Padomju laikā visas bākas bija militāra statusa objekti, arī Papes bāka. Šobrīd bāku apsaimnieko Latvijas Jūras administrācija un tā ir apskatāma tikai no ārpuses.

Nelielā apdzīvotā vietā, kur šodien atrodas tikai viena viensēta - Olmaņos atradās divas nozīmīgas krasta baterijas. Tās apvienoja nosaukums „Krasnoflotskaja”. Līdz 1955. gadam tajā, kas atradās dienvidos no Olmaņiem - bija izvietoti četri 152 mm ,,Kane,, tipa lielgabali, kādus izgatavoja Pirmā pasaules kara laikā un plaši pielietoja PSRS Baltijas jūras krasta teritoriju aizsardzībai Igaunijā un Latvijā. Mūsdienās šajā vietā saglabājušies nelieli koncentriski zemes vaļņi. Pēc 1955. gada ziemeļos no Olmaņiem tiek izvietota jauna baterija – arī četri MY – 2 tipa 152 mm lielgabali. Tie spējuši raidīt savus šāviņus 25 km attālumā. Būvniecības laikā tā bijusi vismodernākā no tā laika krasta baterijām, tās ierīkošana sākusies 1952.gadā. Baterija bija kaujas gatavībā un darbojās līdz pat 1975. g, tad tika ,,iekonservēta, un turēta rezervē. Šo batereju nezinātājam var būt grūtības atrast, taču atradums ir to vērts. Saglabājušās betonētas lielgabalu uzstādīšanas platformas un pazemes bunkuri. Tiešām, viena no iespaidīgākajām Baltijas jūras piekrastes baterejām!

Līdz 17. gs. astoņdesmitajiem gadiem tagadējā Vecdaugavas mikrorajona Skanstnieku vietā pastāvēja Daugavgrīvas pils, ko, sakarā ar Daugavas gultnes dabiskajām izmaiņām (kādreiz Daugava tecēja pa tagadējo Vecdaugavu) nojauca un „pārcēla” uz Daugavas kreiso krastu. No pašas pils nekas vairs nav saglabājies, toties vēl šodien ir redzami veco vaļņu un aizsarggrāvju paliekas, kuras zviedru armijas karavīri izmantoja kā apmetnes vietu Ziemeļu kara sākumā. Katrā ziņā, šī vieta ir interesants Rīgas vēstures un militārā mantojuma objekts, ko vērts apskatīt, esot pilsētas ziemeļdaļā.

Liela meža masīva paslēptais un ieskautaos objekts pašlaik ir pamests un netiek izmantots. No tā līdz jūras krastam ir 0,6 km, kur redzamas vēl vienas ēkas paliekas.

Dienvidos no Gardenes padomju laikā atradās viens no lielākajiem Baltijas kara apgabala tanku poligoniem. Mūsdienās lielākā daļa poligona ir neapsaimniekota un aizaugoša teritorija, kurā saglabājušies atsevišķi ēku fragmenti vai drupas u.c. poligoniem raksturīgie elementi. No Dobeles – Annenieku ceļa uz poligonu atdalās betonēts armijas ceļš, kas ir lietojams arī mūsdienās. Interesanta ir arī Gardenes apbūve – ēkas un to plānojums. Gardenē tajā laikā dzīvoja padomju armijas karavīri un to ģimenes.

2. pasaules kara laikā starp Vietalvu un Jaunkalsnavu aktīvi darbojās nacionālie partizāni komandiera Riharda Pārupa vadībā. To darbība tika pārtraukta 1946. g. Zemnīca atrodas grūti pieejamā un nezinātājam – atrodamā vietā – Vesetas palienes purva dabas liegumā. Laipu taka, kas ved no A puses vasarā ir ieaugusi biezā niedrājā. 2010. g. bargajā ziemā zemnīcai iebruka jumts, taču entuziasti plāno to atjaunot. Blakus tam uzstādīts balts krusts, uz kura ir lasāmi bojā gājušo partizāņu uzvārdi.

Hidroaviācijas lidlauku, kas atradās Durbes ezera A krastā netālu no Līgutiem, būvēja laikā no 1939. g. – 1941. g. Padomju laikā te atradās 43. aviācijas eskadriļa ar 13 hidroplāniem MBR – 2. Mūsdienās par bijušo objektu liecina tikai betona plāksnes ezera krastā. Lidostas vietas un pamestās estrādes apskate.

Komētas fortu cēla Daugavas kreisajā krastā, pie tās ietekas jūrā - tagadējās Daugavgrīvas bākas apkārtnē apmēram tajā pat laikā, kad tika celti Mangaļsalas forti (ap 1808. gadu, citi avoti – 1788. g.). Tajā atradās četras „Kane” tipa 152. kalibra lielgabalu pozīcijas. Gan Komētforts, gan Mangaļsalas krasta aizsardzības baterejas 1855. g. Daugavas grīvā atvairīja angļu flotes uzbrukumu. Jāpiebilst, ka Komētforts ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Ja gar jūras krastu no Daugavgrīvas dabas lieguma dosimies Daugavgrīvas bākas virzienā, uzkāpjot priekškāpā (neaizejot aiz zīmes „Aizliegtā teritorija. Pierobežas zona”!) ir redzamas gan minētās lielgabalu pozīcijas, gan bijušie munīcijas uzglabāšanas pagrabi. Tās sākas aptuveni 0,5 km pirms Daugavgrīvas bākas un stiepjas līdz pat pašam bākas kompleksam. Arī Padomju laikā šī teritorija nebija pieejama civilām personām, jo tās tuvākajā apkārtnē un Bolderājā atradās daudzi Padomju armijas slepenie militārie objekti.

Viesu mājas Pūpoli saimnieks Edgars Kārklevalks ar paša iegādātu un atjaunotu Padomju armijas kravas automašīnu GAZ – 66 piedāvā doties vēsturiski izzinošā braucienā pa Ziemeļkurzemi, maršrutā iekļaujot bijušās militārās teritorijas.

Kādreizējais padomju armijas militārais objekts veicis radiosakaru nodrošināšanas funkciju. Šobrīd radiosakaru pārtveršanas stacija atrodas Aizsardzības ministrijas īpašumā un civilām personām nav pieejama.