| Nr | Name | Beschreibung |
|---|---|---|
|
Die Windmühle ist von 1867 bis 1869 im holländischen Stil gebaut worden. Der Namen erwarb die Windmühle nach dem Familienname des ersten Besitzers – Riba. Die Windmühle ist eins der besser erhaltenen Architekturdenkmäler dieser Typs in Lettland. Auf der Windmühle ist die dauerhafte Exposition “Der Weg vom Getreide” errichtet, die über landwirtschaftliche Entwicklung in Semgallen, die Traditionen der Getreidezucht und des Brotbackens erzählt. Es werden Exkursionen mit Guidebegleitung angeboten. Die Windmühle gehört zum Erholungskomplex (Hotel, Restaurant, Mühle) „Rožmalas”. |
||
|
Die Exposition ist die langjährige Arbeit des Besitzers – Valdis Tumovs. Die Kollektion enthält die in der Kriegszeit angewendeten Waffen und Munitionsfragmente, Uniformen, Haushaltsgegenstände, einzelne Exponaten der Militärtechnik (Motorrad) u.a.
|
||
|
„Rankas piens” dibināts 1996. gadā. Uzņēmumā ražo ~ 80 dažādus piena pārstrādes produktus – sieru, biezpienu, krējumu, raudzētos piena produktus, desertus u.c. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. Produkciju var iegādāties uzņēmumam blakus esošajā veikalā „Rīmaļnieks”. |
||
|
35 m plats un 0,5m augsts Abavas upes ūdenskritums. Blakus labiekārtota teritorija ar teltsvietām, šūpolēm, piknika un ugunskura vietām. Iespējams apmeklēt visu gadu. Netālu Sabiles vīna kalns, Pedvāles Brīvdabas māksas muzejs, trulīšu nobrauktuve "Sventes dzirnavas" un citas apmeklēšanas vērtas vietas.
|
||
|
Štikānu vecticībnieku draudzes dievnams. 20. gs. 40-jos gados
tika organizēta dievnama celtniecība uz veciem pamatiem. Šo namu
cēla brāļi Uljans un Epifans Rogozini. Štikānu dievnamā atrodas
aizsargājams mākslas priekšmets – Evaņģēlijs.
|
||
|
Vecākā (16. gs.) no trīs Nemunas pilīm. Atjaunota pēc 2. pasaules kara. Tagad – skola. Parks. Skats no pils torņa. |
||
|
Viens no PSRS slepenākajiem objektiem – militāra bāze ~ 200 ha platībā, kurā atradās trīs liela izmēra radioantenas, ar kuru palīdzību varēja noklausīties mobilo telefonu sarunas Baltijas jūras reģionā, pretinieku sakarus ar zemūdenēm, karabāzēm, kosmiskajiem pavadoņiem u.c. Mazāko no antenām armija demontēja un aizveda. Lielākā no antenām (SATURN, augstums – 47 m, svars > 600 t) ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē. Mūsdienās divas antenas apsaimnieko Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur pēta Visuma radiostarojumu. Interesenti, iepriekš piesakoties, var doties izzinošā ekskursijā ar vietējo gidu. Tās laikā var uzkāpt līdz lielākās antenas zemspoguļa līmenim un iepazīt pazemes tuneli. |
||
|
Saimniecības "Ances" Latvijas tumšgalves aitas aug tīrā vidē – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, Igaunijas pierobežā, Naukšēnu pagastā, kur nekad nav intensīvi lietoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli. Aitas gan ziemā, gan vasarā brīvi pārvietojas, un nožogojums ganībās kalpo, pirmkārt, lai aizšķērsotu ceļu vilkiem un meža cūkām. Saimniecības ganāmpulkā tiek turētas tikai tādas tīršķirnes aitu mātes, kuras dzimušas kā dvīnes vai trīnes, t.sk. arī ģenētisko resursu dzīvnieki. Dzīvnieku priekštečiem ir tikai vienas šķirnes - Vācijas melngalves asiņu piejaukums. Aitas tiek lecinātas tikai ar augstvērtīgiem LT teķiem pa grupām janvārī, februārī un augustā, septembrī. |
||
|
Vērēmu pagasta Veremu ciemā, 150 m DA virzienā no Viršukalna mājām. Akmens ir 5,9 m garš, 4,0 m plats, augstums 3,0 m, apkārtmērs 15 m, tilpums 22 kubikmetri. Dižakmeni klāj pelēcīgu sūnu kažociņš, kuram cauri vietām pavīd patriarha sarkanbrūnie sāni. Granīta monolīta skaists rotājums ir 3-4 cm gari laukšpata kristāli, kas saule vizuļo varavīksnes toņos. |
||
|
Šo sakrālo celtni uzskata par vecāko Zemgales baznīcu, kas joprojām pilda savu pamatfunkciju. Tās celtniecību uzsāka 1567. g. un pēc nopostīšanas atjaunoja 1614. g. Pēc poļu - zviedru un Ziemeļu kara to atkārtoti atjaunoja 1815. g. Dievnamu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
|
Jodkrantes Raganu kalns ir liela paraboliska ar skujkoku mežu apaugusi kāpa. Tā koka skulptūru brīvdabas ekspozīcija (veidošanu uzsāka 1979. g.) ir viens no populārākajiem nacionālā parka apskates objektiem. Pa kāpas nogāzēm un augšpusi ir izveidota taka, kuras malās izvietotas ~ 80 (2007. g.) Lietuvas daiļamata meistaru darinātās koka skulptūras, kas ataino Lietuvas tautas daudzveidīgo mitoloģiskās pasaules tematiku. Takas apskatei nepieciešama ~ 1 h. |
||
|
Aiz Krāču kalniem (Krāckalni) otrs
izteiktākais nacionālā parka kāpu veidojums, kas vairāk
nekā trīs kilometru garumā atdala Raganu no Zaļā purva.
Tā piekājē izlokas sens zemes ceļš, pa kuru iet
veicamais maršruts. Ejot pa Zaļo kāpu lūdzam iet tikai
pa jau iestaigātām takām!
|
||
|
Aizputes pilsdrupas, akmens tilts pār Tebru, Jaunā pilsmuiža, ūdensdzirnavas un Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kā arī 19. gs. beigās celtās koka ēkas starp Jāņa, Katoļu un Atmodas ielu veido neparastu pilsētbūvniecības kompleksu, kam piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Staigājot pa vēsturisko centru, uzmanība jāpievērš ēku durvīm un to vērtnēm, logu ailēm, balkonu margām u.c. elementiem. |
||
|
Saimnieks Valentīns Kuklis savā viensētā izveidojis no koka un citiem materiāliem un vēsturiskiem priekšmetiem veidotu brīvdabas kolekciju, kas savākta g.k. no Latgales lauku sētām. Daļa no vēsturiskajiem priekšmetiem ir izvietota saimnieka veidotā muzejā. Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par savāktajiem darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem. |
||
|
Dabas saldumu maģijā saimniece ir Ilze Kupča. Ilze gatavo kūkas un tortes, zefīrus, vafeles, pīrādziņus, plātsmaizes, ruletes, konfektes, u.c. Gardumi tiek gatavoti no īstiem lauku produktiem - no Latvijas zemniekiem. Daudz izmantotas ogas - no mājražotājiem, pašu audzētas vai salasītas mežos. Ilze no vecmāmiņas mantojusi viņas kūku recepti ar nosaukumu “Vecmāmiņas mantojums”. |
||
|
Ja pa Gauju braucam ar laivu, tad Velnalas klintis ir Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena - ap 15 m augsta. Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velna ala. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ. Ja no Velna alas klintīm pa Gaujas pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam (vislabāk – bezlapu laikā) pavērsies varenā un ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja . Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Klusos vakaros bebru tiešām te var arī novērot! Ejot pa taku, varēs redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā. |
||
|
Sākumā maršruts ved uz Ķemeru nacionālo parku, kurš ir bagāts ar floru, kā arī nacionālais parks piesaista ar saviem sēravotiem. Apciemojiet saimniecību, kas ir specializējusies uz augiem un tējām, un saimniece iepazīstina ar augu atšķirīgajām īpašībām un kā tos ir iespējams izmantot savai veselībai. Tālāk - apburošās Kuldīgas apskate un uz ugunskura pagatavota zivju zupa Pāvilostā. Izbrauciens pa upi ar tradicionālu zvejnieku laivu. Iespēja uzzināt, kā pagatavot maltītes, izmantojot savvaļas augus. Apskatiet Liepāju, tās smilšaino pludmali un aizraujošo militāro mantojumu. Dodieties uz Papes dabas parku, kur ir iespēja makšķerēt ezerā un uzzināt par tradicionālo zivju kūpināšanu. Apmeklējiet Rucavas tradīciju namu, kur iespējams izjust seno kultūras vidi un nobaudīt tradicionālo virtuvi. Pēc tam dodieties uz Šitaki sēņu audzētavu, kur tiek piedāvāts nogaršot šitaki sēņu ēdienus. Tālāk - zāļu tēju audzētāji un ražotāji, sēņošana mežā, bērzu sulu un dzirkstošā vīna darītava. |
||
|
Varniku mežā (Varnikų miškas) ir izveidota patiesi interesanta dabas izziņas taka, kas iet cauri dažādiem biotopiem – skujkoku un ozolu mežiem, purvainu mežu un sūnu purvu ar akačiem un nelieliem purva ezeriņiem, kur uzceltas divas skatu platformas. Mitrajās vietās un purvā ir izveidotas koka laipas. Šī ir populāra pastaigu vieta. Taka ir lokveida un marķēta. Tās apskatei būs nepieciešama ~ pusotra stunda. |
||
|
Izvietojusies Emajõgi upes kreisajā krastā, Doma kalna piekājē. Klasicisma stilā celtās vecpilsētas centrālā vieta ir Rātslaukums ar Rātsnamu un strūklaku „Studentu skūpsts” (pilsētas simbols). |
||
|
Maršruts piemērots jebkuram braucējam, kas vēlas izbaudīt Ziemeļkurzemes dabas skaistumu un vidi, kur, izņemot laivotājus, nav citu cilvēku. Irbe īsā laikā kļuva par populāru upi tās skaisto krasta ainavu dēļ. Naktsmītņu šeit nav, tādēļ jāņem līdz telts un jāpaliek kādā no ūdenstūristu apmetnēm. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||