| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Daugavpils rajona Sventes muižas militārās tehnikas muzejā skatāms tanks "Josifs Stalins", vidējais tanks T-34, bruņu desantizlūkmašīna un citas tehnikas vienības. Vienīgā šāda veida kolekcija Baltijas valstīs.
|
|
 |
Atrodams Daugavas krastā, Daugavpils rietumdaļā. Tas ir Ziemeļeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietoksnis. Tā būvi uzsāka 1810. g. Īsi pēc tam tas cieta 1812. g. karā un 1829. g. plūdos. Cietoksnis bija stratēģiski nozīmīga vieta, t.sk. cīņā pret Napoleona armiju. To iesvētīja 1833. g., bet celtniecību pabeidza turpat pusgadsimtu vēlāk - 1878. g. Daugavpils cietoksnis ir sadalīts kvartālos, kura centrālajā daļā atrodas Parādes laukums. 1897. g. cietoksnim zaudējot stratēģisko nozīmi, tajā ierīko noliktavu. Pirms 1. pasaules kara Daugavpils garnizonā dienējis ģenerālis Jānis Balodis, pulkvedis Frīdrihs Briedis u.c. Latvijas armijas virsnieki. Godinot 1812. g. kara simtgadi, 1912. g. cietokšņa parkā atklāja pieminekli. Padomju laikā te bija dislocētas armijas daļas, kā arī izvietota Augstākā tehniskā aviācijas skola. Pat šodien cietoksnis ir "pilsēta pilsētā''. Tajā atrodas dzīvojamais rajons, kura ēkas ir diezgan nolaistas. Kā ārpusē, tā arī cietokšņa iekšpusē redzami daudzi ar militāro tēmu saistīti elementi. Šobrīd notiek fundamentāli cietokšņa ēku, ūdensvada un ielu rekonstrukcijas darbi. Cietokšņa kazemātos un nocietinājumos ziemo viena no lielākajām Latvijas sikspārņu kolonijām. Sikspārņus ziemas miega laikā ir aizliegts traucēt. |
|
 |
Armijas 77.Zenītraķešu brigādes uzdevums Padomju savienības laikā - savienības ārējās robežas pretgaisa aizsardzība. Šobrīd objekts pieder novada pašvaldībai, ir pamests, neapsargāts un netiek izmantots. Pie raķešu bāzes galvenās ieejas saglabājušies interesanti vārti.
|
|
 |
Baltijā un Eiropā lielākā padomju aviācijas tehnikas (t.sk. militārās) kolekcija, kas tapusi vairāk kā 40 gadu ilgā periodā. Tā atrodas Rīgas lidostas teritorijā un ir publiski pieejama.
|
|
 |
Rucavas bijušo zenītraķešu bāzi ieskauj plašie Baltijas jūras piekrastes meži. Objekts atrodas novada padomes īpašumā un šobrīd netiek izmantots. Saglabājušās ēku paliekas un bijušās raķešu noliktavas.
|
|
 |
Pirmā radiolokācijas stacija Dņestr – M darbību uzsāka 1969. g. Ar tās palīdzību varēja aprēķināt palaistas ballistiskās raķetes trajektoriju. Te izsekoja arī kosmisko pavadoņu trajektorijas. Stacijas darbības attālums bija 5000 km. Netālu no tās 1972. g. uzsāka otra – modernāka "ātrās atklāšanas" kompleksa Dņepr – M. būvniecību. 1977. g. tas bija kaujas gatavībā. Vienlaikus modernizēja arī pirmo. Abu staciju komplekss sastāvēja no divām ēkām 250 m garumā un 17 m augstumā. Diennaktī tas varēja nopeilēt līdz 750 kosmiskos objektus, nosakot to atrašanās augstumu, ātrumu un lidojuma trajektoriju. Kompleksa darbības attālums bija 5000 km. Savukārt, 1985. g. notika trešās – vēl modernākas – Darjal – YM būvniecība. Šī stacija spēja "paskatīties" aiz horizonta. Uztvērējantenas ēka bija 117 m augsta (19 stāvi), 80 m gara un 80 m plata. Tās plānotais darbības tālums bija 6000 km, bet to nepabeidza. Pēc Krievijas armijas izvešanas ēku 1995. g. uzspridzina, iztērējot 6 172 311 Ls un 360 kg sprāgstvielu. Kopējā objekta teritorija aizņēma 1072 hektārus. Tajā atradās kazarmas, viesnīca, dzīvojamās mājas (551 dzīvoklis), poliklīnika, ūdenstornis, hospitālis, bumbu patvertne u.c. Tā galvenais uzdevums bija kosmiskās telpas kontrole virs Rietumeiropas un Ziemeļamerikas un pret PSRS palaistas ballistiskās raķetes "pārtveršana". Vērts pievērst uzmanību tuvumā esošajai autobusa pieturai ar nosaukumu "Kombināts". Baltijas valstīs – vienīgais šāda veida militārais komplekss. !!! Ar 2018. gada martu Skrundas militārā pilsētiņa apmeklētājiem ir slēgta. |
|
 |
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, arī šobrīd Papes krasta robežapsardzības komplekss daļēji tiek izmantots Latvijas robežsargu dienesta vajadzībām. Padomju laikā te atradās liels (t.sk. dzīvojamo ēku) komplekss, no kura lielākā daļa šobrīd ir pamesta. Saglabājušies vecie vārti un atsevišķa padomju armijas laika atribūtika.
|
|
 |
Arī tagadējā Ventspils lidosta kā jau visi lidlauki padomju gados bija militāras nozīmes objekti. 2009. gadā regulārie pasažieru reisi ar Rīgu ir pārtraukti un lidosta tiek izmantota mazās aviācijas vajadzībām.
|
|
 |
Bijusī Plāņciema PSRS armijas sakarnieku daļa atrodas dziļi Bārtas mežos un nezinātājam ir grūti atrodama. Saglabājušās dīvainas formas ēkas ar pazemes bunkuriem un ejām.
|
|
 |
Karostas cietumu nevajag aprakstīt. Tas ir jāpiedzīvo un arī jāizdzīvo! Un tāda iespēja ikvienam tiek piedāvāta. Šobrīd Latvijā labākais militārā mantojuma tūrisma produkta piemērs, no kā var mācīties ikviens. Blakus atrodas arī objekti 30002, 30037, 30038, 30039.
|
|
 |
Vaiņodes lidlauks, savulaik bijusī PSRS armijas aviācijas bāze, bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs. Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem – pirmie dirižabļi Latvijā un vieni no pirmajiem planieriem - Dūja, Zelta Vārpa un Pārsla pacēlās tieši Vaiņodes lidlaukā. 1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri – dirižabļiem Valter un Valhalla. Vaiņodes lidlauks kļuva par vienu no vērienīgākajām dirižabļu bāzēm Eiropā. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām dirižabļu angārus nojauca un to konstrukcijas izmantoja Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvei 1924. gadā. Pēc 1940.gada Vaiņodes lidlauks izveidojās kā viens no PSRS lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs ar diviem 2,5 km gariem skrejceļiem. Lidlaukā bāzējās modernākās PSRS kara lidmašīnas "MIG–29" un "SU–27". Pēdējā no tām Vaiņodes lidlauku pameta 1992.gadā, un kopš tā laika lidlaukā aktīvā darbība tika pārtraukta. Vaiņodes lidlauku daļēji demontēja laika posmā no 1995. – 1997. gadam. Dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju, tika izmantotas Liepājas ostas teritorijas sakārtošanai. Pašlaik lidlaukā ir saglabājušies 16 angāri un 1800 metri no bijušā 2500 metru garā skrejceļa. Aviācijas bāze apskatāma tikai gida pavadībā. + 371 2922 9743 |
|
 |
Akmeņraga bāka padomju lielvaras laikā kalpojusi jūras navigācijas nodrošināšanai. Padomju laikā visām Latvijas bākām bija īpašs statuss un civila persona nedrīkstēja izrādīt par tām pastiprinātu interesi. Ir zināmi stāsti, ka atsevišķi vēstures pētnieki "pa kluso" tās fotografējuši, jo atklāta jūras krasta un tajā esošu stratēģisku objektu fotografēšana bija aizliegta. Šobrīd bāka un tai piederošās ēkas atrodas Latvijas Jūras administrācijas īpašumā. Akmeņraga bāka ir apskatāma arī no iekšpuses un ir atvērta apmeklētājiem.
|
|
 |
Padomju robežsardze Lapmežciemā (uz Lapmežciema un Ragaciema robežas) ieradās sešdesmito gadu vidū, bet pameta 1991. gadā. Šajā objektā strādāja ap 50 militārās personas. Ragaciemieši un militāristi rīkoja kopējus pasākumus, piedalījās dažādās svinībās. Vietējos iedzīvotājus satrauca tikai radars, ar kura klātbūtni saistīja dažādas ikdienas nebūšanas. 1991. gadā zenītraķetes demontēja un aizveda nezināmā virzienā. Līdz šodienai bijušajā armijas teritorijā saglabājusies daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. |
|
 |
Cirpstenes zenītraķešu bāze kādreiz bijis nozīmīgs krasta apsardzes militārais objekts. Vizuāli interesanta un iespaidīga teritorija jūras krasta tuvumā, diemžēl nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ - piesārņota un nesakopta. Tai iepretim paralēli jūras krastam aiz priekškāpas atrodas zenītraķešu palaišanas laukumi, kurus savieno betonēts ceļš. Šāds militārs veidojums pašā jūras krastā Latvijā ir vienīgais. Ziemeļos no kompleksa (Ventspils dienvidos) atrodas bijušās krasta baterejas.
|
|
 |
Ādažu poligons (bijušais PSRS armijas poligons) arī mūsdienās tiek izmantots kaujas šaušanas un taktiskajām mācībām. Tāpat poligona teritorijā iespējams organizēt auto un moto sporta sacensības un testa braucienus vai militarizētu (apsardzes) organizāciju apmācības, iepriekš tās saskaņojot. Augu un dzīvnieku vērošana dabas lieguma teritorijā. Teritorija civilām personām apmeklējama tikai noteiktā kārtībā.
|
|
 |
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
|
|
 |
Tagadējā Daugavgrīvas cietokšņa vietā pirmo nocietinājumu 1608.gadā poļu-zviedru kara laikā uzbūvēja zviedru armija. 17.gs. četrdesmitajos gados zviedru armija šeit uzbūvēja modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Te bija izvietoti 120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas. Ziemeļu kara rezultātā 1710.gadā cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās. Arī pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā šeit izvietojās PSRS Jūras Kara flotes vienības. Diemžēl, bet unikālais vēstures piemineklis, kas atrodas valsts galvaspilsētā šobrīd publiski nav pieejams. Ļoti aptuvenu priekstatu par to var gūt, apskatot no ārpuses, kur redzami mūri, bastioni, cietokšņa grāvis un neliela daļa no vecās baznīcas. Blakus cietoksnim atrodas bijušā PSRS armijas daļa ar pamestām ēkām un pieminekli karavīriem, kas dienējuši zemūdenēs. Cietoksnis publiskai apskatei pieejams sestdienās, svētdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. |
|
 |
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā (Ziemassvētku kauju piemiņas parks). Vērts uzkāpt tā atjaunotajā skatu tornī, no kura redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā (dabā iezīmējas kā lielāku koku rinda purvā). Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mangaļos var apskatīt kaujām veltītu ekspozīciju, t.s. "Vācu valni" u.c. Pa teritoriju izvadā zinoši gidi. Parkā notiek arī tematiski un izglītojoši pasākumi.
|
|
 |
Otrā Pasaules kara laikā - 1944. g. septembra beigās Morē norisinājās vienas no asiņainākām un nežēlīgākām kaujām Latvijas teritorijā, par kurām vēl nežēlīgākas vēl bija tikai t.s. Kurzemes katlā. Mores kaujās vācu pusē karojošie latviešu leģionāri aizkavēja Sarkanās armijas izlaušanos uz Rīgu un novērsa 18. vācu armijas karaspēka ielenkumu. Kauju rezultāts bija svarīgs vietējiem civiliedzīvotājiem, (> 100 000), kas varēja un paspēja doties bēgļu gaitās un paglābties no vēlāk sekojošām represijām. Ik gadus - septembrī parkā notiek atceres pasākumi, kas pulcē kā šo notikumu aculieciniekus un citus. Te ir izveidota memoriāla siena ar iekaltiem Mores kaujās zināmo kritušo leģionāru vārdiem un uzstādīts akmenī kalts krusts - piemiņas zīme nezināmajiem kritušajiem karavīriem. 2 km austrumos no parka ir izveidots muzejs, pie kura apskatāms Padomju armijas tanks.
|
|
 |
Vienīgā Latvijas kafejnīca, kurai ir ļoti neparasts - militārās tehnikas un citu atribūtu, t.sk. - Padomju armijas interjers. Arī tās dārzā ir apskatāmi interesanti eksponāti - artilērijas šāviņi, lidmašīna, kara automašīnas u.c. Tiešām vērts ieiet un izdzert kafiju.
|
|
