| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
"Maizes māja" ir vieta, kur bērni un pieaugušie caur izzinošām un izglītojošām programmām var iepazīt latviešu tradīcijas un lauku darbus. Saimnieki piedāvā praktisku darbošanos lauku sētā. Iespējams līdzdarboties īstas lauku maizes cepšanas rituālos, izzināt ar maizi saistītās tradīcijas, kā arī pašiem gatavot mīklu un cept pīrāgus. Tāpat iespējams iepazīt graudus un izpētīt to produktus, izveidot latviešu spēka zīmes. Kad darbi paveikti, visi tiek aicināti pie saimes galda baudīt pašu gatavotu un saimnieku sarūpētu mielastu. Savukārt senajā klētī iespējams nosvinēt gan gadskārtu godus, gan citus sev īpašus svētkus, kā arī izbaudīt paplašinātas dzīves prasmju programmas ar ugunskurā vārītu zupu un dabas norišu vērošanu. |
||
|
Saimniecībā no rabarberiem, bērzu sulām un āboliem ražo mājas vīnu. Apmeklētāji var iepazīt vīna darītavu un ražošanas procesu. Produkcijas degustācija un iegāde. |
||
|
Boutique Hotel Altenburg mājo vairāk nekā divus gadsimtus senā koka ēkā, kas ir viena no ievērojamākajām Talsu vecpilsētas arhitektūras pērlēm. Kādreiz gandrīz pamesta un nolaista, šī ēka piedzīvojusi rūpīgu restaurāciju, atgūstot savu šarmu un vēsturisko stāju. Viesnīcas interjers ir harmonisks līdzsvars starp wabi-sabi pieeju, rustikālu eleganci un dabiskām faktūrām — te dominē koks, akmens un lins. Katrā telpas detaļā jūtama pārdomāta izvēle un cilvēciska piesaiste. Dizaina koncepciju radījis Roalds Cinis, bet apdari papildina vietējo meistaru roku darbs: “Ciparnīcas” keramikas trauki, darināti pledi un Latvijas tējas. Viesiem piedāvāti seši divvietīgi numuri, koplietošanas virtuve un mājīgs salons, kā arī klusas lasīšanas vietas ar grāmatām un mazs vīna pagrabiņš. Boutique Hotel Altenburg atspoguļo lēnās dzīves filozofiju — tā ir vieta nesteidzīgai atpūtai, klusumam un pievēršanās sev. |
||
|
20. gs sākuma autentiska Latgales lauku sēta ar dzīvojamo māju, klēti, kūti, pirti, un smēdi. Te var noskatīties folkloras kopas priekšnesumus, svinēt Līgo svētkus un Miķeļdienas gadatirgu, apgūt amatu prasmes. Grupām piedāvā Latgales ēdienus. Latviešu virtuve: kļockas, pancaks ar cimusu, pašcepta maize, sviests, zāļu tējas un šmakovka. Īpašais ēdiens: Andrupenes maize. |
||
|
Ošvalkos uzstādītā piemiņas zīme veltīta latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. |
||
|
Tornis atrodas Niedrāju – Pilkas purvā, līdz kura „sirdij” var nokļūt pa bijušo – 1912. g. celto Ainažu – Valmieras – Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līniju un pēcāk pa dabas takas laipām (ap km garas). Pārskatāms augstā tipa purvs ar nelieliem ezeriņiem torņa piekājē. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. |
||
|
Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Lielbātas dzidravots tek no rietumiem uz austrumiem pretī saulei, tāpēc jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, pat svētu, kam piemīt dziednieciskas spējas. Vēstures materiālos Lielbātas avots pirmo reizi pieminēts 1253. gadā un līdz šim brīdim turpina savu plūdumu. Lielbātas avots atrodas sakoptā un ekoloģiski tīrā vidē. Laikam ritot, avota ūdens plūsma nav mazinājusies, bet tieši pretēji, tā ir pieņēmusies spēkā un ar apbrīnojamu jaudu avots turpina dot unikālu dabas velti – tīru, bioloģiski aktīvu, pareizi strukturētu ūdeni, neapstājoties ne dienu, ne nakti, ne ziemu, ne vasaru. Netālu no avota atrodas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas pils, kuru 19. gs. vidū būvēja barons Osten Sakens. Vēstures liecības liecina, ka šī vieta pils būvniecībai nav izvēlēta nejauši. 1923. gadā pilī tika izveidota sanatorija, kas ne tikai bija priekšzīmīgākā Latvijā, bet varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijām. Tam par iemeslu bija dabiski tīrā un dziednieciskā vide, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Lielbātas pils ir privātīpašums un apmeklētājiem nav pieejama, taču Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram ir iespējams nogaršot avota ūdeni. Adrese: Vaiņodes pils, Vaiņodes pagasts, Dienvidkurzemes novads LV-3535 |
||
|
Senais kuršu pilskalns atrodas pašā Alsungas centrā. Nosaukumu tas ieguva 1659. gadā, kad Kurzemes ģenerālis Bergs šeit izvietoja lielgabalus, lai apšaudītu Alsungas pilī nocietinājušos zviedru spēkus. Pilskalna augstums ir 8 – 10 metri (plakums 22 x 54 m) un no tā paveras lielisks skats gan uz Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcu, gan uz blakus esošo Alsungas dzirnavu ezeru. Apkārt pilskalnam stiepjas izteikta terase, uz kuras bijušas koka aizsargbūves. Pils ielas otrā pusē (uz rietumiem no pilskalna) atrodas Kalniņu kapulauks ar 11. – 13. gs. kuršu ugunskapiem, ko arheologi izpētīja pagājušā gadsimta vidū. Dižgabalkalnā suiti svin Lieldienas un Zāļu dienu. |
||
|
Ahjas upes krastos no Koorvere līdz Otteni dzirnavām slejas gandrīz četri desmiti Devona perioda smilšakmens atsegumu, no kuriem divi – Väike un Suur Taevaskoja (pēdējā - 22 m augsta) ir populāri apskates objekti.
|
||
|
Kafejnīca atrodas starp Talsiem un Laidzi. Piedāvā ieturēt pusdienu un vakariņu maltītes un nobaudīt tradicionālus austrumeiropas virtuves ēdienus. Iespējams rīkot pasākumus un svinības banketu zālē līdz 150 cilvēkiem. Piedāvā arī banketu galdu klāšanu viesa izvēlētā vietā. |
||
|
Saimniecībā, kas atrodas Ventas labā krasta līkumā, audzē kazas un taisa sierus. Uzņem apmeklētājus, kas var degustēt sieru un iegādāties produkciju. Pieņem pasūtījumus. |
||
|
Pirmās ziņas par muižu ir datētas ar 1422. gadu. Vēlākos laikos muižā ir apmetušies karavīri, šeit ir bijis zirgu nomāšanas punkts, traktoru stacija un veikals. Pašlaik muižā atrodas keramikas ceplis, turpat var iegādāties gatavos ražojumus. Keramikas darbnīcā ir pieejams māls mīcīšanai un veidošanai, pēc savas gaumes varat apgleznot / glazēt jēlizstrādājumus. Muižas galdnieku darbnīcās varat iepazīties ar kokapstrādes procesiem. |
||
|
Ļoti savdabīga vieta, ko nekādi nevar dēvēt par tūrisma objektu. Vidsmuiža bija viena no Latgales lielākajām muižām, kuras dominante bija 18. gs. celtā un vēlāk pārbūvētā grāfu Borhu muižas kungu māja. Tagad redzamais muižas kompleksa veidols tapis 19. gs. otrajā pusē. Tajā ietilpst kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas, kas izvietotas ap parādes pagalmu. Pēdējais tagad ir stipri aizaudzis. Vecākā saimniecības ēka ir mūra klēts (iespaidīga!), ko cēla 18. gs. Regulāra plānojuma muižas parku veidoja 18. gs. franču dārzu stilā. Kungu māja ir „pamesta” un apskatāma tikai no ārpuses. |
||
|
Suitu mantojuma krātuvē piedāvā apskatīt pastāvīgu suitu tautas tērpu ekspozīciju, saņemt skaidrojumu par tautas tērpu un ietērpties tajā. Tie, kas vēlas paši darināt suitu tērpus, var saņemt vērtīgus padomus un konsultācijas. Biedrība piedāvā omulīgu tikšanās vietu un mūsdienīgi aprīkotu telpu semināriem, dažāda veida apmācībām. |
||
|
Kopš dižākā – Kalnasikšņu ozola bojāejas Kvēpenes dižozols ir kļuvis par varenāko Gaujas nacionālā parka koku. Tā apkārtmērs ir 6,1 m, augstums 20 m, bet koka vainaga projekcija 28 x 30 m. Ainaviskais ozols aug Gaujas senlejas labā pamatkrasta nogāzē un ir viens no kuplākajiem Latvijas kokiem. Netālu no dižozola uzmeklējams ar mežu apaugušais Kvēpenes pilskalns, bet lejpus tā – Gaujas pamatkrasta nogāzē iztek Svētavots, kam piedēvē dziednieciskas īpašības. Ziemeļos no Kvēpenes pilskalna ir pakalns – t.s. Rūsiņa kalns, no kura labi saskatāmi Pārgaujas meži, Cēsu pilsētas torņi, Ieriķi un Rakšupes ieteka Gaujā. No soliņa Rūsiņa kalna galā var gaidīt lieliskus saullēktu skatus. |
||
|
Druskininkai tradicionāli ir bijusi kūrortpilsēta - tā piedāvā mežu, Nemunas krastu un ezeru ieskautu mūsdienīgu SPA viesnīcu kompleksu un ūdens atrakciju parku, kā arī plašu gājēju un veloceliņu tīklu. Turpat netālu atrodas iekštelpu slēpošanas kalns "Snoras Snow Arena", kurš ir pirmais un vienīgais ziemas izklaides centrs Baltijas valstīs un darbojas visu gadu.
|
||
|
Piedāvā iepazīt savvaļas augus un to lietojumu uzturā un cilvēku veselības stiprināšanā. Vada meistarklases savvaļas augu ēdienu gatavošanā, vada atbilstoša satura izzinošas ekskursijas Pāvilostas apkaimē. |
||
|
Rāznas ezers (57,8 km2), saukts par Latgales jūru, pēc ūdens
ietilpības lielākais Latvijā, atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē.
Tā gleznainajā apkārtnē paceļas Latgales augstākās virsotnes un
latgaļu pilskalni. Ezera krastos atrodas iecienītas atpūtas vietas. Lai
pasargātu un saglabātu unikālo dabas kompleksu, izveidots Rāznas
Nacionālais parks un teritorija iekļauta Eiropas Savienības aizsargājamo
teritoriju tīklā Natura 2000. Ezerā ir 10 salas, divi līči. Ezera ūdens līmenis
ir 163,8 m virs jūras līmeņa.
|
||
|
Atrodas Ciblas centrā. Eversmuižas centrālā dominante ir 1680. klasicisma stilā celtā kungu māja (vēlākos laikos – pārbūvēta), kalpu māja, vārtu ēka un saimniecības ēkas, kas ir sliktā stāvoklī. Muižas parku ieskauj mūra žogs. Kopš 17. gadsimta muiža gandrīz divu gadsimtu garumā piederēja poļu muižnieku fon Karņicku dzimtai. Vēlāk muiža nonāk dažādu īpašnieku rokās. Mūsdienās kungu mājā izvietots Ciblas internāts, iekārtots Ciblas novadpētniecības muzejs, kur piedāvā ekskursijas. Ilžas upītes krastos izveidota Eversmuižas kultūrvēsturiskā taka. |
||
|
28 m augstais koka tornis atrodas Ziemeļkursas augstienes augstākajā vietā – Kamparkalnā (175 m v.j.l.). No tā paveras viens no Ziemeļkurzemes skaistākajiem skatiem uz Talsu pauguraines pakalniem. Skaidrā laikā redzami arī Rīgas jūras līča ūdeņi un Talsi. |
||