Tālākais Hiiumaa salas ziemeļu punkts. Igaunijas augstākā čuguna bāka (1873. – 1875. g.) un piemineklis kuģa „Estonia” bojā gājušo piemiņai.

Aukštaitija ir lielākais un viens no senākajiem Lietuvas novadiem, kas kopš 15. gs. saukts par „īsto Lietuvu”. Šajā ceļojumā baudīsiet lauku labumus, ko Aukštaitijas novads piedāvā mūsdienās.
    
Anīkšču (Anykščiai) rajonā apmeklēsiet ārstniecības augu saimniecību, cienājoties ar ozolzīļu kafiju un zāļu tējām, turpinājumā viesošanās zvejnieku ciemā Ginučiai, kur īpašā zivju zupas recepte radusies 17. gs. Ignalinas rajonā apmeklēsiet ūdensdzirnavas un biškopības muzeju. Eiropas kulinārā mantojuma tīkla restorānā var baudīt tradicionālo virtuvi un iemācīties cept lietuviešu tradicionālo saldumu – šakotis. Pēc pastaigas ainaviskā Zarasai ezera krastā dosieties uz dzirnavām, lai mācītos cept maizi un pankūkas no rudzu miltiem. Jauks tūres nobeigums alus darītavā, kur dara nefiltrēto dzīvo alu un apskatāma seno aldaru darba rīku kolekcija. 

Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols.

Maršruts ved no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, caur skaistajām lauku teritorijām uz Kauņu, kas ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta. Klūgu ainavu dārzs un parks ir slavens ar begonijām. Dobeles dārzkopības institūtā ir vairāk nekā 200 ceriņu augu veidu un formu kolekcija. Skaisto un praktisko ideju dārzs lepojas ar savu skujkoku kolekciju, un viesiem piedāvā garšvielu pulverus, žāvētas ogas un augļus. "Rūķīšu tēja" ir viena no lielākajām Latvijas ārstniecības augu saimniecībām (audzē kliņģerītes, kumelītes utt.) Kroņaucē sezonas laikā baudiet peoniju skaistumu Andra Berkina kolekcijas dārzā un krāšņo Viestardu tulpju dārzu. Nākamā pietura atrodas zemnieku saimniecībā "Droši vesels", kas ražo augu izcelsmes ziedes un audzē dārzeņus. Apmeklējot Piparmētru namiņu, jūs varat izbaudīt piparmētru tēju, cepumus, medu ar piparmētrām un piparmētru sīrupus. Blankenfeldes muižā jūs varat aplūkot unikālo zvanu kolekciju un izbaudīt dabīgās sulas, sīrupus un marinētus gurķus, kas ražoti muižā. Joniškos apmeklējiet sarkano un balto Jonišku sinagogu, Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu un Jonišku vēstures un kultūras muzeju. Jakiškiai muiža nav renovēta un saglabājusi autentiskus elementus, kā piemēram, krāsnis, slēģus, kāpnes, durvis. Baltijas Augu muzejā audzē aptuveni 30 dažādu sugu un šķirņu augus. Šauļu Botāniskajā dārzā izveidoti trīs seno augu dārzi atbilstoši lauku tradīcijām attiecīgajā periodā – pirmskara, starpkaru un pēckara. Burbišku muiža ar tās skaisto ainavu un skulptūru parku organizē ikgadējo tulpju festivālu. Kleboniškių lauku māju muzejā var aplūkot autentiskas Augštaitijas reģiona saimniecības. Baisogalas muižu sauc par karalisko, jo tā kādreiz piederēja Lietuvas lielhercogam, un tās 12 hektāru parks ir viens no skaistākajiem Lietuvā. Slavenā lietuviešu dzejnieka Mačiulis-Maironis muzejā ir divi skaisti kultūrvēsturiskie dārzi. Mājas ražotos "laimīgos ēdienus" var iegādāties no Garsi Tyla saimniecībā, un iespējams doties pastaigā to 100 gadu senajā augļu dārzā un apskatīt garšaugu dārzu. Lietuvas Dārzkopības institūts veic gan zinātniskās, gan eksperimentālās / ražošanas aktivitātes. Šeit varat nopirkt stādus, kā arī sezonas augļus un dārzeņus. Tadas Ivanauskas saimniecībā pie Obelynes parka jūs redzēsiet 300 sugu un augu šķirņu kolekciju, ieskaitot vecāko koku divdaivu ginku. Kauņā Lietuvā varat apskatīt vecāko ābeli - gandrīz 360 gadus senu, 8 metrus garu, 285 cm diametrā ap 1.3 metru augstumā. Vytautas Dižā Universitātes Kauņas Botāniskais dārzā aug unikāli augi, ierīkota lielākā oranžērija Lietuvā, senie Lietuvas puķu dobju augi tiek demonstrēti dažādās augu kopās atbilstoši botāniskajai klasifikācijai. Maršruts beidzas Kauņā, kas bija Lietuvas galvaspilsēta no 1920. gada līdz 1939. gadam.

Sprižu ģimenes bioloģiskā saimniecība "Dabas Gardumi" atrodas Mārupes novadā un tā apsaimnieko ogulājus 23 ha platībā. Audzē avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, sausseržus, piparmētras, ābolus, plūmes u.c.

Visas ogas svaigā veidā tiek piedāvātas sezonas laikā, kā arī tiek pārstrādātas, no kurām ražo dažādus augļu - ogu gardumus: augļu-ogu bumbiņas, salmiņus, sulas, marmelādes un tējas.

Saražotā produkcija ir dabiska, garšīga, veselīga, šķiedrvielām un vitamīniem bagāta, jo pārstrādes procesā augļiem, ogām un garšaugiem tiek saglabāts pēc iespējas lielāks tā dabiskais sastāvs. Pārsvarā gardumi top no pašu izaudzētiem un savāktiem dabas izejmateriāliem (augļi, ogas, garšaugi), ražotajiem produktiem netiek pievienots cukurs, līdz ar to augļu-ogu gardumi ir lieliska gan ikdienas, gan svētku uzkoda kā maziem, tā arī lieliem baudītājiem.        

Atrodas 0,1 km uz dienvidiem no Grobiņas pilsdrupām, Grobiņas ūdenskrātuves (Ālandes upes uzpludinājums) labajā krastā. Sens kuršu pilskalns, pie kura konstatētas senpilsētas paliekas. Vēsturiskie avoti liecina, ka 1263. g. kurši pili bez cīņas atdeva Livonijas ordeņa bruņiniekiem nodedzināšanai. Grobiņa ir viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7. - 9. gs. (pēc citiem avotiem: 4. – 10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Vietvārda (Skābaržkalns) izcelsmi saistīta ar pilsētas nosaukumu, jo Kurzemē skābaržus savulaik dēvēja par grobiem. Pie pilskalna novietota informatīva zīme. Ar otru Ālandes krastu to savieno neliela koka pārceltuve.

Šajā ceļojumā pieredzēsiet Kurzemes novada lauku saimniecību un to ražojumu daudzveidību. Garšīgi un interesanti!

Braucot no Rīgas, ceļš ved gar Baltijas jūras līci un cauri zvejnieku ciemiem, kur smaržo kūpinātas zivis. Pa ceļam uz Talsiem nonāksiet ābeļdārzā un saimniecībā, kur no Latvijas āboliem ražo čipsus. Talsi ir atpazīstama ne tikai kā pilsēta uz 9 pakalniem, bet arī kā vieta, kur top gardais siers „Talsu ritulis”. Te atrodas Latvijas lauksaimniecības muzejs, kur uzzināms viss par lauku saimniekošanu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Kuldīgas atpazīstamības zīme ir sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu un šarmantā vecpilsēta. Tālāk ceļš ved uz jūras piekrasti, iepazīstot piejūras zvejas, zivju kūpināšanas un maizes cepšanas tradīcijas, apskatot unikālos stāvkrastus Jūrkalnē. Atceļā iegriezīsieties vīna darītavā un apmeklēsiet šitaki sēņu audzēšanas saimniecību. Iepazīsiet piena ceļu no govs līdz gatavai produkcijai, un viesosieties lauku sētā ar dzimtas stāstu, kam sākums baronu un muižu laikos.

Ar Kara muzeja informatīvo atbalstu Garā kāpā pie Antiņiem ir rekonstruēta daļa latviešu strēlnieku nocietinājumu sistēmas. Aspkatāmas ierakumu pozīcijas un vairākas zemnīcas. Netālu atrodas bijusī un no dzelzsbetona veidotā medikamentu glabātuve.

Der Park Rietavas war der größte Landschaftspark in Litauen. Angelegt wurde er 1848-1855 in einem natürlichen, ausgedünnten Wald; 1904-1905 erfolgte eine Rekonstruktion. Der Park ist gemischt geplant. Den Großteil des Parks nehmen einheimische Bäume und Sträucher ein, jedoch mit zahlreichen Beimengungen fremdländischer Arten. Aus jener Zeit sind einige Alleen und Fragmente von Zäunen erhalten, das Weiße und das Rote Tor, das Wächterhäuschen an den Toren. Der Park enthält ein komplexes System an Gewässern, bestehend aus einigen Teichen einer Schleife des Flusses Jura und Altarmen, die eine Insel bilden.