Cik spēcīgas vētras ir  bijušas senāk?

Informācija par pēdējā pusgadsimta postošajām vētrām tīmeklī ir atrodama ātri un tā ir pietiekami detāla. Bet kādas un cik spēcīgas vētras ir  bijušas vēl senāk? Ja pameklē jau krietni rūpīgāk, tad dažādu laiku hronisti sniedz ziņas par spēcīgām vētrām Baltijas jūrā un vēja radītiem plūdiem 1304., 1320., 1449., 1625., 1694., 1784., 1825., 1872., 1904., 1913. un 1954. gadā. Gada skaitļi dažādos avotos mēdz atšķirties un šajā gadījumā jautājums ir arī par kritērijiem – kas ir “spēcīga vētra”? Taču nešaubīgi, - viena no visu laiku lielākajām Baltijas jūras vētrām plosījās 1872. g. 12. - 13. novembrī. Tā nodarīja milzu postījumus jūras krastiem no Dānijas līdz Polijai, skarot arī Zviedriju. Vētras radīto plūdu maksimālais līmenis Šlēsvigas pilsētā bija ap 3,4 m vjl. un līdz šim nav pārspēts! Tiek lēsts, ka vētras radīto plūdu rezultātā Baltijas jūras piekrastē dzīvību zaudēja 271 cilvēks (pēc cita avota – ap 300 cilvēki Šlēsvigas – Holšteinas krastos), bet vairāk kā 15 000 cilvēku palika bez pajumtes. Uz Zēlandes sēkļiem tika izsviesti ap 50 kuģi. Nākamajā gadā pēc plūdiem Langelandē dubultojās malārijas gadījumu skaits, jo appludinātās teritorijas bija radījušas labvēlīgus apstākļus odu attīstībai. Šo nodēvēja par simtgades lielāko vētru. Dažviet Vācijā u.c. ir saglabājušās atzīmes uz celtņu sienām ar maksimālo ūdens līmeņa vietu. 1872. g. vētra bija pirmā lielā vētra, kas tika detalizēti pētīta un dokumentēta gan no hidroloģiskā, gan meteoroloģiskā viedokļa. Attēls ņemts no Holgera Drahmaņa ceļojuma apraksta pa vētras izpostīto valsti (avotus sk. tālāk). Par cilvēku dramatisko cīņu par savu un tuvinieku dzīvību lasi Ilustrētajā Pasaules Vēsturē (avots tālāk).