikai dzirdēti. Tāpat apmeklētājiem ir iespēja apskatīt mājas iemītniekus,kas ir veidoti ar pašu rokām. Asākām un patīkamākām sajūtām pieejama 350 metrus gara Baskāju taka.

N/A
2 dienas

Teiksmainie Šlīteres Zilie kalni ir pazīstami jau no seniem laikiem, kad tajos „pirāti” kurināja viltus ugunskurus, lai jūrasbraucēji uzskrietu uz Kolkasraga sēkļiem. Mūsdienās Slīteres nacionālā parka piekrasti tēlaini sauc par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju, jo šeit apskatāms Baltijas ledus ezera senkrasts, Ancilus ezera krasta kāple un Litorīnas jūras kāpu veidojumi (kangari, vigas), kas uzskatāmi parāda Baltijas jūras attīstības vēsturi. Šo teritoriju vēsturiski apdzīvojuši lībieši, kuru zvejniekciemi ir nozīmīga vienas no pasaulē mazākās minoriotātes kultūrvidēm. Maršruts posmā no Kolkas līdz Mazirbei iet pa veco krasta ceļu, kas izlokas cauri lībiešu ciemiem. Slīteres nacionālais parks ir viena no augiem bagātākajām Latvijas teritorijām, bet Kolkasrags – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​

N/A

Slejas Bērzes labajā krastā, Dobeles rietumdaļā. Pilskalns ar nocietināto priekšpili bija apdzīvots jau 10. - 13. gs., bet tā piekājē (laukums starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju) atradusies senpilsēta. Kā jau „parasti” tas noticis, arī uz šī senču (zemgaļu) pilskalna Livonijas ordenis laikā no 1335. - 1347. g. uzceļ mūra pili. Pili sagrāva 18. gs. un no tās saglabājušās visnotaļ iespaidīgas un ainaviskas drupas, kas mūsdienās ir iekonservētas. Tajās izbūvēts skatu laukums.

N/A

Meklējams Piedrujas dienvidaustrumu daļā, Daugavas krastā. Līdz tam var nokļūt, ejot pa Piedrujas taku vai vietējo zemes ceļu. Piemiņas akmeni ir darinājis tēlnieks Vilnis Titāns, iekaļot Daugavas vārdu septiņās – latviešu, līvu, igauņu, poļu, krievu, vācu un somu valodās. No akmens labi redzama pretējā – Baltkrievijas krastā esošā Druja un liela sala, kas sadala upi divās daļās. Apmeklējot Piedruju, nepieciešama terminētā uzturēšanās atļauja pierobežas režīma zonā.

N/A

Saimniece jūs sagaidīs ar mazu stāstījumu par saimniecību, veselīgu zāļu tēju un pašceptiem gardumiem. Ja ir vēlme nakšņot zem klajas debess,  piedāvā telšu un ugunskura vietas, kuras atrodas upes krastā pie vecām Lūku dzirnavām. Zemnieku saimniecība “Aploki” gaida ciemos ikkatru, kas vēlas atpūsties klusā un mierīgā gaisotnē.

N/A

Uzņēmumā jau 16 gadus ražo klasiskos, medus, piparmētru – ingvera un smiltsērkšķu cukurgailīšus u.c. konditorejas izstrādājumus, kā arī gatavo zemestauku sulu, kas ir sen pazīstams tautas dziedniecības līdzeklis. Produkcijas iegāde.

N/A

Pēc 2005. g. orkāna atjaunotajā Randu pļavu dabas takā (ap 4 km gara) ir uzcelts un 2015. gadā atjaunots putnu vērošanas tornis, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Piemērota vieta migrējošo putnu vērošanai. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

N/A

Konditoreja - kafejnīca "Bemberi" atrodas Saulkastos netālu no Saulkrastu dzelzsceļa stacijas. Piedāvā ražotnē tapušos konditorejas izstrādājumus – pīrādziņus, smalkmaizītes, kūkas, kēksus un maltīti visām ēdienreizēm. Saulkrastos, Raiņa ielā 7 meklējama otra kafejnīca.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, rasols, šķovēti kāposti, mājas kotletes, pelēkie zirņi ar speķi.

Īpašais ēdiens: Malkas krāsnī ceptas picas.

N/A

Viesu nams atrodas Senajā Gegužinē bijušās muižas vietā Neres upes krastā. Apmeklētāji tiek aicināti apbrīnot ainavu, peldot pa Neres upi vai braucot ar velosipēdiem. Lauku mājas saimnieki-arhitekti vada nodarbības par etnoarhitektūru.

Vieta kā radīta dažādu pasākumu rīkošanai nacionālās identitātes stiprināšanai un tradīciju kopšanai. Maza ģimenes viesnīciņa, piekļuve saimniecības ikdienai un tās iedzīvotājiem. Airdēļi un riteņbraukšana. 

 

N/A

Iespaidīgs, taču ļoti bēdīgā stāvoklī! Cīravas muižas apbūve tapa 18. - 19. gs. un muižas pils - 19. gs. sākumā. Pusgadsimtu vēlāk to pārbūvēja neogotiskā stilā ar simetriskiem tornīšiem un ķieģeļu robojumiem dzegās. Muiža piederēja baronu Manteifeļu – Scēges dzimtai. Pils vestibilā, kāpņu telpā un otrā stāva zālē ir saglabājušies ornamentāli griestu greznojumi, kas tāpat kā pati ēka no iekšpuses nav apskatāmi. Ēkā atrodas arī vērtīgi interjera elementi - 19. gs. sākumā veidots kamīns ar marmora apdari u.c. No pils atsavināšanas brīža (1920. g.) līdz 1951. g. šeit atradās Meža skola (blakus pilij - piemiņas akmens), pēc tam – Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskola. Iepretim pilij atrodas klasicisma stilā (ar frontonu un varenām kolonnām) celtais bijušais muižas zirgu stallis (19. gs. sākums), kas šobrīd netiek izmantots un arī apskatāms no ārpuses. Muižas kompleksu ieskauj parks (krietni aizaudzis), kurā ir uzkalniņš – barona suņa kapa vieta.

N/A

1,7 km gara lokveida taka, kas iepazīstina ar dažādiem meža biotopiem, to iemītniekiem un meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Apmeklētāju ērtības nolūkā ir izveidotas koka laipas un neliels skatu tornis.

N/A

Baltijā vienīgais šāda mēroga brīvdabas muzejs (dibināts 1999. g.), kura eksponāti (t.sk. – monumentāli pieminekļi) atspoguļo padomju ideoloģiju. Minizoo.

N/A

"Spēlmaņu krogs" atrodas Alsungas centrā pie Dižgabalkalna. Krogā var nobaudīt sklandraušus un uz vietas ceptu suitu skābmaizi. Vasarās tūristu grupas uz āra kamīna var piedalīties suitu ēdienu (ķiļķēni, žāvētas ribas u.c.) gatavošanas procesā vai mieloties jau pie klātiem galdiem suitiskā garā, kā arī baudīt Suitu sievu (unikālais burdona dziedājums) iespaidīgo priekšnesumu.

N/A
Biotopu un ainavu ziņā daudzveidīga teritorija, kas veidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai. Izstrādātajā purva daļa izveidota lielogu dzērveņu audzētava – viena no pirmajām mākslīgajām dzērveņu audzētavām Latvijā.
N/A

 Zasas parka ziemeļdaļā atrodas 1750. g. celtā un būvapjomā nelielāZasas luterāņu baznīca. Mūsdienās ir atjaunotas dievnama ērģeles, kas ir ievērojamā ērģeļbūves meistara Andreja Sūnāksļa darbs. Pie baznīcas atrodas 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi.

 

N/A

Saimnieki ražo žāvētu garšaugu maisījumus un vitamīnu tējas pilnā ciklā – no sēklas līdz garšvielu paciņai. Saimniecības dobēs un siltumnīcās aug plašs dārzeņu un garšaugu klāsts - dilles, sīpoli, ķiploki, maurloki, piparmētras, salvija, timiāns, koriandrs, izops, estragons, pupumētra, čili, baziliks. Izmanto arī savvaļas augus - nātres, gārsas, vībotnes, pienenes, pelašķus, raudenes.
Garšaugus audzē pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, žāvē uz malkas plīts īpašā žāvējamā skapī un gatavo nelielos daudzumos. Produkti nesatur sāli un konservantus, tiek izmantoti dabiskie skābinātāji – aličas,  sarkanās jāņogas, rabarberi, irbenes.
Ar produkciju var iepazīties un to iegādāties izbraukuma prezentācijās un degustācijās Embūtes TIC telpās vai citur pēc vienošanās. Specializētas programmas bērniem un skolēniem, senioriem, ģimenēm, ēdināšanas nozares profesionāļiem, ārvalstu tūristiem. Programmā: stāstījums par saimniecību, ražošanas procesu, uzdevumi/spēles viesiem un balvas, degustācija, iespēja iegādāties produkciju. Embūtes garšaugi iegādājami arī mājražotāju tirdziņos Kurzemē, mājražotāju veikalos Grobiņā, Saldū, Brocēnos, Liepājā.

N/A
Dendrārija projektēšanu 15 ha platībā uzsāka 1968. g. un tas bija iecerēts kā ainavu dendroloģiskais parks, savukārt pirmos stādījumus veica 1972. g. Diemžēl, bargajā 1976. g. ziemā daudzi no iestādītajiem augiem izsala. 1987. g. parku pārprojektēja un uz to brīdi tajā bija 234 lapu koku, skujkoku un krūmu taksoni. Augiem klāt pievienoti nosaukumi latīņu un latviešu valodā, kas ievērojami atvieglo orientēšanos šajā sugu daudzveidībā.
N/A
Grāfa Borha Lejas dzirnavas. Lejas dzirnavas netālu no Varakļānu pils cēlis grāfs Borhs 18. gs. beigās. Dzirnavu trijos stāvos redzamas dzirnavu iekārtas. Var redzēt, kā mala miltus pagājušajos gadsimtos.