Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Bīriņu pils celta 1857. - 1860. g. kā grāfu Pistolkorsu dzimtas īpašums. Pili neogotikas stilā projektēja Rīgas arhitekts F. V. Hess. Ir atrodama informācija, ka pēc uzcelšanas tā bijusi greznākā un modernākā historisma celtne Vidzemē. Bīriņu pils ansamblī ietilpst plašs 19. gs. parks un mežaparks ar svešzemju sugu stādījumiem, mākslīgi veidots Bīriņu ezers, 1814. g. būvētas kapenes ar kapa pieminekli grāfiem Mellīniem (ap 1835. g.), ūdensdzirnavas, pārvaldnieka māja, zirgu staļļi u.c. ēkas. Pie pils uzstādīti obeliski A. un N. Pistolkorsiem. Līdz mūsdienām pilī saglabājusies vērtīga 19. gs. otrās puses iekštelpu dekoratīvā apdare. Bīriņu pils pārbūvēta 20. gs. sākumā pēc arhitekta R. H. Cirkvica projekta. No 1926. - 1995. g. tajā darbojās sanatorija. Mūsdienās pils kompleksu izmanto dažādu pasākumu organizēšanai, te iekārtota viesnīca, restorāns un muzejs.

N/A

Hāpsalu bīskapa pils ir viena no nedaudzajām Igaunijā, kas labi saglabājusies līdz pat mūsdienām. Šeit atrodas konventa ēka ar muzeja kompleksu, izstāžu zāles ar izrakumos atrastajiem priekšmetiem un velvēti pagrabi. Bīskapa pils pagalma vaļņa grāvī ir izveidots bērnu parks ar viduslaiku rotaļu atrakcijām. Viduslaiku Pils Doma baznīca (1279) ir lielākā vienjoma baznīca Ziemeļvalstīs un Baltijā. Augusta pilnmēness naktī pils logā parādās Igaunijas slavenākais spoks – Baltā dāma.

N/A

Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Apkaimē izveidotas takas kājāmgājējiem. 
 

N/A

Dabiskā zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gs. beigās slejās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. Tā bija iespaidīga trīsstāvu celtne kvadrāta formā ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Pēc krievu iebrukuma Latgalē 1481. g., Ludzas pili atjaunoja 1525. g. 1654. g. to atkal izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Jau 18. gs. no pils bija palikušas tikai drupas, kas arī mūsdienās ir ļoti iespaidīgas un ainaviskas (ar skatu uz Lielo Ludzas ezeru un baznīcu torņiem).

N/A

Bruknas muiža ir negaidīts pārsteigums šajā vietā un laikā. Muižas pils celtniecību uzsāka 18. gs. vidū un vēl pēc gadsimta - pārbūvēja. 20. gs. pirmajā pusē muižas pilī izvietoja pamatskolu, bet Padomju laikā - iekārtoja dzīvokļus. Tagad muižas pils ir atdzimusi jaunā kvalitātē – gan pēc formas, gan satura, - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Te darbojas sabiedriskā organizācija „Kalna Svētību kopiena”, vasarās notiek bērnu un jauniešu nometnes u.c. pasākumi. Ēkas iekšpusē ir saglabājušās vecās vītņu koka kāpnes, logu aiļu slēģi un misiņa durvju viras. Tiek celta baznīca. Iepazīstams ir no kultūraugiem veidotais renesanses stila dārzs. Iepriekš piesakoties, ēkas un arī netālu, pašu iemītnieku rokām uzcelto baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses, vietējo iemītnieku pavadībā, kas izstāsta arī muižas un dārza vēsturi un notikumus. 300 m dienvidrietumos no muižas atrodas Bruknas pilskalns, taču to dabā ir grūti atpazīt un vēl grūtāk sasniegt. 

N/A

Alūksnes Jaunā pils celta 19. gs. vidū, viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Pils iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus, no kuriem daļa ir atsegta.

Pils telpās ir iekārtots un Alūksnes muzejs ar ekspozīcijām par pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma īpatnībām un tā daudzveidību un Dabas muzejs “Vides labirints”.

Pie pilis piegulošais Muižas parks ir veidots kā dabisks ainavu parks, kas kalpo kā lieliska izvēle mierpilnai pastaigai. Tas ieskauj tādus mazās arhitektūras meistardarbus, kā Aleksandra paviljons, sengrieķu Vēju dieva Eola templis, Putnu paviljons, granīta obelisks, Pomonas templis, baronu dzimtas mauzolejs un no viena granīta gabala veidots strūklakas baseins un granīta soli.

N/A

Braucot cauri Kaives ciemam, var pievērst uzmanību Kaives muižas „atliekām”. Vietas vēsture ir sena, jo jau 1440. gadā Livonijas ordeņa mestrs piešķīra šeit īpašumu Johanam Kaivenam. Kungu māja gāja bojā 1905. gadā, bet pārvaldnieka ēku nopostīja 2. pasaules kara laikā. 1956. g. nodega kalte, bet pirms trijām desmitgadēm - muižas krogs. Līdz mūsdienām palikusi tikai 1861. gadā celtā magazīna (sarkana ķieģeļu ēka) pakalnā un tai blakus esošais parks, kurā izveidots neliels skulptūru dārzs, estrāde un atpūtas vieta.

N/A

Druvienas muižas pirmsākumi ir meklējami 17. gs. beigās. Tagad redzamā apbūve ir veidojusies 19. – 20. gs. Līdz mūsdienām ir saglabājusies muižas pils (1898. g.) un saimniecības ēkas – klētis, kūtis, kalpu mājas. Muižas pilī 20. gs. 50. gados izvietoja pamatskolu. Diemžēl sākotnējie ēkas interjeri nav saglabājušies. Pili ieskauj parks. Šobrīd ēkā atrodas Druvienas Latviskās dzīvesziņas centrs, kas piedāvā dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas. 

N/A

Latvijas baroka un rokoko stila „pērle”. Celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona (1690. – 1772.) vasaras rezidence, ko projektēja izcilais itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Tās būvniecība notika laikā no 1736. - 1740. g. un 1764. - 1766. g. Interjeru autori (18. gs. vidus) ir tēlnieks Johans Mihaels Grafs, gleznotāji Frančesko Antonio Martini un Karlo Cuki. 18. gs. vidū uzsāka regulārā franču stila dārza iekopšanu. Pils pēdējo divu gadsimtu laikā ir vairākkārt restaurēta, bet nozīmīgākie darbi veikti 20. gs. beigās. Pilī izveidots muzejs ar greznām zālēm, apartamentiem un bagātīgu mākslas pieminekļu kolekciju. Atjaunots Baltijā lielākais baroka stila franču dārzs, kas īpaši iespaidīgs ir rožu ziedēšanas laikā. Ap 200 gadus vecajā pils kalpu mājā - Baltā mājā var ieturēt maltīti.

N/A

Izceļas kā iespaidīga reljefa forma (15 m) Rēzeknes upes labajā krastā. 9. - 12. gs. šeit atradās seno latgaļu pils, kuras vietā 1285. g. Livonijas ordenis uzsāka divstāvu mūra pils celtniecību. Līdz mūsdienām pilskalnā saglabājušās nelielas pils drupas. Pie pilskalna atrodas Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs - „Zeimuļs” un TIC.

N/A

Meklējama nepilnu kilometru austrumos no Apriķu centra. Muižas kungu pili (baroka stils) cēla 1742. – 1745. g., bet neogotiskā stila tornis kā piebūve tapa 19. gs. beigās. Pils priekšējās fasādes frontonā atrodas smilšakmens cilnis ar baronu Ostenu - Zakenu un Korfu dzimtas ģerboņiem, kas ir greznākais šāda tipa Latvijas piļu elements. Ēkā saglabājušies arī sākotnējie iekštelpu interjera elementi (apskatāmi gida pavadībā) - durvju vērtnes, apgleznota holandiešu krāsns, ozolkoka logu slēģi, aplodas, metālkalumu detaļas un parkets. Muižas kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, kalpu mājas, saimniecības ēkas un parks. Kopš 1920. g. muižas pilī darbojas skola un iekārtots novada muzejs, ko vērts iepazīt! Šobrīd tajā izstādīta Latvijā ražotās maizes etiķešu kolekcija. Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1901. g. muižu iegādājas Karls Gustavs Mannerheims (1867. – 1951.), kas bija ne tikai vēlākais Somijas valsts prezidents, bet arī leģendārās Mannerheima līnijas – fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā (1939. – 1940.) autors.

N/A

Kelmes muiža – viena no Lietuvā palikušām nedaudzajām tipiskās baroka stila provincijas muižām. Tā ir liela noslēgtas kompozīcijas muižas saimniecība, kurā daudz autentisku ēku, apstādījumu un ūdens krātuves. Spilgts baroka iezīmju saglabājis ģeometrisks parks, kuru uz atsevišķām regulārām daļām sadala krustojošas alejas. Parkā ierīkota apskates kalniņš. Lielākā daļa no šobrīd augošajiem kokiem (ozoli, kļavas, liepas, oši) ir senā parka mantojums. Lielākā parka rota atrodas aiz muižas - lielais un trīs mazāki dīķi, kā skatu kalniņš, kas atrodas senajā parkā.

N/A

Livonijas ordeņa atbalsta punkts, kuru vietējie iedzīvotāji cēla spaidu darbos. Cietoksni iznīcināja pēc Dānijas karaļa Frederika II 1576. g. pavēles.

N/A

Neapšaubāmi, Palmses muiža ir viens no skaistākajiem un greznākajiem Igaunijas muižu kompleksiem. Muiža rakstiskajos avotos ir pieminēta jau 1510. g. kā Tallinas cisterciešu sieviešu klostera īpašums. Vēlākajos gadsimtos tā ilgstoši piederēja grāfu Pālenu dzimtai. Muižas pili uzcēla 1697. g., taču tagadējo izskatu tā ieguva 18. gs. pēc rekonstrukcijas. Muižas ēkas vēlreizēju atjaunošanu piedzīvoja pagājušā gadsimta 70. – 80. gados. Palmses muižu ieskauj liels un ainavisks parks ar dīķiem un paviljoniem, kā arī daudzas saimniecības ēkas, kas mūsdienās tiek izmantotas. Muižas pilī var iepazīt greznos interjerus, paviesoties tās pagrabos un iegādāties Igaunijā ražotu vīnu. Muižas stallī – ratnīcā atrodas Lahemā nacionālā parka apmeklētāju centrs, kur apskatāma parkam veltīta ekspozīcija.

N/A

Baronu Osten – Zakenu dzimtai piederošā muiža būvēta no jauna 1856. – 1857. gadā, jo veco muižu Krimas kara (1853. – 1856.) laikā nopostīja. Izrādās, ka minētā kara sākumā angļu kuģi Krievijas cara iebiedēšanas nolūkos apšaudīja Latvijas piekrasti un kuģus, t.sk. arī Kolku, kas tolaik ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Pēc muižas sagraušanas tās vietā uzbūvēja t.s. Balto namu ar saimniecības ēkām. Tā otrajā stāvā uzcēla manteļskursteni medījumu kūpināšanai (saglabājies līdz mūsdienām). Muižnieku īpašumā muiža atradās līdz 1919. gadam, kad tās pēdējo īpašnieku Kristianu fon Osten – Zakenu nošauj Tukumā. 1929. g. Baltajā namā ierīko pamatskolu, ko turpmāk sauc par Kolkas skolu. Tā darbojas līdz 1961. g. (tika uzcelta jauna skola), bet līdz 1989. g. ēkā notiek darbmācības stundas. Tajā laikā to dēvē par Veco vai Mazo skolu. No 1991. gada Kolkas Vecā skola ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes īpašums, kurā ik gadu (no 1994. gada) norisinās studentu vasaras prakses.

N/A

Virgas muiža kā lēnis tikusi piešķirta Livonijas ordeņa vasalim – Konrādam Noldem. Līdz mūsdienām saglabājusies Virgas muižas pils, kurā no 1935. gada līdz pat mūsdienām izvietojusies skola. Pilī atrodas baroneses trīs ar skaistiem kokgriezumiem rotātas durvis ar Noldes dzimtas ģērboni un baronu ģīmetnēm. Nedaudz nostāk no muižas centra (ciema ziemeļaustrumos) apskatāmas 19. gs. vidū celtās Holandes tipa vējdzirnavas, kas pēdējo reizi malušas 1939. gadā. Bijušā muižas klētī 1983. g. ierīkots Tradīciju nams, kas kalpo kā kultūras nams. Virgas muižu ieskauj parks, kurā uzmeklējama Barona Noldes un baroneses kapa vieta ar pieminekli.

N/A

Raudondvario muiža (Raudondvario pils) atrodas Neveža upes labajā krastā Raudondvarē. Būvēta 16. gs., muiža kopā ar 3,8 ha parka teritorijā esošām divām ēkām, oranžēriju, zirgu staļļiem un pagrabu veido kopējo muižas ansambli. Blakus muižai 1834.gadā bija iekārtots pils parks, kas rekonstruēts 20.gs. Parka teritorijā bija atjaunoti apstādījumi un ziedu dobes, kurās krāšļojas muižas atgūtās senās rožu šķirnes. Ziemeļu parka krasts pārtop mežā. Te aug sarkanā kļava, veimuta priede, krūmliepa, pavasarī plaukstošie ēdelveisi. Parka taciņas ved uz Neveža upes krasta liegumu.

N/A

Nomaļa vieta pašā Latvijas – Lietuvas pierobežā – 5 km dienvidrietumos no Neretas, kur vēstures mīļiem noteikti ir vērts aizdoties. Kādēļ? Viens no iemesliem ir fakts, ka muižas graudu kalte (pamazām tiek atjaunota) un graudu žāvēšanas krāsns (daļa no vecajām koka daļām vēl ir saglabājusies) ir vienīgā tāda Latvijā. No muižas kompleksa palicis ir arī stallis un kalpu māja, kas tagad tiek apdzīvota. Ēkas celtas 18. gs. Saimnieks zina stāstīt interesantus atgadījumus, kas saistīti ar šīs vietas vēsturi.

N/A

Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas muižas ēkas, kas celtas grāfu Plāteru laikā. Muižas vecā pils, kas atrodas Grāfu Plāteru ielas malā - Jāņupītes krastā, celta 1759. gadā (baroks, Venēcijas arhitekts Antonio Parako). Pēcāk to pārbūvēja un pēc jaunās pils uzcelšanas ēkas pirmajā stāvā atradās Plāteru dzimtas vasaras rezidence, bet otrajā un trešajā stāvā bija iekārtota bibliotēka ar ~ 20 tūkstošiem vienību. Bibliotēka, kuras lielākā daļa bija pārvesta uz citiem grāfu īpašumiem, gāja bojā 1. pasaules kara laikā. Krāslavas muižas jaunās pils (Daugavas ielejas krasta augšdaļā) celtniecību uzsāka 1765. gadā (arhitekts Domeniko Parako), sākotnēji baroka, bet 18. – 19. gs. mijā pārbūvējot klasicisma stilā. Ēkā ir atklāti unikāli rokoko stila sienu gleznojumi ar Romas skatiem, kas pēc Polijas piļu analogiem tapuši 18. gs. 60. - 70. gados. Jaunajā pilī līdz 20. gs. 70. gadiem darbojās vidusskola. Tad pils tika “pamesta” un pārvērtās par graustu. Tagad veikti apjomīgi pils fasādes renovācijas darbi, un tā ieguvusi sakoptu veidolu. Pili ieskauj 18. gs. vidū veidots romantiskais ainavu parks – Grāfu Plāteru parks, kas stādīts Daugavas ielejas un to šķērsojošo gravu nogāzēs. Tajā atjaunota mākslīgā grota un lauva – pils sargs, kāpnes to vēsturiskajā vietā, parka celiņi, pagalms.

N/A

Tāšu muižas vēsturiskais centrs atrodas Ālandes (Telses) upes ielejā pie Tāšu ezera. Pašreizējo muižas centra apbūvi veidojusi fon Korfu dzimta. Kungu māja būvēta 1734. gadā un tajā saglabājušās daudzas vēsturiskās detaļas - baroka stila kamīni, no Gotlandes smilšakmens izgatavots galvenās ieejas portāls, sākotnējā akmens plātņu grīda hallē, parkets, sienu paneļi, 19.gs. sākuma ārdurvis, logi un kāpnes. Bijušo muižas centru ieskauj vēsturiskie apstādījumi 10 ha platībā. Aiz kungu mājas dienvidu pusē atradās baroka stila dārzs. Tā vietā 19.gadsimta sākumā, saglabājot plānojumu, izveidots ābeļdārzs, kas tiek atjaunots - stādītas vēsturisko šķirņu ābeles, kas raksturīgas Kurzemei. Rietumu pusē atrodas neliels (1,8 ha) t.s. Angļu ainavu dārzs, kas veidots 19.gadsimta sākumā, bet eklektizēts 19.gadsimta beigās. Šie romantisma garā ieturētie apstādījumi ar plašām laucēm, mazām arhitektūras formām, lielām krūmu grupām, izteiktiem gaismas ēnas kontrastiem un dīķīšiem pakāpeniski tiek atjaunoti. Šajā dārzā majestātisku, lielu ošu grupas mijas ar ceriņu, sausseržu, filadelfu krūmiem, kas pavasaros saplaukst košos ziedos un smaržo, radot parka īpašo gaisotni. Bijušais muižas centrs un apstādījumi ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tāpēc tiek saglabāts un atjaunošanā izmantots tikai vēsturiskais stādāmais materiāls, kas raksturīgs konkrētam laikam un stilam. Tāšu muiža apskatāma, iepriekš piesakoties. Apmeklējums par ziedojumu. 1-2 stundu gara pastaiga muižā, dārzā un parkā ar saimnieka stāstījumu par Tāšu muižas un apkārtnes tuvāko muižu vēsturi, vēsturisko dārzu veidošanas principiem Eiropā un to pielietojumu, veidojot Tāšu muižas dārzu, parku un apstādījumus.