Atpūta laukos
21-40 / 125
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Akmeņraga bāka padomju lielvaras laikā kalpojusi jūras navigācijas nodrošināšanai. Padomju laikā visām Latvijas bākām bija īpašs statuss un civila persona nedrīkstēja izrādīt par tām pastiprinātu interesi. Ir zināmi stāsti, ka atsevišķi vēstures pētnieki "pa kluso" tās fotografējuši, jo atklāta jūras krasta un tajā esošu stratēģisku objektu fotografēšana bija aizliegta. Šobrīd bāka un tai piederošās ēkas atrodas Latvijas Jūras administrācijas īpašumā. Akmeņraga bāka ir apskatāma arī no iekšpuses un ir atvērta apmeklētājiem.
N/A
Šis īpaši slepenais bunkurs ar segvārdu "Pansionāts" bija viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā. Rehabilitācijas centra "Līgatne" teritorijā 9m dziļumā zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs, no kura kara gadījumā tiktu vadīta valsts, kur uzturētos tās galvenās civilās un militārās personas, kas palīdzētu izdzīvot republikai kodolkara apstākļos. Bunkuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā, kamdēļ līdz mūsdienām ir saglabājies viss autentiskais pazemes aprīkojums. Bunkuru var apskatīt zinoša gida pavadībā, kā arī paēst tipiskas padomju laika pusdienas. Šāda tipa objekts tik labā stāvoklī ir vienīgais Baltijas valstīs, iespējams - arī vienīgais visā padomju bloka valstīs.
N/A

Redāns ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa daļa, kur notikušas Latvijai nozīmīgas cīņas. Lai gan uzbūvētie nocietinājumi ap Karostu tika atzīti par stratēģisku kļūdu un vairums no tiem saspridzināti, Redāns palicis teju neskarts. Tā ir arī vienīgā nocietinājuma daļa, kur notikusi reāla karadarbība.Par liecina ložu šautie caurumi sienās.

1919. gada 14. novembrī šeit notika brīvības cīņas par neatkarīgu Latviju, aizstāvot Liepāju pret Bermonta karaspēku. 14. novembra rītā, pārejot aizsalušo Tosmares ezeru, bermontiešu kājnieki ieņēma Redānu. Taču dažu stundu laikā liepājnieki veica niknu pretuzbrukumu, un vāciešiem nācās atkāpties.

Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redāna gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā. Cena – 2 EUR no personas.
N/A
Lūžņas radiotehniskā rota Padomju savienības laikos atradusies krasta robežapsardzes sastāvā. Labs kopskats uz kādreizējo militāro kompleksu paveras no autostāvvietas Lūžņas centrā. Atsevišķas ēkas tiek izmantotas kā dzīvojamās ēkas.
N/A
Viesu mājas Pūpoli saimnieks Edgars Kārklevalks ar paša iegādātu un atjaunotu Padomju armijas kravas automašīnu GAZ – 66 piedāvā doties vēsturiski izzinošā braucienā pa Ziemeļkurzemi, maršrutā iekļaujot bijušās militārās teritorijas.
N/A
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
N/A
Šo batereju visvieglāk atrast ir ejot gar jūras krastu, jo viena no četrām tās pozīcijām atrodas liedagā – jūras viļņu noskalota. Pārējās pozīcijas, tālmēra tornis un citi elementi atrodas netālu no jūras krasta – priežu mežā. Batereja celta pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. No šīs krasta baterejas jau redzami Ziemeļu forti
N/A
Padomju gados Ventspils tanku daļā atradies mācību pulks. Mūsdienās objekts ir degradēts un apsaimniekotas tiek tikai bijušās tanku daļas remonta un saimnieciskās ēkas. Pārējā teritorija netiek izmantota. Iespējams, saglabājušies bijušie tanku remontlaukumi.
N/A
Līdz 17. gs. astoņdesmitajiem gadiem tagadējā Vecdaugavas mikrorajona Skanstnieku vietā pastāvēja Daugavgrīvas pils, ko, sakarā ar Daugavas gultnes dabiskajām izmaiņām (kādreiz Daugava tecēja pa tagadējo Vecdaugavu) nojauca un „pārcēla” uz Daugavas kreiso krastu. No pašas pils nekas vairs nav saglabājies, toties vēl šodien ir redzami veco vaļņu un aizsarggrāvju paliekas, kuras zviedru armijas karavīri izmantoja kā apmetnes vietu Ziemeļu kara sākumā. Katrā ziņā, šī vieta ir interesants Rīgas vēstures un militārā mantojuma objekts, ko vērts apskatīt, esot pilsētas ziemeļdaļā.
N/A
Raķešu bāze pretgaisa aizsardzībai izvietota plašā teritorijā dienvidos no Pāvilostas. Pamesta un degradēta dabas teritorija, kur izvietotas brīdinājuma zīmes "Bīstami, apdraud dzīvību".
N/A
Staldzenes Zenītraķešu brigādes divizions izvietots plašā teritorijā ar skaita un izmēra ziņā apjomīgu ēku kompleksu. Daļa no celtnēm tiek privāti apsaimniekota, it kā ierīkota zivju kūpinātava. Pārējās ēkas ir pamestas, izmantotas būvmateriālu ieguvei un nedrošas.
N/A

19. gs. beigās celtā cietokšņa daļa. Muzejs, kas atspoguļo totalitāru režīmu noziegumus pret cilvēci.
N/A
Hidroaviācijas lidlauku, kas atradās Durbes ezera A krastā netālu no Līgutiem, būvēja laikā no 1939. g. – 1941. g. Padomju laikā te atradās 43. aviācijas eskadriļa ar 13 hidroplāniem MBR – 2. Mūsdienās par bijušo objektu liecina tikai betona plāksnes ezera krastā. Lidostas vietas un pamestās estrādes apskate.
N/A
Ziemupes 158.zenītraķešu bāzes vietā saglabājušās dažas ēkas, raķešu novietnes un dzīvojamā ēka. Objekts netiek izmantots, teritorija pamesta un degradēta. To var lieliski pārskatīt no blakus esošā zemes ceļa.
N/A
Ar šodienas skatu raugoties, šķiet neticami, ka vēl pirms kādiem diviem gadu desmitiem jūras krastā atradās speciāli būvētas ēkas ar jaudīgiem prožektoriem, kurus uz speciālām sliedēm tumšajā diennakts laikā izstūma uz platformas ar mērķi izgaismot tuvējo jūras akvatoriju un liedagu, potenciālo robežpārkāpēju meklējumos. No minētā objekta saglabājušās tikai ēkas un tai pieguļošās platformas drupas, kuras krietni papostījuši jūras viļņi.
N/A
Ziemeļu forti, kas atrodas pašā Baltijas jūras krastā (daļēji noskaloti) ir tikai neliela, bet ļoti iespaidīga daļa no unikālās Liepājas fortifikācijas sistēmas, kas pilsētu apjož visā perimetrā. Fortu pazemes bunkuri veidoti divos stāvus un tos vērts izstaigāt zinošā Karostas gida pavadībā (organizētas ekskursijas no Karostas cietuma). Blakus fortiem atrodas auto stāvlaukums. Esot Ziemeļu fortos, vērts nostaigāt ap 4 km garo jūras krasta posmu līdz Liepājas Ziemeļu molam, kur jūras krastā un jūrā ir redzamas divas krasta aizsardzības baterejas ar ļoti iespaidīgiem skatiem.
N/A

Viena no slepenākajām vietām kādreizējā Padomju Latvijā - bunkuri ir bijušais raķešu vadības punkts un patvertne. Bunkurus izveidoja 1950. un 1960. gadu mijā Padomju armijas vajadzībām. Par atrašanos šajā teritorijā draudēja bargs sods. Celtnes izveidošanai ar milzīgām 16- riteņu kravas automašīnām tika atvesti lieli dzelzbetona bloki. Pēc trīs bunkuru izveidošanas, papildus nostiprināšanai un nosiltināšanai tos apbēra ar granti. Celtne sastāv no 2 x 3 sekcijām, kas pievienotas vidējam gaitenim.

Blakus ēkā atradās skola, kad 1946. gadā tā daļēji bija izdegusi, tika noslēgts līgums ar Padomju armijas garnizonu par telpu īri. Tā Valkas pilsētas centrā radās militārais centrs un Valka kļuva par Padomju Savienībai svarīgu kodolbruņojuma objektu.

Objekts pieejams tikai no ārpuses!
N/A

Vaiņodes lidlauks, savulaik bijusī PSRS armijas aviācijas bāze, bijis viens no lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs. Latvijas brīvvalsts laikā šeit bija viens no Latvijas aviācijas šūpuļiem – pirmie dirižabļi Latvijā un vieni no pirmajiem planieriem - Dūja, Zelta Vārpa un Pārsla pacēlās tieši Vaiņodes lidlaukā. 1916. gadā tika uzbūvēti divi angāri – dirižabļiem Valter un Valhalla. Vaiņodes lidlauks kļuva par vienu no vērienīgākajām dirižabļu bāzēm Eiropā.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām dirižabļu angārus nojauca un to konstrukcijas izmantoja Rīgas Centrāltirgus paviljonu būvei 1924. gadā.

Pēc 1940.gada Vaiņodes lidlauks izveidojās kā viens no PSRS lielākajiem militārajiem lidlaukiem Baltijas valstīs ar diviem 2,5 km gariem skrejceļiem. Lidlaukā bāzējās modernākās PSRS kara lidmašīnas "MIG–29" un "SU–27". Pēdējā no tām Vaiņodes lidlauku pameta 1992.gadā, un kopš tā laika lidlaukā aktīvā darbība tika pārtraukta. Vaiņodes lidlauku daļēji demontēja laika posmā no 1995. – 1997. gadam. Dzelzsbetona plātnes, kas klāja skrejceļus un lidlauka teritoriju, tika izmantotas Liepājas ostas teritorijas sakārtošanai.

Pašlaik lidlaukā ir saglabājušies 16 angāri un 1800 metri no bijušā 2500 metru garā skrejceļa.

Aviācijas bāze apskatāma tikai gida pavadībā. + 371 2922 9743
N/A

Skultes ciemā saglabājies reta tipa piemineklis – padomju reaktīvais bumbvedējs IL-28, bruņots ar četriem 23mm lielgabaliem un aviobumbām, kuru kopējā masa līdz 3000 kg. Skultes ciemā, izmantojot šo lidmašīnas modeli, tika sagatavoti 1. klases lidotāji.
N/A

Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā.

Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens.

Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks.