Urlaub auf dem Land
2401-2420 / 4340
Nr Name Beschreibung
N/A
Kaut arī Sedas tīrelī jau no pagājušā gadsimta vidus iegūst kūdru, tā ir viena no Latvijas nozīmīgākajām NATURA 2000 teritorijām ar lielu ainavu, biotopu un bioloģisko, īpaši – putnu, daudzveidību. Potenciāla putnu vērošanas vieta migrāciju laikā. Šajā nolūkā purva malā izveidoti skatu torņi. Cauri purvam kvadrāta veidā stiepjas šaursliežu dzelzceļa uzbērums, kas kopā ar ritošo sasatāvu ir Latvijas industriālā mantojuma piemineklis. No tūrisma viedokļa interesanta ir ārpus lieguma teritorijas esošā Sedas pilsēta.
N/A

Dārzkopības institūts ir vadošais augļkopības un dārzeņkopības pētniecības centrs Latvijā, kas ne tikai nodarbojas ar Baltijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu augu sugu selekciju un introdukciju, bet arī ražo ar augstu uzturvērtību, šķiedrvielām bagātus pārtikas produktus no institūta dārzos izaudzētā. Dobeles viesiem pavasara ziedoņa laikā ir iespēja izstaigāt takas vienā no lielākajiem ceriņu dārziem Eiropā, kurā aug 240 dažādi ceriņi. Maijā/jūnijā Dārzkopības institūta dārza viesi var priecāties par aprikožu, ķiršu, plūmju, ābeļu, bumbieru, cidoniju ziedu kupenām.
N/A

Savdabīgs ciems abpus Minija upei, kur par galveno „ielu” kalpo pati upe. „Lietuvas Venēcija”.
N/A

Putnu salas Atālu sētas rijā vietējā novadpētniece Ārija Gruberte vairāk nekā 20 gadu laikā ir vākusi sadzīves priekšmetus, kas lietoti Dvietes senlejas apkaimē. Ekspozīcijā apskatāmi dažādi akmens laikmeta, dzelzs laikmeta un viduslaiku priekšmeti, kas atrasti nejauši un liecina par cilvēku dzīvi vairāk nekā 10 000 gadu garumā. Atālu apmeklējums iepriekš jāpiesaka.
N/A

Viens no svarīgākajiem dabas parka izziņas objektiem, kas iekārtots simtgadīgā, Sēlijas vēsturiskajam novadam raksturīgā viensētā. Te ir iespēja iepazīt parkam veltītu ekspozīciju, iegādāties vietējo amatnieku un zemnieku ražojumus, kā arī nobaudīt bebra dziedzeru uzlējumu! Ziemeļos un austrumos no „Gulbjiem” atrodas Putnu salas aploks (250 ha) ar dzīvei savvaļā pielāgotiem mājlopiem – Konik zirgiem un Hailandera šķirnes govīm. Skuķu ezera krastā 0,5 km attālumā uzcelts putnu vērošanas tornis.
N/A
5 dienas

Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā atpazīstami laikā jau no 10. gadsimta. Viņi apdzīvoja Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces, no Ģipkas līdz Ovišiem, kur joprojām atrodami piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi.

Piejūras iedzīvotāji vienmēr ēduši dažādi gatavotas jūras, upju un ezeru zivis: kūpinātas butes, reņģes, mencas, brekšus un lučus, ceptus nēģus, sālītas brētliņas, reņģes un siļķes. Svaigs mazsālīts Baltijas lasis ir delikatese. Uz oglēm cep veselas zivis: zandartu, foreli, karpu, samu vai asari. Viesi var piedalīties zivju ķeršanā un kūpināšanā. No visa pa druskai var pamēģināt, pasūtot degustāciju galdu.

Rudzi nogaršojami rupjā un saldskābā maizē, sklandraušos, pat pankūkās un piparkūkās. Vidzemes pusē cep miežu plāceņus. Gardi gatavo mājlopu un mājputnu gaļas ēdienus, gadu mijā – cūkas šņukuru ar zirņiem vai krāsnī ceptu piena sivēnu. Krogu piedāvājumā ir medījumi ar brūklenēm, sēnēm un citām savvaļas garšām. Piedevās pasniedz rudens saknes, ķirbi, pupas vai grūbas. Ēdienus papildina grēcīgi gardas mērces.

Tradicionālos pīrāgus, plātsmaizes, kliņģerus, ābolkūkas un medus kūkas baudiet svētkos un ikdienā. Gardi ir saldēdieni no rudzu rīvmaizes, dzērvenēm, brūklenēm un saldā krējuma. Kurzemē iecienītas ir melleņu klimpas, vasarā gatavo daudz desertu ar svaigām ogām. Dabas spēku veselībai var uzņemt ar smaržīgām zāļu tējām un medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami mājas vīnu degustācijās un alus baudīšanā.
N/A

Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece.
N/A

Atrodas Daugavas labajā krastā, ap puskilometru no Skrīveru Zemkopības institūta. Šajā vietā stāvo Daugavas ielejas krastu „pāršķeļ” dziļā Ašķeres strauta grava. Pilskalns bijis apdzīvots jau no 1. g. t. pr. Kr., par to liecina tajā atrastas latgaļu un lībiešu senlietas. 13. gs. pilskalnā slējās mūra pils, ko nopostīja 17. gs. Par tās esamību mūsdienās nekas vairs neliecina. No pilskalna, ko dēvē arī par Kraukļu kalniem, paveras viens no skaistākajiem Daugavas vidusdaļas skatiem. No tā (Rīgas virzienā) redzama Senbaznīcas vieta (attīrīts laukums ar baltu krustu). Gar Ašķeres strauta krastiem izveidota pastaigu taka. Tuvākā pilskalna apkārtne ir labiekārtota, kopumā ir izveidotas četras takas. Garākā no tām ir Daugavas taka (10 km).
N/A

Smēdē taisa žogus, vārtus, vēja rādītājus, lustras, sadzīvē izmantojamus priekšmetus un suvenīrus. Interesentiem stāsta par kalēja darbu un demonstrē prasmes.
N/A

Saimniecībā audzē ~ 400 trušu, kā arī zemenes. Vaislas trušu, trušu gaļas, zemeņu stādu (3 – 4 šķirnes) un ogu iegāde. Pavasaros piedāvā salātus, bet rudeņos – dārzeņus. Izvadās pa saimniecību un dalīsies padomos ar truškopjiem.
N/A

Kuģīša piestātne atrodas Ostas ielas malā, kur tai piekļaujas Tirgus iela. „Hercogs Jēkabs” ekskursantus izvizina 45 minūšu garā braucienā (no maija – oktobrim) pa Ventas grīvu, piedāvājot aplūkot Ventspils ostas un vecpilsētas ainavas no citiem skatu punktiem.
N/A

Skaistā ēka atrodas Lizuma centrā. Lizuma muižas īpašumi piederējuši dažādām dzimtām – vācbaltiešiem Tīzenhauzeniem, Malamiem un Volfiem. 1836. g. muižu iegādājas barons Otto Gotlībs fon Volfs, kura laikā muižas pils iegūst tagadējo veidolu – Tjudoru neogotikas stilu ar poligonālu torni. Jau no 1937. g. pilī izvietojusies Lizuma skola, kas ir viens no iemesliem, kādēļ saglabājusies ne tikai pati ēka, bet arī atsevišķi interjera elementi kāpņu telpā, Zilajā (Mednieku) zālē u.c. Pili ieskauj parks, kur atrodas muižas saimniecības ēkas – mūra klēts (te kultūras nams), 1876. g. celtais zirgu stallis (sporta halle), kalpu un dārznieka namiņš u.c. Bijušajā spirta brūzī ražo Gotiņas konfektes. Pils tornī izveidots Lizuma vidusskolas veidotais novadpētniecības muzejs.

N/A
Ezernieku apkārtnē novērojamas karsta parādības un to raksturīgākās izpausmes - sausas vai ar ūdeni pildītas dažādu formu un lieluma kritenes, to grupas, ūdensrijēji u.c. Visneparastākās kritenes ir Vecezers un Linezers. Linezera ūdens pēdējo pārdesmit gadu laikā ir vairākkārt aizplūdis pazemē, atklājot līdz 9 m dziļu ezerdobi. Tā ir neregulāra un līdz šim pilnībā neizskaidrota dabas parādība. Apkārt Linezeram izveidota apskates taka.
N/A

Meža vidū, klusumā atrodas „Mākoņmalas”. Maģiska vieta , kur var baudīt SPA procedūras un pirts rituālus, iegūt zināšanas maģiskās un netradicinālās praksēs, kā arī pabūt vienatnē ar dabu, uzlabot veselību, izbaudīt „īso atvaļinājumu steidzīgajiem un aizņemtajiem”. „Mākoņmalās”saņemsiet restartu gan miesai, gan dvēselei.

Pēc procedūrām ir iespēja izbaudīt dziļo naktsmiegu mūsu mājās un izgaršot agrās brokastis uz terases, vērojot meža dzīvnieku rīta rituālus un dabas skaistumu. Rītu izbaudīt var dodoties nūjot vai parastā rīta pastaigā pa mežu, lai satiktu stirnas un citus meža iemītniekus. 

 
N/A
2 dienas

Maršruts iepazīstina ar Latgales mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, SIA u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. Tā sākums ir Preiļi, ko dēvē par Latvijas sieru galvaspilsētu. Maršruts aizlokas gar Teiču rezervātu (ceļa malā – skatu tornis) un šķērso tādu Eiropas mērogā nozīmīgu teritoriju kā Lubāna mitrājs. Tālāk tas virzās uz Rēzekni (apskatāmi dievnami, Latgales Mārai veltītais piemineklis, „Gors”, „Zeimuļš” u.c.). Dabas draugi var izmest loku cauri Rāznas nacionālajam parkam, apmeklējot Rāznas ezeru, Mākoņkalnu un svēpētās keramikas meistaru – E. Vasilevski. No Dagdas tālākais virziens ir svētceļnieku centrs – Aglona un Rušona ezers. Starta punkts ir arī finiša punkts.
N/A

Mazstāvu koka dzīvojamo ēku apbūve ir tapusi 19. gs. Te apskatāmi Latgalei raksturīgie noslēgtie pagalmi, verandas, koka apdare un dekori. Pilsētas koka apbūve ievērojami cieta 1866. un 1938. g. ugunsgrēkos. Par Ludzas vēsturisko centru var uzskatīt Tirgus laukuma vietu, bet Ludzas pilskalnu - par galveno dominanti, kuram apkārt veidojies pilsētas ielu tīkls. Ludzas pilskalnā slejas Ludzas pilsdrupas. 14. gs. beigās te atradās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. 1654. g. to izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Ludzas TIC gidi piedāvā ekskursijas.

N/A
«Silkalnos» apmeklētāji var iepazīties ar visdažādākajiem pļavās, tīrumos un dārzos, mežos un purvos, pagalmos un puķudobēs augošiem ārstniecības augiem, kā arī to lietojumu veselības uzturēšanā. Ekskursiju laikā saimniece iepazīstina ar ārstniecības augiem, to audzēšanas, vākšanas, kaltēšanas un tēju maisījumu, sīrupu, izvilkumu gatavošanas noslēpumiem. Tūristi saimniecībā var degustēt un iegādāties ārstniecības augu tējas. Īpaši piesakot, saimnieks interesentiem parāda un pastāsta par dabas enerģijām - āderēm un akmeņu spēku.
N/A

Līgatnes dabas takas, dibinātas 1975. gadā, ar mērķi iepazīstināt parka apmeklētājus ar Latvijas dabu, vietējo augu un dzīvnieku valsti, savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas bioloģisko daudzveidību un aizsardzību. Pirmie Līgatnes dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži un meža cūkas.  Līgatnes dabas takās apskatāmi dažādu savvaļas sugu dzīvnieki, vērojamas neskartas dabas ainavas (arī no 22 metrus augstā skatu torņa), saklausāmas mežu un pļavu balsis, skatāma krāšņu gravu un klinšu ieskauta Gauja un tās senleja, kā arī baudāma aktīva atpūta un  brīnišķīgs miers. 
Pastaigu takas ierīkotas ~4 – 5 km garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm (gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi) dažādos apvidus apstākļos. Līgatnes dabas taku apmeklējumam vidēji nepieciešamas 2 – 3 stundas.
 
N/A

Apmēram 3 x 3 km liela teritorija ziemeļos no Kūdras ciema, kur atrodas t.s. Vecie kūdras karjeri. Te pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ieguva kūdru. Mūsdienās teritorija ir aizaugusi, saglabājot vecos un applūdušos karjerus, kas kopumā veido ļoti savdabīgu ainavu. Tos vislabāk var iepazīt, dodoties (ar kājām vai velosipēdu) no Kūdras dzelzceļa stacijas pa ceļu, kas ved līdz Slokas ezeram.
N/A

Garš ciems abpus Lūžņas upei. 1937. g. te bija 36 mājas un 2 laivu piestātnes. 19. gs. 60. gados Lūžņa kļuva par vienu no kuģubūves vietām, bet padomju okupācijas gados tuvumā atradās militārās bāzes. 20. gs. 30. gados te vairākkārt ieradās somu valodnieks Lauri Ketunens ar igauņu studentu Oskaru Loritsu, kuri sagatavoja lībiešu valodas vārdnīcu. Lūžņā dzīvoja pirmais lībiešu mākslinieks Jānis Belte (1893 - 1946). Lūžņas lībiešu zvejnieka un zemkopja sēta “Dēliņi” apskatāma Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.