Der Weg der Freiheit

Dobeles atbrīvošanas piemineklis

„Dobelnieki, celsim pieminekli! Ne tikai tādēļ, lai būtu mums, garām ejot, kur skatu mest, palūkoties, bet gan celsim viņu dziļākā, nopietnākā nozīmē! Celsim, lai viņš audžu audzēm pauž par mūsu varoņu cīņām, par latvju tautu, par kultūru un vēsturi. Lai pauž tiem, kas nāks pēc mums, lai māca un liek saprast mūsu valsts dzimšanas brīžus.” Tā dobelniekus aicināja fotogrāfs Fricis Kalniņš laikrakstā „Zemgales Balss” 1935. gada 6. martā. Vairāki desmiti gadi ir aizritējuši kopš pieminekļa atklāšanas, paaudzes nomainījušās, un piemineklis, no jauna atdzimis, pilda savu cēlo misiju.

Izcilā tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim ir lemts dramatisks liktenis, kas raksturo Latvijas sarežģīto vēsturi pagājušā gadsimta otrajā pusē. Tas ir kļuvis arī par Latvijas trešās atmodas un Dobeles simbolu.

Ideja par pieminekļa celšanu, lai iemūžinātu Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu, radās 1924. gadā. Pēc desmit gadiem to sāka veidot tēlnieks Kārlis Zemdega. Ziedojumu vākšanu, kurā iesaistījās daudzi dobelnieki, organizēja Dobeles atbrīvošanas pieminekļa komiteja.

1935. gada 4. augustā Vienības laukumā, Dobeles novada dziesmu svētku laikā, tika ielikts pieminekļa pamats, bet pats piemineklis uzstādīts un iesvētīts 1940. gada 9. jūnijā. Tas bija varoņu piemiņai un brīvībai pēdējais atklātais piemineklis neatkarīgajā Latvijā. Jau pēc astoņām dienām, 1940. gada 17. jūnijā, Latvijas valsts robežu šķērsoja okupantu armijas tanki.

Vien desmit gadus bija lemts piemineklim pacelties Vienības laukumā, kur tika ierīkoti Otrā Pasaules kara Brāļu kapi. 1950. gada 17. jūlijā tas kā padomju varai ideoloģiski nepieņemams tika iznīcināts saspridzinot, bet uz pamatakmens uzstādīts Brāļu kapu piemineklis.

Pieminekļa atjaunošanas idejas nesēja Trešās atmodas sākumā bija nelielā Latvijas Kultūras fonda Dobeles kopa. Pirmoreiz doma par pieminekļa atjaunošanu izskanēja 1988. gada pavasarī, un tūlīt sākas ziedojumu vākšana. Arī atjaunotais piemineklis ir tapis galvenokārt par Dobeles iestāžu un iedzīvotāju ziedojumiem. Jau rudenī darbu pie pieminekļa ģipša modeļa uzsāka tēlniece Inta Berga, bet akmeņkalis Juris Neimanis strādāja pie pamatakmens kalšanas. Vienlaikus nācās iesaistīties asās diskusijās par pieminekļa uzstādīšanas vietu. Iedzīvotāju aptaujā pārsvaru guva viedoklis, ka tam jāatrodas krustcelēs pie pilsdrupām, uz postamenta uzceltā tanka vietā. Lai atbrīvotu vietu piemineklim, 1990. gada 19. septembrī, dobelniekiem visu dienu stāvot pretim Krievijas armijas zaldātiem, tika demontēts okupācijas gadu simbols – piemineklis „Tanks”.

Pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1996. gada 21. septembrī. Tagad katru gadu šajā dienā pie pieminekļa tiek veidots ziedu paklājs.

Dobeles novada TIC, 28.10.2016

Benutzte Quellen:

Dobeles novada TIC arhīvs

Tourism objects involved in this story
5 Tagen	Der Weg der Freiheit	Ein historischer Weg von Rīga nach Liepāja durch Jelgava, Dobele, Saldus, Skrunda, Durbe un Grobiņa ist schon seit dem 13. Jh. bekannt. Vom Altertum zeugen auch die Reste der skandinavischen Siedlung in der Nähe von Grobiņa. Auf diesem Weg und in dessen Umgebung geschahen verschiedene Ereignisse, die direkt mit dem Werdegang des Staates und dem Lettischen Unabhängigkeitskrieg verbunden sind. Auf dem Moor Tīreļpurvs haben die Lettischen Schützen im Laufe der Weihnachtskämpfe mit seinem Kampfgeist und Mut bestätigt, dass der Neue Staat geboren ist. Heutzutage kann jeder die Moorpfade gehen und eine historische Ausstellung im Haus "Mangaļi" besichtigen. Rīga bezeichnet sich auf diesem Weg unbestritten durch das jetzige Nationaltheater, in dem die Lettische Republik proklamiert wurde. Später wurde auch den feindlischen Angriff auf Rīga von der Bermondts Armee an den Düna-Ufern abgefangen und die zahlenmäßig überlegenen Truppen des Gegners aus Rīga und Lettland vertrieben wurden. Ung. 70 km von Rīga entfernt befindet sich das Museum Pikšas. Es ist nicht nur der Geburtsort von K.Ulmanis (ein lettischer Politiker, von 1936 bis 1940 auch Staatspräsident von Lettland), aber auch ein beispielhafter Bauernhof in der Zwischenkriegszeit. Im Museum von O. Kalpaks (der erste Oberst der Lettischen Armee) in Airītes ist eine Ausstellung über hier geschehene Schlacht und über die Teilnahme von O. Kalpaks am Lettischen Unabhängigkeitskrieg und 1.Weltkrieg errichtet. Die Kämpfe geschahen auch in der Nähe von Skrunda un Saldus. Im Gegenzug hat in Liepāja der Generalleutnant von der Goltz einen Machtumbruch organisiert und die Übergangsregierung Lettlands musste sich auf dem Schiff Saratov flüchten und kam zurück nach Rīga nach der Befreiung der Stadt. Liepāja als Haffenstadt hatte eine große Bedeutung zu allen Zeiten, nicht umsonst bestand hier einst einen Personenverkehr mit New York.
	Dobeles atbrivosanas piemineklis	Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām.