Geschichten
Alle Geschichten lesen| Datum | Geschichte |
|---|---|
|
16.10.2017
Valsts prezidenta kanceleja
|
Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumosAr šo īso pārskatu pār pēdējām tūkstošgadēm mēs vēlējāmies atgādināt tās lietas, kas būtu jāzina katram Latvijas iedzīvotājam, un īpaši tiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar Latvijas valsts pārvaldi. Mūsu vēsture ir bijusi ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. Visos laikos ir bijušas personības, kuras ietekmējušas vēstures procesus un kuru devums šodien liek atcerēties, mācīties un vērtēt politiskās norises, darāmos darbus un individuālos sasniegumus caur vēstures prizmu. Esam centušies iezīmēt arī simbolus un rituālus, kuriem joprojām ir liela nozīme, bet saknes meklējamas vēsturē.
|
|
13.10.2017
Valsts kanceleja
|
Latgales kongresam 100Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un
27. aprīlī) Rēzeknē. Kongresa pirmā diena noritēja kinoteātrī "Diana", otrā – Atbrīvošanas
alejā 56, kur šobrīd atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola.
Latgales kongress bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales
pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu
atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanās ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.
|
|
13.10.2017
Valsts kanceleja
|
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome1. pasaules karš (1914–1918) sagrāva Eiropas lielās impērijas, paverot ceļu jauno nacionālo
valstu, tai skaitā arī Latvijas, izveidošanai. Ceļā uz Latvijas neatkarību ārkārtīgi svarīga
loma bija 1917. gada rudenī Valkā izveidotajai Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei (LPNP),
kas aktīvi popularizēja neatkarības ideju gan pašu mājās, gan ārzemēs.
|
|
02.12.2016
Profesora Aleksandra Bieziņa muzeja “Jaundilmaņi” vadītāja Ingrīda Pureniņa
|
Profesora Aleksandra Bieziņa muzejs “Jaundilmaņi”Pusceļā starp Madonu un Cesvaini, Sarkaņu pagasta Biksēres “Jaundilmaņos” šūpulis kārts Latvijas Bērnu ķirurģijas pamatlicējam, traumatalogam un ortopēdam, izcilam bērnu ārstam Aleksandram Bieziņam (1897.-1975.).
|
|
01.12.2016
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošais pētnieks Indulis Zvirgzdiņš
|
Biržu muiža, no kuras izauga MADONAIr vietas, kuru latviskais un savulaik it svarīgais vāciskais nosaukums atšķīries. Tā arī muižu pie nelielās Madonas upītes (Lisas pieteka, kas sākas no Madonas ezera) latvieši pirms 1920.gadiem biežāk sauca par Biržiem, vācu un arī krievu valodā līdz XX gadsimta sākumam rakstīja Modonen. Tāds vārds lietots arī J. Ulriha 1691.gadā darinātajā plānā, bet tā kā blakus iezīmēta Modon Uppe, jāpieņem, ka vietvārdu teicis kāds latviešu tautības cilvēks. Muiža nebija liela, iepirkšanas laikā 1870. gados pie tās skaitījās 28 zemnieku sētas ziemeļos un ziemeļaustrumos no muižas centra. Arī pašas muižas ēkas nebija pārlieku iespaidīgas. Kopš 1815. gada MADONA piederēja baronu Vulfu dzimtai, kas par savu galveno mitekli izvēlējās Cesvaini, kur arī cēla greznākas būves.
|
|
01.12.2016
Inese Sudāre un Dace Zvirgzdiņa
|
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve Sarkaņos |
|
01.12.2016
Projekta “Haralda Medņa muzejs” vadītāja Inese Mailīte
|
Lielā dziesmu vieta “Dzintari” – pirmo latviešu skolēnu koru svētku 1866. gadā norises vieta un virsdiriģenta Haralda Medņa (1906.-2000.) piemiņas mājaNo ganu stabulītes, tautasdziesmas, ērģeļu stabuļu pasaules elpas dzima Latvijas valsts. Bet pirms dzimšanas tika gatavots šūpulis. To veica mātes un tēvi, skolotāji un mācītāji. Šūpulis sāka skanēt, auga un nobrieda tauta. Šīs skaņu stabules ir tautas gara liecinieki. No Vidzemes šūpuļkalna mēs tās atvedām uz Rīgu, lai šīs vasaras lielajos svētkos visiem pateiktu, ka pirms 150 gadiem 1866. gada 18.jūlijā Madonas novadā notika pirmā lielā Bērnu dziesmu diena, kura ieskandināja ticību, cerību un mīlestību savai tautai un topošai Latvijai, saka vairāku Dziesmu svētku mākslinieks, novadnieks Ivars Mailītis.
|
|
21.10.2016
Inese Mailīte, Madonas novada pašvaldības projekta "Haralda Medņa muzejs" vadītāja
|
OpekalnsAlūksnē, kur sākas Gaismas ceļš, Opekalnā reiz piedzimis puisēns, leģendārais Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Mednis.
|
|
28.09.2016
Zinta Saulīte, Braku muzeja vadītāja
|
R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki”R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki” atrodas Vidzemes augstienes Ērgļu pagastā. Te dzīvojis un radoši darbojies latviešu klasiķis Rūdolfs Blaumanis (1863–1908). Viņš ir sarakstījis meistarnoveles – „Salna pavasarī”, „Purva bridējs”, „Nāves ēnā”, „Raudupiete”, „Andriksons”. Ir autors daudzām lugām – „Indrāni”, „Ugunī”, „Pazudušais dēls”. Populāras ir viņa komēdijas – „Skroderdienas Silmačos”, „Trīnes grēki”, „No saldenās pudeles”. Bērniem jaukākais darbs ir pasaka „Velniņi” par diviem maziem, nerātniem velniņiem, kuri pastrādā dažādas palaidnības, bet vēlāk secina, ka labāk tomēr kļūt par cilvēkiem un darīt labus darbus. R. Blaumanis ir rakstījis liriskus dzejoļus un satīru. Kā žurnālists strādājis laikrakstos „Zeitung für Stadt un Land”, „Mājas Viesis”, „Dienas Lapa”, „Pēterburgas Avīzes”, „Latvija”. „Braku” mājas bija rakstnieka daiļdarbu iedvesmas vieta, te viņš vislabāk jutās un sarakstīja lielāko daļu darbu.
|
|
27.09.2016
Gulbenes vēstures un mākslas muzejs
|
Par dzelzceļuDZELZCEĻŠ
Iedzīvotāju skaits ap Vecgulbenes dzelzceļa staciju pamazām auga, dzelzceļš pamatīgi un neatgriezeniski ieņēma savu vietu gulbeniešu dzīvē. Ļoti būtiskas izmaiņas nāca līdz ar Pirmā pasaules kara notikumiem. Tieši ar kara darbību gulbenieši saskārās tikai kara beigu posmā - 1917.-1918.gadā, taču netieši kara norises bija jūtamas jau kopš kara pirmajām dienām, jo tika izsludināta vispārējā mobilizācija un daudziem jauniesaucamajiem bija jādodas karā “par caru un tēviju”. 1915.gada vasaras nogalē līdz Vecgulbenei nonāca pirmie Kurzemes bēgļi - pārsvarā tie apmetās barakās ap dzelzceļu. Precīzs bēgļu skaits nav nosakāms, taču to, ka tas bija liels, pierāda kaut vai fakts, ka Gulbenes draudzes skolā tika atvērta bēgļu bērnu skola.
|
|
27.09.2016
Gulbenes vēstures un mākslas muzejs
|
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejsGulbenes novada vēstures un mākslas muzejs dibināts 1982.gadā un apsaimnieko trīs ēkas – Vecgulbenes muižas oranžēriju, klēti un Sarkano pili.
|
|
27.09.2016
Gulbenes vēstures un mākslas muzejs
|
ŠAURSLIEŽU LĪNIJA GULBENE – ALŪKSNE – LDZB UZMANĪBAS LOKĀŠaursliežu dzelzceļu tīkls Latvijā sāka veidoties 1897.gadā, kad Ziemeļlatvijā izbūvēja pirmo šaursliežu dzelzceļa līniju Valka – Ipiķi – Meizakila – Pērnava ar sliežu ceļa platumu 750 mm. Šaursliežu dzelzceļu būvniecība izvērsās Pirmā pasaules kara gados, kad militārām vajadzībām un Latvijas nacionālo bagātību izvešanai tika būvēti pagaidu – t.s. “lauku dzelzceļi’’ ar sliežu platumu 600 mm. Šos dzelzceļus uzlaboja un daļēji pārbūvēja 1920.-1930.gados. Latvijas pirmās neatkarības gados turpinājās arī jaunu šaursliežu dzelzceļu būvniecība, daļu no kuriem ekspluatēja līdz pat 1960.-1970. gadiem. 1940.gadā Latvijā bija vairāk nekā 1000 km šaursliežu dzelzceļu, kas veidoja aptuveni 1/3 daļu no visa mūsu valsts dzelzceļu tīkla. Gulbenes-Alūksnes šaursliežu (750 mm) dzelzceļa posms ir saglabājies no 19.-20.gs mijā būvētās šaursliežu dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas) – Vecgulbene – Alūksne – Valka. Šobrīd šis vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļa posms 32,8 km garumā ir vienīgais, kas darbojas Latvijā. Pa dzelzceļu tiek nodrošināta pasažieru satiksme starp divu rajonu centriem, kas atrodas Latvijas republikas ZA daļā, attiecīgi - 187 km (Gulbene) un 204 km (Alūksne) attālumā no Rīgas. Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļš, ieskaitot aprīkojumu, staciju ēkas un būves, kā arī ritošo sastāvu, ir atzīts par tehnikas pieminekli.
|
