This is an easy 3-day route, suitable for any traveller ready to take some steps outside the capital and get into the woods. You will start the tour by taking a train from Rīga to Ķemeri. The walk will start in the Ķemeri resort park leading to the legendary sulphur spring and continue to the “Forest House” – the visitor’s centre of the Ķemeri National Park. The park is established for the protection of mainly wetlands – the shallow coast of the Gulf of Riga, the overgrown seaside lakes, the vast marshlands, mires (forests) and flood plans. Besides, there is the wooden plank Melnalkšņu swamp forest trail. Next, the Forest Trail takes one to the Lake Sloka, a shallow coastal lake with rich aquatic plants, sulphur springs and important migratory bird rest areas. On the banks of it, there is a 7 m high floating bird-watching tower. Further, the Forest Trail runs to the Gulf of Riga in the small fishermen village of Bigauņciems, where it joins with the Baltic Coastal Hiking Route (E9 European long distance path). From there on, the trail runs along the coast direction Jūrmala – the most popular resort town in Latvia with the widest sandy beaches. The tour ends in Ragakāpa Nature Park, which is established to preserve the dunes covered in old pine forests and natural diversity of the seaside. The Jūrmala Open-Air Museum is a place to get to know a traditional local fishermen’s farmstead.

Atrodas Rīgas ielā 8 – skaistā, 1883. g. celtā jūgendstila ēkā . Muzejs (viens no Latgales lielākajiem un vecākajiem) tajā darbojas no 1959. g. (pats muzejs dibināts 1938. g.) un tā krājums vēsta par Daugavpils un tās apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem. Tajā regulāri tiek rīkotas arī tematiskās izstādes, piedāvātas muzejpedagoģiskas programmas. Te vēl var apskatīt Daugavpilī dzimušā un pasaulē pazīstamā mākslinieka Marka Rotko (1903. – 1970.) gleznu reprodukcijas, kuras no 2013. gada plānots pārcelt uz M. Rotko centru Daugavpils cietoksnī.

Popes muižā viena no vecākajām kompleksa ēkām ir vecā pils jeb medību pils, kas celta 1653. gadā un atrodas aiz dīķa ar nostiprinātiem krastiem. Kungu māja celta 1608. vai 1620. gadā. Vēlāk tai piecelta virtuves ēka, tā daļēji kalpo kā virtuves ēka šodien, taču tolaik bijis vāgūzis.
17. gs. beigās, lai arī pārbūvēta, pils vēl arvien ir vienstāvu ēka. Uz gadsimtu robežas ēka vēlreiz kapitāli pārbūvēta, kā rezultātā ēka kļuvusi par lepnu pili. 1840. gadā piebūvēts neogotisks lievenis. Kungu mājā saglabājušies 18. gs. un 19. gs. 3. ceturkšņa interjeru apdare - koka paneļi, kasetēti koka griesti, griestu plastiskā apdare, klasicisma ārdurvis, rokoko krāsns. Diemžēl, 2018. g. ugunsgailis nopostīja vienu no senākajām ēkām - muižas pārvaldnieka māju, taču kopumā muižas komplekss nav cietis un arī zaudējis savu skaistumu. Šeit ieradušos priecē plašais un smaržīgais flokšu dārzs muižas priekšpusē un iespaidīgie dižozoli. Vērts izstaigāt arī nogāzi aiz muižas galvenās ēkas, - netālu no tās savulaik kursēja šaursliežu dzelzceļš (Popes stacija). Popes pacēlums, uz kura atrodas muižas komplekss pēc leduslaikmeta, kad apkaimē viļņojās Baltijas ledus ezers, kādu brīdi bija sala. Pārējās muižas ēkas atrodas samērā plašā teritorijā, tādēļ vērts atlicināt dažas stundas un izstaigāt visu Popes ciemu. Popes kungu mājā izveidota ekspozīcija par muižas vēsturi.
 

Krodziņš "Mežavējš" atrodas Rīgas - Liepājas šosejas 101. kilometrā. Krodziņa ēdienkartē iekļauti latviskie ēdieni.

Latviešu virtuve: Skābu kāpostu zupa, biešu zupa, skābeņu zupa, aukstā zupa, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas ar ievārījumu, šmorētas cūkgaļas ribiņas, zemnieku cienasts, mājas kotletes, auzu pārslu kārtojums, rupjmaizes kārtojums.

Muiža sāka veidoties 16. gs. beigās (īpašnieki - Tīzenhauzeni, vēlāk Bēri), bet no 1753. g. tā kļūst par Mēdemu dzimtas īpašumu. Tagad redzamo muižas pili (mūsdienās tikai atliekas) cēla 1806. - 1810. g. klasicisma stilā (Johana Georga Ādama Berlica projekts) pēc itāļu izcelsmes Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi meta. Muižas īpašnieks tajā laikā bija Johana Frīdriha Mēdema dēls - Kristofs Johans Frīdrihs (saukts par Žanno). Elejas pilī bija savākti daudzi nozīmīgi Eiropas mākslinieku darbi, kā arī iekārtots izcils interjers. 18 muižas kompleksa ēkas nodedzināja Pirmā pasaules kara laikā (1915. g.) un līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nelieli pils pirmā stāva drupu fragmenti ar kaltiem portika kolonu kapiteļiem, pārvaldnieka māja (apskatāma no ārpuses), atsevišķas saimniecības ēkas un parks. No pils drupām pa aleju var aiziet līdz Tējas namiņam (bēdīgā stāvoklī). 0,5 km ziemeļos no pils drupām atrodas 1912. g. izveidotā Mēdemu dzimtas kapsēta. Elejas pils mūra žoga arkādē iemūrēts dobumakmens.

Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīties ar sidru, ir paviesoties kādā no sidra darītavām, kur klātienē var redzēt, kā sidrs tiek gatavots. Vairākas sidra darītavas piedāvā apmeklējumus, kuros sidrdari parādīs ražošanas procesu, ļaus nodegustēt savu produkciju un pastāstīs par to.

Sidrdari pieņem apmeklētājus pēc iepriekšējas pieteikšanās. Rezervējiet savu apmeklējumu laikus, lai mazajās saimniecībās, kur bieži vien strādā tikai pati ģimene vai pāris darbinieku, sidrdari var paspēt apvienot tūristu uzņemšanu ar savu ikdienas darbu. Parasti sidra darītavas uzņem viesus visu cauru gadu, dažos gadalaikos ir iespējams vērot arī ražošanas procesu, tādēļ sidra darītavas apmeklējumam ieplānojiet apmēram 2 stundas.

Der 1,2 km lange Verschlungener Pfad – Dünenbiotope der Halbinsel von Nordkurland, Landschaften der Ostseeküste, hunderte Jahre alte Kiefern im Dünensand, die häufig an Minituren von Urbäumen erinnern. Am Pfad  neben dem ehemaligen Schießstand (auf dem ehemaligen sowjetischen Militärgelände) ist ein Aussichtsturm erbaut worden. 

Der Bauernhof Tihuse auf der Insel Muhu betreibt Pferdezucht. Angeboten wird auch authentisches Essen. Für denjenigen, die an verschiedenen Unverträglichkeiten leiden, gibt es spezielle Gerichte. Die Ausritte mit Pferden sind sehr beliebt, danach folgt ein Picknick. Besonders lecker ist der Linsenkuchen.

Die Stadt Kuldīga hat es verdient, als die schönste mittelalterliche Stadt in Lettland angesehen zu werden. An ihrer Stelle befand sich schon vor dem 13. Jh. das Zentrum des alten kurischen Landes Bandava. Im Jahr 1242 hat der Livländische Orden an der Stromschnelle des Flusses Venta mit dem Bau einer gemauerten Burg begonnen. An der Burg bildete sich eine Siedlung aus, die als erste in Kurland (1378) Stadtrechte erlangt hat. Eine bedeutende Rolle spielte auch ihre Mitgliedschaft der Hanse. Von 1561 – 1795 war Kuldīga die Hauptstadt des Herzogtums von Kurland. Es ist gesetzmäßig, dass in der ersten Hälfte des 17. Jhs. die Stadt einen schnellen wirtschaftlichen Aufschwung erlebte, der mit dem Nordischen Krieg und mit dem Anfang der Pestzeit endete. Der Stolz der Kurländer und das Fehlen von industriellen Objekten ist ein Grund dafür, dass während der Sowjetzeit keine größere Massen von Einwanderern in die Stadt gekommen sind, darum ist heute Kuldīga eine der lettischsten Städte von Kurland. Es ist wert, in Kuldīga mehr als einen Tag zu verbringen, weil hier es sehr viel zu tun gibt. Naturliebhaber können hier fliegende Fische beobachten, aber die Forscher der Kulturgeschichte haben hier ein breites Arbeitsfeld.