Meklējama Sakstagala centrā. Fr. Trasunu (1864. – 1926.) uzskata par Latgales atmodas „celmlauzi” un vērtē kā izcilu kultūras darbinieku, valstsvīru un garīdznieku. 1992. g. viņa dzimtajās mājās, ko cēluši vecāki, izveidoja muzeju. Muzeju vērts iepazīt vietējā gida pavadībā, kas izstāstīs gan par Fr. Trasunu, gan viņa novadnieku Jāni Klīdzēju (latgaliešu rakstnieks un dzejnieks, romāna „Cilvēka bērns” autors). Klētiņā ir apskatāmi seni sadzīves priekšmeti. Ļoti latgaliska vieta un vide, ko vērts apmeklēt!

Atrodas Viļānu centrā, Kultūras laukumā 2. Muzeja ekspozīcijas mērķis – iepazīstināt interesentus ar pilsētas vēsturi no senatnes līdz mūsdienām.

Eduarda Veidenbauma (1867 - 1892) memoriālais muzejs 1959. g. tika izveidots „Kalāču” mājās, kur no piecu gadu vecuma dzīvoja latviešu dzejnieks un tulkotājs. Blakus muzejam uzcelta izstāžu zāle, kurā tiek organizētas tematiskas izstādes. Muzeja dārzā 1961. g. atklāts tēlnieka Laimoņa Blumberga E. Veidenbaumam veltītais piemineklis. Turpat ir saglabājusies klētiņa, kurā E. Veidenbaums dzīvojis vasaru laikā. Dzejnieku apglabāja Liepas kapos.

Ērgļu novada R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki” ir izcilā latviešu novelista un modernās dramaturģijas pamatlicēja Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) dzīves un darba vieta.

Muzejā ir apskatāmas astoņas koka guļbūves ēkas (restaurētas no 1958. līdz 1992. gadam), kas ir līdzīgas kā rakstnieka dzīves laikā, – dzīvojamā māja ar namiņu, drēbju klēts, rija, labības klēts, govju kūts, zirgu stallis, sīklopu kūts un pirts. Ēkās ir izvietota pamatekspozīcija „„Braki” – Ērgļu pagasta zemnieka rentnieka sēta – rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un darbavieta (1868–1908)”, kurā var aplūkot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma darbarīkus, saimniecības un sadzīves priekšmetus, kā arī iepazīties ar periodiski veidotām tematiskām izstādēm.

Pie ieejas muzejā atrodas O. Skaraiņa skulptūra „Rozes mātei”(1992). Plašajā teritorijā ir iespēja izstaigāt dabas takas, aplūkojot Zibensšķelto akmeni, L. Līces skulptūru „Edgars” (1990), Simtsoļu taku, Lejas aku, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jānkalniņu, Pirtsgravas avotiņu.

Apmeklētājiem tiek piedāvāti izglītojoši pasākumi un tematiskas ekskursijas (ģimeņu godi, velniņu nedarbi, darbi lauku sētā, kāzu ekskursijas „Silmaču” noskaņās), kā arī iespēja baudīt „Braku” putru, „Silmaču” pankūkas, tēju un vīnu „No saldenās pudeles”.

Muzeja teritorijā atrodas rotaļlaukums bērniem un atrakciju parks „Braku takas”, kas piedāvā pārvarēt pārbaudījumu un šķēršļu trasi; darbojas disku golfs.

1973. g. dibinātais muzejs no 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensētas vietā. Ēka, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija celta 1989. g. uz dzīvojamās ēkas pamatiem, bet krātuves ēka (1994. g.) uz kūts pamatiem. Izstāžu nams (2000. g.) tapis klēts vietā. Tādējādi no bijušās viensētas ēkām ir saglabājies tikai pagrabs, taču ēku izvietojums atbilst tipiskam Vidzemes sētas plānojumam. Muzeja krājums veltīts novada vēsturei no akmens laikmeta. Tā brīvdabas ekspozīcijā apskatāmi bišu stropi ar piederības zīmēm un Latvijā reti sastopamie riņķa krusti, kas ir viduslaiku kapu pieminekļi. 0,1 km uz ziemeļaustrumiem no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns. Kalna Ziedu Upurozola stumbrs (cilvēku un dabas stihiju postīts) 2013. gadā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves malas pārvietots uz muzeja pagalmu, lai saglabātu to kā vēstures pieminekli nākamajām paaudzēm.

Pazemes muzejs ir Kohtlas raktuvju–muzeja apmeklējuma saistošākā daļa. Pa pazemes koridoriem nokļūsiet dažādās degakmens (saukts par Igaunijas „brūno zeltu”) kalnraču pazemes darba un atpūtas vietās, spridzekļu noliktavā, pavizināsieties īstās kalnraču vagonetēs. Te parādīs un pastāstīs par degakmens ieguves darbos izmantoto tehniku un pielietotajām tehnoloģijām. Ciemiņi var pasūtīt garšīgas pusdienas, kas tiks pasniegtas turpat apakšzemes kalnraču ēdnīcā.