Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Taka izveidota Limbažu Lielezera ZA galā, tā ir 3.6 km gara vienā virzienā. Ezeru ziemeļu galā izbūvēts putnu novērošanas tornis. Izbūvēts bērnu rotaļu laukums, labiekārtotas atpūtas vietas, izveidota laivu piestātne. Pāri Donaviņai izveidots gājēju tiltiņš uz pontoniem. |
||
Priede bija sasniegusi 4,63 m apkārtmēru un līdz 1951. gadam (nokalta) bija resnākā Baltijas priede.
Viens no retajiem tik veciem kokiem, kuram ir tik precīzi (izskaitot gadskārtas) noteikts vecums - 370 gadi! Tagad par kādreizējo dižkoku liecina vairs tikai piemiņai atstāta un iekonservēta stumbra daļa ceļa malā. Priedes stumbra šķērsgriezuma ripa apskatāma Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
|
||
Dabas parks aptver Baltijas jūras piekrastes un jaunizveidotās aizsargājamās jūras teritorijas “Nida – Pērkone” daļu ar savulaik kustīgām, bet mūsdienās apstādinātām un aprimušām smilšu kāpām, kas tiek uzskatītas par augstākajiem Latvijas piekrastes kāpu veidojumiem. Šejienes vērtības ir arī Baltijas jūras krasta ainavas, smilšainās pludmales un nelielie zvejniekciemi. Dabas parka apskates nolūkos – Pūsēnu kalnā (viena no augstākajām Latvijas kāpām) izveidota dabas taka.
|
||
Ceļojums gardēžiem un ceļotgribētājiem, kurās būs iespēja nogaršot ne tikai tradicionālos Kurzemes ēdienus, kā sklandraušus un žāvētas zivtiņas, bet arī pankūkas no svaigi maltiem miltiem, zemnieku gatavotos sierus, mājas vīnus un citas lauku veltes. Līdz ar lauku labumu degustācijām varē izstaigāties dabas takas un iepazīt kultūrvēsturisko mantojumu. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Sāremā salas augstākā (līdz 21 m), iespaidīgākā un ainaviskākā klinšu siena, kas stiepjas ~ 3 km garumā. Stipra R, ZR vēja laikā tās nelielu posmu apskalo jūras viļņi. Atsegumu veido Silūra perioda kaļķakmeņi, merģeļi un dolomīti, tādēļ to piekājē izskalots bagātīgs fosiliju klāsts – koraļļi, galvkāji, stromatopori u.c.
|
||
Ceļa, kas ved uz jūru – galā, redzami Latvijas piekrastei samērā reti skati. Ja palaimējas, šeit var novērot vietējos zvejniekus darbībā, kas joprojām iet zvejā. Krasta kāpās aplūkojamas vecas, pamestas un arī sagrieztas zvejas liellaivas un dažādi mūsdienu zvejniecībā izmantojami „darba rīki”. |
||
Glempings atrodas Auces novadā. Tā ir atpūtas vieta ar privātu teritoriju, kurā rast jaunas izjūtas, nakšņojot vigvamos, saplūst ar dabu, baudīt klusumu un mieru tālu no pilsētas, redzēt briežu un stirnu barus, supot apkaimes ūdeņos, doties pārgājienā pa meža takām, šaut ar loku un baudīt dabiskas ainavas skaistumu. Vigvamā ir glempinga telts cienīgas ērtības - gulta, interjera priekšmeti, āra terase. Viesiem tiks piedāvātas arī brokastis. Uzņēmums "Nomadic Homes" piedāvā arī iegādāties vai noīrēt vigvamus privātiem pasākumiem, atpūtai vai sava biznesa uzsākšanai. |
||
Kūku bode "Gardums" atrodas Gulbenes centrā. Piedāvājumā dažnedažādi konditorejas mājražojumi no dabīgām izejvielām, svaigi spiestas sulas, aromātiskas tējas un kafijas. Gardumā iespējams nobaudīt Gulbenes novada īpašos našķus un ēdienus. Bodes darbības pamatprincips ir "kā mājās cepts". Izmanto produktus mājas vistu olas, paši gatavo ievārījumus utt. Cik vien iespējams gatavojot izmanto dabīgus produktus. |
||
Hāpsala kādzreiz bija aristokrātu iecienīta vieta, viņi mēdza šeit uzturēties vasaras laikā. Mūsdienās apmeklētājus vilina pilsētas šarms - mazās ieliņas, vecās koka ēkas un skaistā promenāde. Viens no iemesliem, kādēļ Hāpsala bija tik populāra kādreiz, bija SPA plašie piedāvājumi un iespējas, kas ir aktuāli arī mūsdienās. Interesants fakts: slavenajam komponistam Čaikovskim šī vieta bija viena no mīļākajām, kur pavadīt brīvdienas. |
||
Lauku māja, kurā sagaidīs īstena Latvju saimniece Skaidrīte Nagliņa un ierādīs maizes cepšanas tradīcijas pēc mantotas receptes. |
||
Šeit var iepazīties ar lauku sētas ikdienas darbiem un rosību, apskatīt Igaunijas vietējās aitas (tumšgalves) un uzzināt vairāk par to kopšanu. Senkultūras takas apmeklētāji varēs uzzināt par igauņu senču dzīvi un lauku sētas vēsturi (viensētas teritorijā atrodas akmens senkapi un svētbirze). Pēc vēlēšanās var iepazīties ar rokdarbu darināšanu un apstrādāt aitas vilnu. |
||
Saimniece audzē petūnijas, pelargonijas, fuksijas, balzamīnes, asteres, lauvmutītes un citus augus, veido skaistus krāšņumpodus. Organizē seminārus par bioloģisko saimniekošanu un lauksaimniecību. Krāšņumstādu iegāde, upenes no krūma, tomāti no dobes. Degustācijas. Trušu apskate. |
||
Bioloģiskā lopkopība. Saimniecībā audzē dažādus dzīvniekus – Galoveju šķirnes liellopus, Merino aitas, kazas, muflonus, dažādus mājputnus un sliekas, kur katram dzīvniekam ir sava svarīga loma. Piedāvā dzīvnieku apskati un ieskatu bioloģiskajā saimniekošanā, atpūtu pie dabas. |
||
Kafejnīca "Jautrais Ods" atrodas Vidzemes šosejas (A2) 125. km. Latviešu virtuve: Mencu aknu salāti, aukstā zupa, frikadeļu zupa, pelēkie zirņi ar speķi, mannā putra, zemnieka brokastis, cepta zandarta fileja, plānās un kartupeļu pankūkas, rudzu maizes kārtojums, biezpiena deserts ar zemeņu mērci. Īpašais ēdiens: „Cūkgaļas karbonāde Jautrā oda gaumē”. |
||
Padomju gados Ventspils tanku daļā atradies mācību pulks. Mūsdienās objekts ir degradēts un apsaimniekotas tiek tikai bijušās tanku daļas remonta un saimnieciskās ēkas. Pārējā teritorija netiek izmantota. Iespējams, saglabājušies bijušie tanku remontlaukumi.
|
||
Iespaidīga smilšakmens atsegumu virkne, kas
izveidojās pēc 2005. g. orkāna.
|
||
Naktsmītnē Elly, Kihnu salā gatavo mājas saldējumu, piedāvā arī naktsmītni un gardas mājas brokastis. |
||
Šūpošanās ir veselīga nodarbošanās, šūpoles ir enerģijas uzkrāšanas avots. Kad dabā veidojas spēcīgs enerģijas maksimums, šūpojoties iespējams saņemt īpaši daudz. Šūpoles ļauj atrauties no zemes, kaut uz mirkli. Parka teritorijā ir brīvdabas pavarda vieta un pirts. Saimniece piedāvā profesionālus pirts rituālus un nakšņošanas iespējas. |
||
Kandavas keramikas ceplī keramiķe Linda Priedniece interesentiem piedāvā iespēju pašiem iemēģināt roku podnieka darbā un piedalīties cepļa atvēršanās pasākumā. Keramikas darbu pasūtīšana un iegāde. |
||
Pēc Livonijas valsts izveides, pāvests veltīja šo zemi Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Tā radās Terra Mariana jeb Māras zeme. Ceļš Ludza – Rēzekne – Daugavpils ir sena tirdzniecības ceļa posms, kurš agrāk savienoja šodienas Viļņu un Kauņu ar Pleskavu, bet vēlākos laikos Sankt – Pēterburgu ar Varšavu. |