Der Weg der Freiheit

Oskara Kalpaka piemineklis Lielaucē

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā

Kalpaka bataljons tālajā 1919. gadā Lielaucē uzturējās tikai trīs dienas, taču Latvijas vēsturē šī kauja palikusi kā ļoti nozīmīgs mirklis. “Militārie spēki bija nelieli, daļa Latvijas armijas bija Vācu armijas sastāvā, kad Sarkanā armija ar milzīgu pārspēku ienāca Latvijā. Pateicoties rūpīgam izlūku darbam, šī cīņa bija īsa, bet asiņaina, kas sākās pēc pusnakts, pieļaujot abām pusēm kļūdas, - „sarkanie”, redzot Kalpaka bataljona atstātās gaismas pils 2. stāvā, varēja identificēt uzbrukuma mērķi, taču divi, - tālāk uz Dobeles pusi noliktie, karavīri pamanīja uzbrucējus, lai arī bija dziļš putenis un arī raķešu pistole nenostrādāja, aizskrienot un pareizi brīdinot, kaujai nebija pārsteiguma fona. Pirmais kritušais bija leitnants Pēteris Dambītis, jo karavīra zābakus postenī bija nolicis blakus, līdz ar to nepaspēja tos uzvilkt… Kalpaka bataljons netika sakauts arī „sarkano” neizdarībai, jo pārspēks bija trīs reizes lielāks, - karavīri, kas uzbruka, nebija ievērojuši, ka ložmetēju stobrā ūdens ir sasalis, tas arī palīdzēja šo kauju uzvarēt (..). Tā par Kalpaka pirmo kauju piemiņas ceremonijā Lielaucē (tas varēja būt 2015. gadā) stāstīja Latvijas zemessardzes veterānu apvienības priekšnieks majors Ilgvars Baumanis.

Auces novada TIC, 30.09.2016

Tourism objects involved in this story
5 Tagen	Der Weg der Freiheit	Ein historischer Weg von Rīga nach Liepāja durch Jelgava, Dobele, Saldus, Skrunda, Durbe un Grobiņa ist schon seit dem 13. Jh. bekannt. Vom Altertum zeugen auch die Reste der skandinavischen Siedlung in der Nähe von Grobiņa. Auf diesem Weg und in dessen Umgebung geschahen verschiedene Ereignisse, die direkt mit dem Werdegang des Staates und dem Lettischen Unabhängigkeitskrieg verbunden sind. Auf dem Moor Tīreļpurvs haben die Lettischen Schützen im Laufe der Weihnachtskämpfe mit seinem Kampfgeist und Mut bestätigt, dass der Neue Staat geboren ist. Heutzutage kann jeder die Moorpfade gehen und eine historische Ausstellung im Haus "Mangaļi" besichtigen. Rīga bezeichnet sich auf diesem Weg unbestritten durch das jetzige Nationaltheater, in dem die Lettische Republik proklamiert wurde. Später wurde auch den feindlischen Angriff auf Rīga von der Bermondts Armee an den Düna-Ufern abgefangen und die zahlenmäßig überlegenen Truppen des Gegners aus Rīga und Lettland vertrieben wurden. Ung. 70 km von Rīga entfernt befindet sich das Museum Pikšas. Es ist nicht nur der Geburtsort von K.Ulmanis (ein lettischer Politiker, von 1936 bis 1940 auch Staatspräsident von Lettland), aber auch ein beispielhafter Bauernhof in der Zwischenkriegszeit. Im Museum von O. Kalpaks (der erste Oberst der Lettischen Armee) in Airītes ist eine Ausstellung über hier geschehene Schlacht und über die Teilnahme von O. Kalpaks am Lettischen Unabhängigkeitskrieg und 1.Weltkrieg errichtet. Die Kämpfe geschahen auch in der Nähe von Skrunda un Saldus. Im Gegenzug hat in Liepāja der Generalleutnant von der Goltz einen Machtumbruch organisiert und die Übergangsregierung Lettlands musste sich auf dem Schiff Saratov flüchten und kam zurück nach Rīga nach der Befreiung der Stadt. Liepāja als Haffenstadt hatte eine große Bedeutung zu allen Zeiten, nicht umsonst bestand hier einst einen Personenverkehr mit New York.
	Oskara Kalpaka piemineklis Lielauce	15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atvairot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā