Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Šis ir viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Jau vācbaltu apgaismotāja novadpētnieka – mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā "Siguldas un Krimuldas pilsdrupas" redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu droša, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Domājams, ka ceļš atjaunots 19 gs., kad Krievijas cars Aleksandrs otrais un viņa sieva ieradušies uz vizīti siguldā. Pāri ceļam bijuši vairāki mazi tiltiņi, ko iedzīvotāji dēvējuši par velna tiltiem. Tagad serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu. |
||
Ražo piena pārstrādes produktus un audzē zemenes. Viesiem piedāvā apgūt rudzu maizes cepšanu, siera siešanu, saldējuma gatavošanu un dzīvnieku (aitas, kazas, cūkas, teļi, govis, zirgi, vistas, truši, jūrascūciņas u.c.) apskati. Entuziasti var piedalīties lauku sētas darbos, degustēt un iegādāties produkciju. |
||
Viena no Ziemeļeiropas vecākajām universitātēm (dibināta 1632. gadā). Tajā mācījušies jaunlatvieši un pasaulē pazīstami zinātnieki. Galvenā ēka (1804. – 1809.) ar aulu ir viens no valsts izcilākajiem klasicisma arhitektūras pieminekļiem. |
||
Saimniecībā apskatāmi vairāki dzīvnieki - zirgi, kazas, truši, suņi, kaķi un murkšķi. Ir iespēja iesaistīties lauku darbos un iemēģināt darbarīkus, iemācīties seno deju soļus, izstaigāt dzīvnieku takas un baudīt uz ugunskura ceptas pankūkas ar kazas pienu. Saimniecībā pieejamas arī pirtslietas un zāļu tējas. |
||
Uz iespaidīgo Gaujas senleju, tās dabas un kultūrainavu labākie skatu punkti paveras no Paradīzes (Gleznotāju) kalna, Siguldas pilsdrupām, Gaisa trošu ceļa, Panorāmas rata, Ziediņa un Pilsētas kalnu slēpošanas trasēm, Bobsleja un kamaniņu trases apkārtnes, Ķeizarskata, Velnalas klinšu skatu laukuma, Siguldas kalnu velomaršruta (Gaujas labais krasts, īpaši bezlapu periodā), Krimuldas pilsdrupu apkārtnes, Dainu kalna un Turaidas pils torņa.
|
||
This tour has a very summery feel since it never wanders too far from the sea. Latvian sea resort Jurmala attracts with characteristic wooden cottages from the 19th century, Dzintari concert hall and a lively beach. Cape Kolka is located in Slitere National Park which also includes the traditional villages of the smallest ethnic group in the world, the Livs. Enjoy empty beaches and locally smoked fish. Ventspils is an immaculately maintained town with a medieval castle and well equipped beach. Pavilosta is Latvia's unofficial windsurfing capital, while Palanga in Lithuania has an excellent amber museum. Lithuania's pearl is the Curonian Spit and its lagoon which attracts with its vast sand dunes and Nida, a charming village with a Thomas Mann Museum. Back in Latvia, Liepaja is an exciting city with a historic quarter, beach, lively restaurants and clubs and a distinctive millitary heritage in the form of former naval forts and a military zone. Kuldiga is loved by artists due to its picturesque little cobbled streets with wooden houses and the Europe's widdest waterfall on the Venta river. |
||
Dabas piemineklis - aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Vārkavas parks” atrodas Upmalas pagastā, tā platība ir 2,7 ha, aizsardzībā kopš 2001. gada, teritoriju apsaimnieko Vārkavas novada dome. Parks ierīkots 19. gs. Sākumā, spriežot pēc lielākiem ozoliem ( ap 200 g. veci), pārējie stādījumi ierīkoti 19.gs beigās. Parkā aug vietējās koku un krūmu sugas - kļavas, oši, egles, apses, ozoli, trauslais vītols, liepas, gobas, lazdas, Eiropas segliņi, ievas u.c., kā arī parkā aug vairāk nekā 10 eksotu koku un krūmu sugas, nozīmīgākās no tām – aslapu kļava, cukura kļava, pūkainais filadelfs, smaržīgā apse, sudrabvītols, Ungārijas ceriņš, Krimas liepa, platlapu liepa. |
||
Pāvilostā ir trīs parki. Pāvilostas centrā (pie kultūras nama) atrodas Piecdesmitgades parks, kuru 1929. g. iekopa skolotājs un novadpētnieks Ernests Šneiders. Vienu ozolu tajā esot iestādījis Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Simtgades parks ar piemiņas akmeņiem tapa Sakas labajā krastā jau kā turpinājums iesāktajam. Vecākais no Pāvilostas parkiem - Upesmuižas parks (19. gs.) atrodas tuvu Liepājas – Ventspils šosejai. Upesmuižas pils nav saglabājusies (nodedzināta 1905. g.). Parkā apskatāms sens akmens sols (perimetrs 5,55 m) un Upesmuižas parka Lielais akmens. Domājams, tas ir kultakmens. |
||
Līdzīgs nostāsts kā par Āraišu Zviedru priedi, kuru ar saknēm gaisā esot stādījis Zviedru karalis.
|
||
Atrodas Sēlijas paugurvaļņa vienā no augstākajiem punktiem – Borīškalnā. No atjaunotā torņa pārskatāms Saukas ezers un tam pieguļošie meži un lauksaimniecības zemes. Netālu – zemnieku saimniecība „Kalna Ļūdāni”, kuras saimnieks ar mājlopu palīdzību veido un uztur apkārtnes ainavu. |
||
Atrodas Feimaņu dienviddaļā. Dievnams celts laikā no 1756. – 1760. gadam. Feimaņi bija muižnieku Korfu dzimtas īpašums. Baznīca mainīja savu konfesiju atbilstoši Korfu ticības maiņai, pārejot no luterāņu uz katoļu konfesiju. Vērts pieminēt, ka Feimaņu katoļu baznīca starp dievnamiem Rēzeknes novadā izceļas ar vislielāko valsts nozīmes mākslas pieminekļu daudzumu. Starp tiem jāmin biktssols, baznīcēnu soli, ērģeļu prospekts, sudraba kausi un piecpadsmit triju altāru kokgriezumi no 18.gs. Pie baznīcas ieejas vārtiem slejas zvanu tornis ar četriem zvaniem. Klusajā nedēļā zvanu vietā baznīcā lieto t.s. „klabatas”, kas ir ap 2 m gari un 1 m augsti priekšmeti, kas atgādina senlaicīgus veļas ruļļus. Feimaņos atrodas viena no Latvijas trim karogu darbnīcām, kurā darbojas Baltijā modernākās iekārtas. Šajā vietā gan idejiski, gan fiziski „dzima” Latgales karogs. |
||
„Silene” – tas ir izklaides atpūtas parks, kas pieejams jebkurā gadalaikā! Atpūtas parks „Silene” piedāvā visu nepieciešamo neaizmirstamai atpūtai: dzīvošanu atpūtas namiņos vai labiekārtotos numuros, atslābinošās SPA procedūrās, restorāna „Silenes Terases” gardos ēdienus, aizraujošas atrakcijas un aktīvus pasākumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Nakšņošanai parkā tiek piedāvātas villas ar visām ērtībām, bezmaksas WiFi un individuālo stāvvietu. Līdzās villām atrodas arī viesnīca “Sila Villa” ar mājīgiem numuriem. |
||
Männiku meža saimniecībā tiek izmantotas vietējās pārtikas izejvielas, īpaši augu izcelsmes. Pateicoties gadiem ilgajai augu izcelsmes pārtikas gatavošanas pieredzei, saimniecību apciemo viesi no visas pasaules, uzņemtas tiek tikai grupas. |
||
Atrodas Brīvības ielā 125 a. Pastaigā pa pilsētas centru ir vērts pievērst uzmanību pilsētas vecākajai ēkai, kas atrodas netālu no Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu baznīcas (draudzes īpašums, 1769. g. uzsākta tās celtniecība). Koka ēka celta 1808. gadā. |
||
Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā. |
||
Saimniecībā notiek izglītojošās programmas, kuru laikā apmeklētāji tiek iepazīstināti ar saimniecībā dzīvojošajiem dzīvniekiem, to kopšanu un šķirņu izcelsmi. Apmeklētājiem ir iespēja pašiem savākt olas, iemācīties taisni sēdēt seglos un pajāt. |
||
Kafejnīca "Stūrītis" atrodas Madonas centrā. Ēdienu gatavošanā izmanto augļus un dārzeņus no pašu saimniecības. Latviešu virtuve: Aukstā biešu, skābeņu un gaileņu zupa, pelēkie zirņi ar speķi, siļķe, miežu biezputra ar circeņiem, sēņu mērces, ievārījumi (septiņi veidi), visu gadu - aveņu vai zemeņu deserts. Plānās pankūkas, kas pildītas ar kartupeļiem, ķirbjiem, āboliem un rabarberiem, biezpiena plācenīši. Mājas sulas, zāļu tējas, saldējuma kokteiļi. Īpašais ēdiens: Mājas biskvīta kūka ar svaigām ogām. |
||
Tukums vēsturiskajos avotos minēts 1253. g. Livonijas ordeņa un bīskapa līgumā par Kursas dalīšanu. Ja pilsētas nosaukumu tulko no lībiešu valodas, sanāk "smilšu kaudzes, kalni". 14. gs. sākumā pie Livonijas ordeņa mūra pils bija izveidojusies vācu tirgotāju un amatnieku apmetne, kuras uzplaukumu sekmēja Rīgas - Prūsijas ceļa tuvums. Vēlāk pilsētas attīstību būtiski ietekmēja Rīgas - Tukuma dzelzceļa izbūve 1877. g. Padomju laikā Tukuma austrumu pievārtē bija izvietots Baltijā lielākais PSRS armijas lidlauks un kara pilsētiņu. Mūsdienās Tukums ir tāda paša nosaukuma novada centrs ar plašu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Tukuma vēsturiskajā centrā apskatāms 13. gs. celtās Livonijas ordeņa pils torņa fragments, kurā iekārtots Tukuma pilsētas vēstures muzejs. |
||
Šis smilšakmens atsegums kādreiz ir saukts arī par Pieškalnu vai Pieškaļu iezi. Tas meklējams ap 7 km ziemeļos no Cēsu centra. Ērģeļu klintis ir monolītākā Baltijas smilšakmens klinšu siena: garums ~ 700 m (ap 330 m garu to daļu apskalo Gauja), maksimālais augstums līdz 22 m. No klinšu skatu laukuma atklājas plašs skats uz Gaujas senleju. Arī ūdenstūristi, kuru priekšā pacelsies majestātiskā siena, būs pārsteigti par pieredzēto! Klinšu nosaukums esot radies no atbalss, kas it kā skanējusi kā ērģeles. Aplūkojot klintis, gan kājiniekiem, gan ūdenstūristiem ir jāievēro personīgā drošība! |
||
Sietiņiezis atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu (uz ceļiem izvietotas norādes). Te ir izveidota labiekārtota lokveida dabas taka. Sietiņiezis ir viens no lielākajiem Latvijas baltā smilšakmens atsegumiem. Tā kraujas lielākais augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Klintis ir interesantas ar formu daudzveidību. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī smilšakmens veidojumi, kas atgādina stabus. Vienu no tiem sauc par Velna papēdi, bet nelielo 10,5 m garo alu – par Velnalu. Lai saudzētu atsegumu, tas no takas norobežots! Sietiņieža nosaukums ir it kā cēlies no daudzajām vientuļo bišu veidotajām aliņām, kas „izcaurumojušas" smilšakmens virsmu kā sietu. No Sietiņieža dienviddaļas paveras skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Pie Gaujas izveidota atpūtas vieta, kur var kurināt ugunskuru un ieturēt maltīti. |