Atpūta laukos
1761-1780 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Piedāvā makšķerēšanu piemājas piecos zivju dīķos un zivju žāvēšanu. Saimnieks gatavo karsti kūpinātas foreles, žāvētas karpas un uz ugunskura vāra zivju zupu. Vistu olu iegāde.
N/A

Atrodas pie Līvānu dzelzceļa stacijas, Dzelzceļa ielā 17. Tā kā Līvānos nebija luterāņu baznīcas, draudze dievkalpojumus noturēja ugunsdzēsēju depo. 1929. gadā ielika dievnama pamatakmeni un pēc trīs gadiem pabeidza pašas ēkas celtniecību. Saglabājušās ziņas, ka padomju laikā baznīcā bija plānots iekārtot sporta zāli un noliktavu, taču tas neticis īstenots. Jāpiemin, ka baznīca ir celta uz bijušās korķu fabrikas pamatiem. Dievnama zvana iegādei līdzekļus sarūpēja kara ministrs – ģenerālis Jānis Balodis u.c.
N/A

Centrālā un arī skaistākā Traķu iela, kas ved cauri Traķu pussalas ziemeļu daļai, ko kādreiz sauca arī par „Mazo pilsētu”. Ielas abās pusēs ir redzami visdažādāko krāsu koka namiņi. Te jāatceras, ka tipiskai karaīmu mājai uz ielas pusi ir vērsti trīs logi! Karaīmu ielas rietumu pusē (Karaīmu 30) atrodas viens no retajiem pasaules karaīmu lūgšanas dievnamiem – kenēze (kenesa) – vienstāva koka ēka ar zilganu jumtu. Savukārt, ēkā Karaīmu ielā 22 ir izveidota etnogrāfiska izstāde (Karaimų etnografine paroda).
N/A

Saimniecība atrodas tradicionālajā zvejnieku ciematā, un šeit ir cieņā vietējie ēdieni un rokdarbi. Viesiem tiek piedāvāts degustēt pašgatavotos produktus, kā arī šeit rīko ēdiena gatavošanas un amatniecības meistarklases un iepazīstina ar lauku dzīvi.
N/A

Mājražotāju kooperatīvs, kurā apvienojušies 29 Kuldīgas novada ražotāji un amatnieki. Kooperatīvam ir savs veikals Pilsētas laukumā 7A, Kuldīgā, kur ir iespējams iegādāties visus kooperatīva biedru ražotos produktus un preces. Veikaliņā tiek piedāvāti arī sezonāli gardumi un regulāri rīkotas akcijas, piedāvājot klientiem plašu un mainīgu klāstu ar mājās audzētiem, ražotiem labumiem.
N/A
Nautrēnu novadpētniecības muzejs. Pastāvīga ekspozīcija par kultūrvēsturiskā novada, skolas un draudzes vēsturi.
Darba laiks: pēc pieteikuma
N/A

Atrodas Lielvārdes parkā pie Rumbiņas ietekas Daugavā. Līdzīgi kā citur, arī šeit 13. gs. pirmajā pusē bīskapa pili cēla nodedzinātās lībiešu koka pils vietā. Mūra pili nopostīja Livonijas kara laikā - 1577. g. Tikai 1987. g. notika drupu konservācija. Lielvārdes parka veidošanu uzsāka 19. gs. beigās Lielvārdes muižas barona Artura fon Vulfa vadībā. Sagaidot eposa „Lāčplēsis” simtgadi tajā izvietoja sešpadsmit no ozolkoka veidotas skulptūras (t.s. Skulptūru dārzs) (autori V. Ansavs, P. Mellis, Ē. Delpers, A. Dauvarte). Aiz pilsdrupām Daugavas krastā ir stāva krauja ar dolomīta iežuatsegumu. Līdz HES ūdenskrātuvei var nokļūt pa kāpnēm. Lielvārdes muižas pils līdz mūsdienām nav saglabājusies.
N/A
Staldzenes Zenītraķešu brigādes divizions izvietots plašā teritorijā ar skaita un izmēra ziņā apjomīgu ēku kompleksu. Daļa no celtnēm tiek privāti apsaimniekota, it kā ierīkota zivju kūpinātava. Pārējās ēkas ir pamestas, izmantotas būvmateriālu ieguvei un nedrošas.
N/A

Aktīvās atpūtas parka “Godiņu Piedzīvojumu Platforma” piedāvā organizētus pārgājienus, ejot ar kājām, braucot ar velo, nūjojot, skrienot, vienam, ar draugiem, ar ģimeni, ar kolēģiem, ar četrkājaino draugu. Venlaikus ir iespēja baudīt koka flautas brīnumainās skaņas meža ielokā un pašam izgatavot savu pūšaminstrumentu. 
N/A

Atrodas Amatas ielejas augstajā krastā, autoceļa (A 2) Rīga – Veclaicene malā. Plašs ēdienu klāsts, lielas porcijas, iecienīta tālbraucēju šoferu maltītes ieturēšanas vieta.
N/A

„Rudeņi” atrodas Zemgales līdzenuma dienviddaļā – austrumos no Bērvircavas. Dibināta 1999. gadā. Saimniecība specializējusies piena lopkopībā, un tajā šobrīd ir virs 300 piena govīm un tikpat jaunlopiem. Otra saimniecības ražošanas nozare ir graudkopība. „Rudeņu” laukos - vairāk nekā 400 ha platībā aug ziemāji un vasarāji, rapši un kukurūza. Lai utilizētu lopkopības rezultātā radušos atkritumus, uzcelta moderna biogāzes ražotne, kuras saražotā enerģija tiek izmantota saimniecības vajadzībām. Aktīvi apgūst ES projektus. Par vienu no tiem uzcelta  kūts līdz 400 vietām un govju slaukšanas karuselis.
N/A
8 dienas

Šajā ceļojumā skatīsiet piejūras ainavas, uzzināsiet interesantus faktus par seno zvejnieka arodu un baudīsiet tradicionālus zivju ēdienus. 

Ceļojuma pirmais pieturas punkts, braucot no Rīgas, ir Ragaciems. Šeit atrodas populārais Ragaciema zivju tirgus, kur vienmēr plašā klāstā nopērkamas kūpinātas jūras zivis. Jūras krastā apskatāms vietējo zvejnieku atjaunotais Ragaciema sedums – kādreizējā zvejas laivu piestātne ar tīklu būdām. Braucot tālāk, Rojā, grupām no 15 personām ir iespēja baudīt programmu „Zvejnieka cienasts” ar stāstiem no zvejnieku dzīves, dziesmām, dejām, zvejnieku spēlēm, un, protams, mielastu. Turpinājumā Kolkasrags un Slīteres nacionālais parks, kur zvejnieku ciemos joprojām vīri iet jūrā ar zvejas laivām un kūp žāvētavu dūmi. Ceļotāji no zvejniekiem var nopirkt svaigi kūpinātas zivis. Ceļā uz Ventspili ir vērts aplūkot Irbenes radioteleskopu, kam ir sava militārā pagātne, taču mūsdienās tas tiek izmantots zinātnes mērķiem. Turpinot ceļu uz Liepāju, var izbaudīt sērfotāju iecienītās Pāvilostas šarmu, Jūrkalnes stāvkrasta ainavas un nogaršot svaigi ceptu, koka abrā ar rokām mīcītu maizi lauku saimniecībā. Ceļā ieplānojiet arī Liepāju – Ņujorkas Knicks basketbolista Kristapa Porziņģa dzimto pilsētu. 
Nogaršojiet īpašo Liepājas ēdienu „Liepājas menciņš”, kas ir kūpināta menca ar kartupeļiem un saldo krējumu. Turpmākās pieturas: 1885. gadā būvētas dzirnavas, kas joprojām darbojas, Papes dabas parks un etnogrāfiskais Ķoņu ciems. Lietuvā pavadīsiet dienu populārajā piejūras kūrortā Palangā un dosieties tālāk uz Ventes ragu un Rusnes salu – šīs vietas ir slavenas ar zvejas un zivju kūpināšanas tradīcijām. Apskatīsiet Minijas ciemu, kas tiek dēvēts par „Lietuvas Venēciju”. Brauciena noslēgumā apskatīsiet Kuršu Kāpu, Jūras muzeju un Delfināriju, kā arī ostas pilsētu Klaipēdu.
N/A

Restorāns „Rātes vārti” ir viens no iecienītākajiem restorāniem Valmierā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī Valmieras Rātslaukumam un Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcai jau 15 gadus. Restorānam ir sezonāla ēdienkarte. Vasaras sezonā ir atvērta āra terase.
N/A

Uz ÕUNA saimniecību (ÕUNA puhketalu) var nokļūt pa Piibe ceļu, aiz vecā zirgu pasta un kroga. Šeit pieejamas naktsmājas, ēdināšana, kā arī dažādi izklaides pasākumi. Ēdienkartē ir tikai Igaunijai raksturīgie ēdieni.
N/A
No Neļķu klintīm, kas atrodas Skaņākalna parkā, paveras skaistākais Salacas ielejas skats uz smilšakmens klinšu ieloku un upes mierīgo tecējumu. Labi skati no Velna kanceles. Vērts aiziet līdz Skaņamkalnam un pabaudīt slavenās atbalss klints skatus. Atrodas ZBR.
N/A

Atrodas Viļānu dienviddaļā, Maltas upītes krastos, kuras tecējumu pārtrauc Viļānu HES. Par muižu atrodamas ziņas jau no 15. gs. beigām, kad tā piederēja bruņiniekam J. Loem. Līdzīgi kā Vidsmuiža, arī šī bija viena no Latgales lielākajām muižām, kurai piederēja zemes > 49 000 ha platībā. 18. - 19. gs. mijā ap muižu sāka veidoties Viļānu miests. Muižas dzīvojamo ēku, kas apskatāma tikai no ārpuses, ieskauj parks.
N/A

Atrodas blakus Kalnamuižas baznīcai. Dienvidos no tās redzama grāfa Pālena kapliča, uz kuras salasāms vecs uzraksts krievu drukā “Savu mieru dodu jums”. Šajos kapos atdusas daudzi ievērojami cilvēki – mikrobiologs Kristaps Helmanis, A. Brigaderes tēvs, Tērvetes ainavu parka veidotājs Miķelis Kļaviņš u.c.
N/A
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
N/A

Jūrmalas pilsēta (piektā lielākā Latvijā) dibināta 1959. g., apvienojot Ķemeru un Slokas pilsētas ar Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu. Tā stiepjas 32 km garā Rīgas jūras līča piekrastes posmā. Jūrmalas kūrorts savulaik bija viens no nozīmīgākajiem šāda veida objektiem Ziemeļeiropā. To sekmēja vietējā un starpvalstu transporta un satiksmes (diližanss, tvaikoņi, vilciens) attīstība. Pirmos peldviesus uzņēma Dubultos, kur 1834. g. uzcēla pirmo viesnīcu, bet 1847. g. - pirmo kūrmāju. 19. gs. sāka darboties pirmās ārstniecības iestādes. No 1834. g. sākās strauja vasarnīcu izbūve. Kūrorta attīstību pārtrauca 1. pasaules karš. Pēc tā atkal bija vērojams straujš kūrorta uzplaukums no 12 tūkstošiem (1920. g.) līdz 32 tūkstošiem (1935. g.) atpūtnieku. Līdztekus Jūrmalai attīstījās arī Ķemeru kūrorts, kas masveida atpūtnieku raksturu ieguva padomju periodā.

Mūsdienās Jūrmala ir populāra koncertu, festivālu, izstāžu, sporta sacensību u.c. publisku pasākumu norišu vieta.
N/A

Viens no ainaviskākajiem Nemunas pilskalniem ar skaistu skatu uz upes ieleju. 13. – 14. gs. šeit atradās militārs nocietinājums (nav saglabājies).