Ir atrodamas ziņas, ka baznīca šajā vietā atradusies 17. gadsimtā. Mūsdienās redzamais dievnams ir celts laikā no 1792. – 1794. gadam. Kupolveidīgās celtnes projekta autors bija Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofers Hāberlands. Kupola forma nodrošina labu akustiku iekštelpās. Altāris izvietots pret ieejas durvīm. Starp ēkas kolonnām ir novietota altārglezna, kas attēlo Kristu un Pēteri viļņos apņemtajā jūrā. Kā nozīmīgi interjera priekšmeti jāmin 18. – 19. gs. vīna kausi, svečturi u.c. 2014. gadā ēka restaurēta. Dienvidos no baznīcas atrodas Katlakalna kapi, kuros apglabāts ievērojamais vācbaltu rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (1769. – 1850.), kuram bija nozīmīga loma dzimtbūšanas atcelšanai Baltijā.

Katlakalna ev.lut. baznīcas jau vairāk nekā 200 gadus slejas varenu priežu audze, kuras taciņas aizvedīs līdz pat Daugavai, no kuras krasta var palūkoties uz Rīgas TV torni.

Amatnieka darbnīcā (izstāžu zāle „Sapņu namiņš) apskatāmi no koka virpotie izstrādājumi – svečturi, servīzes, alus kausi, puķu vāzes, glāzītes, piestas, cibiņas, koka gleznas u.c. izstrādājumi. Darbu iegāde, pasūtīšana un koka virpošanas mākslas demonstrējumi.

Būvēta ap 1625. gadu. Vairāku gadsimtu garumā dievnams bija galvenā suitu kopienas svētvieta, - tās garīguma un identitātes atbalsts. 1882. gadā baznīcu paplašināja uz sāniem, piešķirot tai mūsdienās redzamo krusta formu. Dievnama interjerā ir apskatāmi holandiešu kokgriezēja Johana Mertensa darbi, kas tapuši ap 1715. gadu. Ērģeles ir būvējis F. Veisenborns 1893. gadā Jēkabpilī. 1910. g. tapa altārglezna. Zem baznīcas atrodas aizmūrētas Šverinu dzimtas kapenes. Dievnamu var aplūkot arī no iekšpuses, iepriekš piesakoties.

No 15. gs. Priekulē valdījusi baronu Korfu dzimta. Viens no viņiem - Johans Albrehts Korfs (1697. – 1766.) bijis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents (1734. - 1740. g.), diplomāts un literāts, kas pētījis Kurzemes vēsturi. Priekules pils atrodas rietumos no Aizputes ielas, Virgas upītes ielejas krastā. Sākotnēji Priekules muižas pili cēla 18. gs., taču 19. gs. beigās notika lielāki ēkas pārbūves darbi, kuru projekta autors bija pazīstamais Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči (1840. – 1911.). Mūsdienās ēkā atrodas Priekules vidusskola. Nepilnus 100 m austrumos no ēkas koku ieskāvumā slejas muižas skatu tornis (celts 19. gs. beigās), kurā plīvo Latvijas valsts karogs.

Viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Pie Siguldas tā sasniedz maksimālo dziļumu – 85 m (ap 1 km plata). Tās pievilcība ir skaistie devona perioda smilšakmens atsegumi.

Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām.

Šis brauciens paredzēts draugu kompānijām vai darba kolektīvam, kas brīvdienas vēlas pavadīt gan aktīvi, gan gan iepazīt Kurzemes kulināro mantojumu un degustēt citus lauku labumus. Brauciena laikā lāpu gaismā un gida pavadībā iepazīsiet Liepājas Karostas Ziemeļi fortus, novērosiet Baltijas jūras piekrastes dažādību un redzēsiet Šlīteres mežus no putna lidojuma augstuma Ovišu bākā. Otrajā dienā iespējams izstaigāt divas dabas takas, kas būs gan aktīvi, gan izglītojoši.

Tammes dārzniecība ir alternatīvās ražošanas saimniecība, kurā var iepazīties ar ārstniecības augu un garšaugu paraugdārzu. Šeit audzē arī neparastus dārzeņus un kulinārijā izmantojamos dekoratīvos augus. Ja pieteiksieties iepriekš, pēc izglītojošas pastaigas saimniece pacienās ar aromātisku zāļu tēju un pīrādziņiem. Tepat veikalā var nopirkt garšīgus ievārījumus, dārzeņu un garšaugu konservus, garšaugu un drogu maisījumus, kā arī citus savdabīgus produktus.

4 km garā un marķētā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Vēstures cienītāji var upes gultnē uzmeklēt Langsēdes Velna pēdas akmeni. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”.