Piemiņas vieta

Nosaukumu ieguvusi no zivju tirgus, kas agrāk atradies ielas galā pie Kuršu laukuma. Zivju ielas 4/6 pagalmā un blakus esošās Peldu ielas 2 pagalmā joprojām ir saglabājušās vecās no guļbaļķiem celtās noliktavu ēkas. Zivju ielā atrodas viens no populārākajiem pilsētas apskates objektiem - Latvijas mūziķu Slavas aleja (no 2006. g.), kurā izvietoti 35 Latvijas mūziķu plaukstu atlējumi bronzā, apskatāmas 10 plāksnes, kas veltītas populārām Latvijas mūzikas grupām. Turpat novietota Latvijas lielākā ģitāra.

Atrodas Vecpiebalgas centrā pie Inešu ceļa. Vieta, kas jāapmeklē katram savas valsts patriotam, jo šeit atdusas leģendārā romāna "Mērnieku laiki" autori - brāļi Reinis un Matīss Kaudzītes, sabiedriskais darbinieks un valodnieks Atis Kronvalds u.c. Kapos apskatāmi brāļu Kaudzīšu un A. Kronvalda pieminekļi. Tos atrast palīdzēs izvietotās kartes un norādes.

Atrodas Grobiņas nomalē (dienvidaustrumdaļā) pie Liepu gatves (saukti arī par Priediena senkapiem). Arheoloģisko izrakumu rezultāti liecina, ka apbedījumi te skeletkapu, ugunskapu un uzkalniņkapu veidā tapuši laikā no 7. - 9. gs. (atšķirīgi datējumi, arī 4. – 10. gs.) 1987. g. izrakumu laikā te atrada unikālu ar seniem ornamentiem rotātu 8. - 9. gs. skandināvu karavīra kapakmeni (stēlu), kas glabājas Liepājas vēstures un mākslas muzejā un ir vienīgais šāda veida atradums Baltijas jūras dienvidaustrumos. 0,3 km dienvidos no senkapiem lēnām plūst Ālande, kas viduslaikos bijusi kuģojama. Liepas gatves malā uzstādīta informatīva zīme. Grobiņas arheoloģiskais ansamblis ir iekļauts UNESCO Latvijas nacionālajā sarakstā.

Atrodas Ostas ielas rietumu galā. No laukakmeņiem veltīto kompozīciju uzstādīja 1938. g. (idejas autors – bijušais Ventspils ostas kapteinis V. Ābelnieks) un tā ir piemiņa visiem zvejniekiem un jūrniekiem, kuriem atdusas vieta ir jūras dzelme.

Здесь установлен памятный камень К. Валдемару, говорящий о его заслугах на благо создания и развития Латвийского государства. На этом месте когда-то находилась Ройская или Лубэзерская мореходная школа, рядом с которой находился учительский дом, сохранившийся до наших дней. Сейчас здесь расположена Ройская частная практика семейных врачей. Мореходная школа просуществовала с 1873-го по 1915-й годы, но во время Первой мировой войны она была разрушена. Мореходная школа готовила штурманов каботажного плавания. Здесь можно было учиться бесплатно и учебный материал освоить на латышском языке. Латышские моряки были известны в России и за границей, даже на американском континенте. Их уважали за знание дела, добропорядочность и преданность. (Источник: Ройский ТИЦ)

Находится недалеко от автодороги А 9, к западу от дома Батаров, где 22 марта 1919 года состоялся бой между бригадой генерала Яниса Балодиса и большевиками. Открыт в 1936 году.

Нагромождение валунов высотой 9 метров является своего рода памятником Кришьяну Барону и его достижениям на благо латышского народа. В Валпенском имении жила мать К. Барона и будущий Отец дайн. На камнях высечены названия исчезнувших домов. Их направление в каменной пирамиде указывает на бывшее местонахождение домов. Автор идеи Валпенской пирамиды – Имантс Зиедонис, скульптор – Вилнис Титанс.

Созданный скульптором Карлисом Земдегой, установленный в 1939-м году, памятник посвящен министру земледелия Латвийской Республики Артурсу Альберингу. Памятник представляет собой юношу с севалкой. В советское время памятник исчез и на его месте установили пионера из гипса. В 1977-м году дети нашли в земле закопанные части «Сеятеля», а через 10 лет, в речке Руя, его голову. Теперь восстановленный памятник находится на своем историческом месте – в парке Тернеяс возле ул. Ригас.

Tas atrodas pie „Burtnieku” mājām Īlē, kur viņš dzīvojis no 1837. – 1845. gadam. Tēvs Juris Barons apglabāts Īles kapsētā. Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju Dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas.

Один из редких объектов на открытом воздухе, свидетельствующий об уникальном в мировом масштабе Балтийском пути, где взялись за руки и образовали единую цепь жители трех стран  – Литвы, Латвии и Эстонии. Памятник находится возле бывшего пункта пограничного перехода Унгурини латвийско-эстонской границы. Установлен 23-го августа 2009-го года в честь 20-летия Балтийского пути. Его автор – художник по металлу Андрис Дукурс.

Находится в центре Пиньки, на улице Ригас. Посвящен событиям 1919-го года, когда 22-го мая после почти двухмесячного бездействия бригада полковника Балодиса пошла в наступление на Ригу для освобождения столицы от большевиков. Поддержку бригаде Балодиса должны были оказать немецкий ландесвер и немецкая «Железная дивизия», а также отделение русского князя Ливена. Первый памятник был открыт президентом Латвии Карлисом Улманисом 23-го мая 1939-го года. В 1951-м году советская власть его уничтожила, а в 2003-м году была установлена копия памятника (скульптор Я. Бриедис, копия О. Скарайниса).

Atrodas vietā, kur no A 8 autoceļa atdalās ceļš (P 100) uz Ozolniekiem un Jelgavu. Piemineklis veltīts 6. Rīgas kājnieku pulka strēlniekiem, kas krita un pazuda bez vēsts cīņās ar bermontiešiem 1919. gada 17. novembrī pie bijušās Skuju pamatskolas. Pieminekli (autors Nikolajs Voits, bareljefa autors – Mārtiņš Šmalcs, konsultants – Kārlis Zāle) atklāja 1937. g. 24. oktobrī. To atjaunoja 2009. gadā.

Baltijas valstīs lielākie brāļu kapi, kur izveidots (1974. - 1984. g.) piemiņas memoriāls (tēlniece P. Zaļkalne, arhitekti A. Zoldners, E. Salguss un dendrologs A. Lasis) 8 ha platībā. Šeit apglabāti ~ 23 000 cīņās par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu (1945. g. pavasaris) kritušie Sarkanās armijas karavīri. Memoriāla centrā novietots12 m augsts Mātes - dzimtenes tēls, bet uz granīta plāksnēm iegravēti kritušo vārdi, starp kuriem ir atrodami arī daudzi mūsu zemes un kaimiņvalstu dēlu vārdi un uzvārdi.

Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām.

Meklējams Bērtuļu kapos. Veidots pēc L. Švalbes projekta. Pieminekļa priekšpusē ir izvietota bronzas plāksne, kurā rakstīts: „Dziļā pateicībā par Latviju kritušajiem tautas varoņiem. 10. Rūjienas Vanagu novads”. Otrpus pieminekļa ir uzraksts „Dievs, Tēvzeme, Tauta”. Pieminekli atjaunoja 1989. gadā.

Meklējams Ostas ielas promenādes malā, 100 m ziemeļaustrumos no Ventspils Livonijas ordeņa pils. Veltīts jaunlatviešu kustības aizsācējam, publicistam un politiķim, kā arī pirmās Latvijas jūrskolas dibinātājam. Uz soliņa sēdošais Krišjānis ar savu skatu „pavada” katru ostā ienākošo izejošo kuģi.

Litenes vārds saistās ar vienu no traģiskām Latvijas vēstures lapaspusēm. 20. gs. 20. - 30. gados netālu no tās atradās Latvijas armijas vasaras nometne, kur 1941. g. vasarā pret latviešu virsniekiem tika vērsts komunistiskā režīma terors: gandrīz pustūkstoti latviešu armijas virsnieku aizsūtīja uz Noriļsku Sibīrijā, daļu nošāva un slepus apraka tuvējā mežā. 1941. g. vasaras beigās hitleriskās Vācijas armija te nošāva ap 300 civiliedzīvotājus, g.k. ebrejus. Mūsdienās, godinot bojā gājušo piemiņu, izveidotas atceres un piemiņas vietas.

Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā.

Pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” līdzautors Reinis Kaudzīte Pēterupes ciemā uzturējās kopš 1913. gada. 
1913. gadā R.Kaudzīte nopērk nelielu īpašumu (šobrīd Skolas iela 17), kurā kopā ar savu mājas pārvaldnieci Karlīnu Damrozi pavadīja mūža pēdējos gadus. Pēc R.Kaudzītes nāves Pēterupes mājā turpina saimniekot Karlīne – apkārtnē jau pazīstama un cienīta vecmāte – bērna saņēmēja. Padomju laikos māja tiek pārveidota par daudzdzīvokļu namu. Arī līdzās esošā dārza mājiņa iegūst vienistabas dzīvokļa statusu, kurā 1991. gada 11. augustā tiek atklāts Saulkrastu vēstures sabiedriskais muzejs. 2008. gadā tiek mainīta muzeja pamatideja, mājiņas iekārtojumu nolemj veidot kā piemiņas vietu Reiņa Kaudzītes dzīvei Pēterupē. Ekspozīcija veidota no Saulkrastu iedzīvotāju dāvinājumiem atbilstošām 20. gadsimta sākuma mēbelēm, traukiem, sadzīves priekšmetiem, darba rīkiem, fotogrāfijām u.c. 
Dārzā pie ēkas atrodas “Kaimiņu soliņš” un ceļa rādītājs ar norādēm, kur rakstnieks savulaik ceļojis. (Avots: Saulkrastu TIC)

Atrodas Rīgas ielas malā, iepretim Krustpils pilij. 1925. g. celtais un 1992. g. atjaunotais piemineklis (autors A. Birzenieks) godina Latvijas Brīvības cīņās kritušos krustpiliešus. No tā paveras skats uz Mazo Daugavu, Daugavsalu un Ādamsona (Krustpils) saliņu.

1996. g. atklātais piemineklis (tēlniece: A. Veinbaha) Dagdā (starp Asūnes un Rēzeknes ielām) ir piemiņas vieta komunisma terora upuriem. No šejienes paveras labs skats uz salām bagāto Dagdas ezeru.

1991. gada 14. jūnijā Pēterupes draudzes baznīcas dārzā atklāta tēlnieka Zezostra Ķēdis piemiņas zīme represētajiem 1941. un 1949. gadā. (Avots: Saulkrastu TIC)

Vecpiebalgas vecajos kapos (Vecpiebalgas austrumdaļā, pa ceļam uz "Saulrietiem" un "Vēveriem") apskatāms piemineklis, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam - Lienai. Piemineklis uzstādīts 1987. g. (tēlniece M. Baltiņa). Pirms ceļojuma atkal ir jāpāršķirsta "Mērnieku laiki"!

Meklējams Virgas centrā. Asprātīgā piemiņas zīme (tēlnieks R. Gabaliņš, mākslinieks R. Kalniņš) – zābaks ar diviem pretēji vērstiem lielgabaliem un lodēm vēsta par Ziemeļu kara laika notikumiem, kad 1701. g. Virgā bija izveidota zviedru karaspēka nometne. Stāsta, ka karalis Kārlis XII savu zābaku pazaudējis citā reizē un vietā - Spilves kaujā pie Rīgas.

Atrodas iepretim Sv. Trīsvienības baznīcas tornim. Piemineklis (autore A. Dumpe) veltīts pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem (1859. – 1927.).To atklāja 2003. g. 14. novembrī, kas sakrita ar laiku pirms 81 gada, kad valstsvīru ievēlēja nozīmīgajā amatā.

Netālu no Rīgas apvedceļa Daugavas labajā krastā atrodas 1994. g. atklātais un tēlnieka Ģ. Burvja veidotais piemineklis - piemiņas zīme. Veltīts Daugavas lībiešiem un viņu Mārtiņsalas vadonim – lībietim Ako, kas 1206. gadā vadīja cīņu pret krustnešiem. Pieminekļa apkaimē gar Daugavas krastu izveidota plaša atpūtas un pastaigu vieta. Šī ir viena no ainaviskākajām vietām Daugavas lejteces krastos. Mazliet tālāk upes krastā izvietoti informatīvi stendi, kas atspoguļo Daugavas krastu vēsturi pirms Rīgas HES izbūves.

Atrodas 3 km dienvidos no Velēnas luterāņu baznīcas. Savdabīgo akmens velna skulptūru 1955. g. kā „pieminekli” meliorācijas darbiem veidojis vietējais iedzīvotājs Vilis Zvaigznītis.

Находится в сквере возле Скрундского дома культуры. Установлен в 2005-м году в честь победы полковника О. Калпака и его батальона над большевиками в Скрундском бою. Во время Борьбы за независимость Латвии 22-го января 1919-го года большевики захватили Скрунду. 29-го января батальон Калпака из Рудбаржского поместья выступил в направлении Скрунды. После трехчасового боя он одержал победу, захватив стратегическую позицию вдоль берега Венты. Это была первая победа батальона Калпака после многократных отступлений, что вдохновило на дальнейшую Борьбу за независимость Латвии.

Изначально был открыт в 1938-м году, но позже многократно перестроен. Возле стадиона установлен памятный камень в честь Яниса Далиньша (1904 – 1978), который являлся многократным рекордсменом мира в спортивной ходьбе. В 1932-м году на Олимпийских играх в Лос-Анджелесе Я. Далиньш занял второе место в спортивной ходьбе. На стадионе в 1993-м году состоялись первые всемирные латышские Олимпийские игры Трех Звезд. В наши дни стадион Далиньша является легкоатлетическим стадионом государственного значения, на котором проходят международные соревнования, и местом для занятия спортом, получившем статус самого дружественного места для молодежи.

Im Zentrum der Ortschaft Plazis nahe der Landstraße Inčukalns – Valka (A3) befindet sich ein vom Bildhauer Teodors Zaļkalns errichtetes Denkmal für die Befreier von Nordlettland in 1919. Die Inschrift des Denkmals lautet: “Solange ihr Getreide auf diesen Feldern sät, werdet ihr geehrt haben”. Diese Wörter gehören dem lettischen Schriftsteller Edvarts Virza. Auf dem Denkmal ist ein Bauer mit einem Schwert nahe dem gespannten Pferd dargestellt.

Ursprünglich war der Gedenkstein für den lettischen Staatspräsidenten Gustavs Zemgals (1871-1939)  im Jahre 1990 bei dessen Geburtshaus „Brātiņi“ errichtet worden, 2016 wurde er jedoch in den Gedenkpark in Džūkste versetzt. 

Ein von der Bildhauerin Solveiga Vasiļeva 2003 errichtetes Gedenkzeichen „Gottesohr” für Staburags befindet sich im Park von Vīgante am Platz, wo nach der Errichtung des Stausees des Wasserkraftwerkes von Pļaviņi eins der interessantesten geologischen Naturdenkmäler Lettlands unter Wasser gesetzt wurde. Staburags war ein von Sagen, Legenden und Erzählungen der Flößer umwobener 18,5 m hoher Kalksteinfelsen am linken Ufer des Daugava-Kanjons, das nach der letzten Eisperiode gebildet wurde. Aus dem Felsen floss die Quelle Liepavots, die auch unter Wasser gesetzt wurde. Der Felsen Staburags und das versunkene Daugava-Kanjon waren einige der populärsten touristischen Objekte Lettlands. 

Größe Steinkreisen. In der Mitte befindet sich eine oder mehrere „Steinkapseln” für einen Verstorbenen. Wurden im Eisen- und Bronzealter errichtet.

Das Gedenkzeichen in Ošvalki, das den lettischen Flüchtlingen (1944 – 1945) gewidmet ist, die über die Ostsee in Fischerbooten nach Schweden geflüchtet sind.

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atvairot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā

This 1995 sculpture by Oļegs Skarainis is at the corner of Dinsberģa and Talsu streets in Dundaga, near the local dairy.  It is dedicated to the strong men of the town, including former Dundaga resident Arvīds Blūmentāls (1925-2006), who lived in Australia, was a great crocodile hunter (some 10,000 in all), and served as a prototype for Paul Hogan in the famous movie “Crocodile Dundee.” 

Atrodas Kūrmājas prospekta turpinājumā pie gājēju ietves, kas ved uz jūru. Piemineklis (uzstādīts 1977. g.) simbolizē sievieti, kas gaida mājās pārnākam savu vīrieti.

Atrodas Rucavas – Bārtas ceļa malā (pagrieziens uz Bārtas Romas katoļu baznīcu). Veltīts melioratoram Arvīdam Manfeldam – bijušā Liepājas rajona meliorācijas uzņēmuma priekšniekam kā pateicība no vietējiem iedzīvotājiem par ceļiem un tiltiem.

Befindet sich in einer kleinen Ortschaft Vasiļova, am Rande der Landstraße Daugavpils – Rēzekne (A13). Hier befand sich einst ein kleines Landgut Vasiļova und der Mieter des Landguts war der Vater von Jāņis Raiņis – Krišjānis Pliekšāns.