Der Weg des Lichtes

Lielā dziesmu vieta “Dzintari” – pirmo latviešu skolēnu koru svētku 1866. gadā norises vieta un virsdiriģenta Haralda Medņa (1906.-2000.) piemiņas māja

No ganu stabulītes, tautasdziesmas, ērģeļu stabuļu pasaules elpas dzima Latvijas valsts. Bet pirms dzimšanas tika gatavots šūpulis. To veica mātes un tēvi, skolotāji un mācītāji. Šūpulis sāka skanēt, auga un nobrieda tauta. Šīs skaņu stabules ir tautas gara liecinieki. No Vidzemes šūpuļkalna mēs tās atvedām uz Rīgu, lai šīs vasaras lielajos svētkos visiem pateiktu, ka pirms 150 gadiem 1866. gada 18.jūlijā Madonas novadā notika pirmā lielā Bērnu dziesmu diena, kura ieskandināja ticību, cerību un mīlestību savai tautai un topošai Latvijai, saka vairāku Dziesmu svētku mākslinieks, novadnieks Ivars Mailītis.

1866. gadā Lazdonas draudzē mācītājs, Lazdonas draudzes kora (1863) un dziedāšanas biedrības dibinātājs Karls Eduards Rūdolfs Guleke kopā ar Jāņa Cimzes semināra absolventu, draudzes skolotāju Kārli Pētersonu sarīkoja Bērnu svētkus - pirmos latviešu skolēnu koru svētkus, kuros piedalījās 200 skolēni no visām 5 draudzes skolām. “18. jūlijs bija tā diena, kas Lazdonas draudzes bērniem par svētku dienu no mācītāja bija nodomāta. Svētkiem pašiem bija dalīties divi daļās: pirmā baznīcā, otra mācītāja muižā”, rakstīts tā laika avīzēs “Ceļa biedris” un “Mājas Viesis”. Pasākums sākās ar svētbrīdis Lazdonas baznīcā un turpinājās ar 2 km garu gājienu ar dziedāšanu līdz mācītājmuižai, kurā katra skola nesa savu karogu un četrbalsīgi dziedāja laicīgās un garīgās dziesmas.
Lai iezīmētu vietu, kur 1866. gadā notika šie pirmie skolēnu koru svētki, 2015. gada vasarā Madonas novada, Praulienas pagasta, Šūpuļkalnā (Madona – Varakļāni ceļa malā) tika uzstādīts Ivara Mailīša veidotais vides objekts “Latvija skan”. Vides objekts tika pārvests no Rīgas, kur tas Elizabetes un Brīvības ielas stūrī tika uzstādīts, lai galvaspilsētu rotātu un viesus priecētu XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku, VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku un starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” laikā. Savukārt 2016. gada 1. jūnijā Šūpuļkalnā tika sarīkotā “Dziesmu diena Madonā”, kurā piedalījās ap 800 skolēnu, atzīmējot pirms 150 gadiem notikušos svētkus, kas bija nozīmīgs un aktuāls nemateriālās kultūras saglabāšanas un attīstīšanas pasākums.
“Latvija skan”, skan “Šūpuļkalnā” un ikviens aicināts skandināt mūsu tautasdziesmas, sagaidot Latvijas valsts simtgadi. Dziesmu svētki ir mūsu testaments, novēlējums neskaitāmās paaudzēs. Dziesmu spēks jānodod tālāk jaunatnei, jo vienīgi atdotais paliek. Dziesmu svētki nav tikai priecāšanās. Tie ir mūsu tautas bagātību novēlējums visaugstākajā līmenī, lai pastāvētu mūsu tauta, valoda un valsts, lai mēs nepazaudētu sirdsapziņu un pašcieņu, saka novadnieks, virsdiriģents Roberts Zuika.
Savukārt blakus Šūpuļkalnam esošās “Dzintaru” mājas nes ievērojamā Latvijas kordiriģenta Haralda Medņa (1906 – 2000) vārdu un piemiņu.
Medni! Medni! Gaismas pili! sauca gandrīz 17 tūkstošu Padomju Latvijas X dziesmu svētku kopkoris noslēguma koncertā Mežaparkā 1985. gadā.
1906. gada 16. augustā Pētera Medņa, Opekalna draudzes skolas pārziņa, diriģenta un Martas Emīlijas (dzimusi Prauliņa) ģimenē piedzimst dēls Haralds Zigfrīds Mednis. Pēc gada Medņu ģimene no Opekalna aiziet, lai darbu un dzīves vietu atrastu Lazdonas draudzes skolā, kurā Pēteris Mednis strādā par skolas pārzini un apņemas vadīt Jāņa Cimzes semināra absolventa Kārļa Pētersona dibināto Lazdonas draudzes kori. Mīlestību uz dziesmu, uz cilvēkiem iemācījos, tēva paspārnē skraidīdams. Jau tolaik redzēju, cik biedriskas attiecības valdīja korī, kā viņi cits citu cienīja. Es arī tur ķepurojos pa vidu un mācījos saprast, kāpēc cilvēks dzied. Ģimene dzīvo un strādā skolā, kurā mācās arī Haralds. Vēlāk viņš studē klaviermūziku Biržos (Madonā) pie pianista, vēlākā Konservatorijas klavierklases profesora Arvīda Dauguļa. Mācības turpina Rīgas Pirmajā vidusskolā un brīvajā laikā apmeklē Operas izrādes, kurā strādā novadnieks Teodors Reiters un apmeklē privātstundas pie Alfrēda Kalniņa.
1924. gadā Haralds Mednis iestājas Latvijas Universitātē Matemātikas fakultātē, bet vecāki Lazdonā sāk celt māju uz savas zemes. Gribējās taču pašiem savu, ne tik vien, kā skolas galu. Laikam pārāk daudz tēvs uzņēmās. Pēc gada pavasarī tēvu pēkšņi atveda uz Rīgu Ķeizarmeža slimnīcu. Te Rīgā, Meža kapos mēs viņu arī paglabājām. Lazdonā stāvoklis kļuva nestabils. Māsa maza. Māte viena. Jaunsaimniecība un neuzcelta māja. Bija jāpelna nauda. Atgriezos Lazdonā, studijas nepabeidzis. Haralds Mednis stājās tēva vietā gan skolā, gan korī. Bez reizrēķina, dziedāšanas un dancošanas mācīju vēsturi, zīmēšanu. Arī latviešu valodu… Tā gan bija liela pārdrošība no manas puses… Es mācīju tā, kā biju pats noskatījis Rīgā vai tepat, no tēva.
Ar īpašu gandarījumu diriģents atceras 1938. gadā notikušos IX Dziesmu svētkus. Tai reizē atjaunoja tradīciju Dziesmu svētkus aizsākt ar dziesmu karu. Mums laimējās - deviņu lauku koru konkursā ieguvām galveno balvu - sudraba šķīvi. Dziedājām J. Vītola Gaismas pili, Melngaiļa Svešā zemē, varbūt vēl kādu trešo. Izdevās. Kad palasās tā laika kritikas, vēl tagad priecina rindiņas, kurās Melngailis izteicies, ka zinājis gan, ka viņa Svešā zemē ir skaista dziesma, bet, ka tā būtu tik skaista, to viņš tikai dziesmu karā uzzinājis.
1938. gadā alūksnietis, profesors Jāzeps Vītols aicina Haraldu Medni stāties konservatorijā. Veiksmīgi izturējis iestājpārbaudījumus, diriģents uzsāk studijas konservatorijas kompozīcijas klasē pie profesora Jāzepa Vītola un profesora Ādolfa Skultes.
Lai saglabātu mākslinieka piemiņu, 2016. gadā durvis vēra Haralda Medņa 20. gs. 30. gados uzceltā māja “Dzintari”. Tajā apskatāma izstādes par virsdiriģentu Haraldu Medni un Pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem. Vietai dots skanīgs nosaukums – Lielā dziesmu vieta “Dzintari”.

Projekta “Haralda Medņa muzejs” vadītāja Inese Mailīte, 01.12.2016

Tourism objects involved in this story
5 Tagen	Der Weg des Lichtes	Alte Handelswege haben nicht nur Güter, aber auch Kenntnisse und Kultur, alles, was damals neu un unbekannt war, verbreitet. So der Pfarrer Ernst Glück, der wahrscheinlich schon die Bibelübersetzung ins Lettische angefangen hat, zog aus der Festung in Daugavgriva nahe Rīga nach Alūksne. Hier übersetzte er die Bibel ins Lettische. Bei Vollendung der Übersetzung pflanzte Glück auf dem Hof des Pastoratshauses zwei Eichen, die noch heute grünen. In Alūksne gründete Glück die erste lettische Schule in Livland für die Kinder der hiesigen Bauern. Glück war ein Pfarrer, Übersetzer, Literat, Aufklärer. Auch dank seinen Verdiensten, blühte in Livland nach dem Großen Nordischen Krieg die Herrnhuter Brüdergemeine auf. Die Brüdergemeine hat damalige geistliche und politische Entwicklung gelenkt. Das hat dem Herannahen des ersten Volkserwachens (lettisch tautas atmoda) beigetragen. Im Kontext des Lichtweges legt man gesteigerten Wert auf die Bedeutung der Stadt Piebalga. In Piepalga bildete sich im Laufe der Zeit ein bedeutender Kulturraum heraus. In diesem Kulturraum kommt Kultur, Wissenschaft und Politik zur neuen Bedeutung und neuem Klang. Hier war ein Wohn- und Arbeitsort von K. Skalbe (ein lettischer Schriftsteller), den Gebrüdern Kaudzīte (lettische Schriftsteller), J. Poruks (ein lettischer Dichter), A. Austriņš (ein lettischer Schriftsteller und Lehrer) und anderen namhaften Vertretern des Volkserwachens. Eine besondere Geistesaura existiert an diesem Ort immer noch. Eine fabelhafte Burg von Cesvaine ist renoviert worden, die Schmalspurbahn Gulbene – Alūksne befördert immer noch Fahrgäste, aber die Mauer der Festung Marienburg erregen die Einbildung mit Legenden über die verborgenen Schätze des Templerordens und in den Festungsmauern eingemauertes Mädchen Maria. Nicht weniger reizvoll ist die Geschichte über Martha Skawronskaja, die künftige russische Herrscherin Katharina I. Die Stadt- und Kunstmuseum von Madona erzählt über die Vergangenheit und Gegenwart der Region. Im Museum der Mühle von Ate in Kalncempji sind mehr als 4000 einzigartige alte Gegenstände des ländlichen Lebens und Gebäude, die 100 und mehr Jahre alt sind, zu sehen.
	Liela dziesmu vieta “Dzintari” un virsdirigenta Haralda Medna pieminas maja	Lielā dziesmu vieta "Dzintari" ir ievērojama ar to, ka tieši tur 1866. gadā norisinājās pirmie latviešu skolēnu koru svētki. Lai iezīmētu šo vietu, 2015. gada vasarā Madonas novada, Praulienas pagasta, Šūpuļkalnā (Madona – Varakļāni ceļa malā) tika uzstādīts Ivara Mailīša veidotais vides objekts “Latvija skan”. Šajā vietā atrodas arī māja, kurā dzīvojis ievērojamais koru virsdiriģents Haralds Mednis (1906-2000). Lai saglabātu mākslinieka piemiņu, 2016. gadā durvis vēra Haralda Medņa 20. gs. 30. gados uzceltā māja “Dzintari”. Tajā apskatāma izstādes par virsdiriģentu Haraldu Medni un Pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem. Vietai dots skanīgs nosaukums – Lielā dziesmu vieta “Dzintari”.