Sierzinis - maršruti

Pienu tagadējās Latvijas teritorijā jau lietoja bronzas laikmetā – pirms aptuveni diviem tūkstošiem gadu. Līdz pat mūsdienām piens un tā pārstrādes produkti – sviests, siers, kefīrs, krējums u.c. ir bijuši neatņemama mūsu ikdienas, materiālās un nemateriālās kultūras sastāvdaļa. Par to liecina latvju dainās, teikās un nostāstos atrodamās norādes par dievību Māru (Māršu), kas bijusi mājlopu aizgādne, slaucēja un sviesta taisītāja. Senie latvieši govis sauca par Māršavām un bieži – upju vārdos – par Dzelmi, Gauju, Rasu, lai tās dotu vairāk piena. Arī mūsu svētku svinēšana nav iedomājama bez piena produktiem. Vienā no galvenajiem gada notikumiem – vasaras saulgriežos biežāk galdā celtais ēdiens ir Jāņu siers. Latvijā sierus sien gan saimnieces lauku viensētās, gan gatavo rūpnieciskos apjomos. Latvijas piena produkti (eksporta sviests u.c.) bijuši pazīstami gan pirmās neatkarīgās Latvijas laikā, gan arī šodien!