Tikpat iespaidīgs, taču ne tik populārs tūrisma objekts kā netālu esošais Jāņa – Toma akmens. Tammispeas akmens iegūlis mežā, tāda paša nosaukuma nelielā ciemā, kas atrodas Eru līča (Eru laht) dienvidu krastā. Tilpuma ziņā (262 m3) – 16. lielākais Igaunijas dižakmens. Tā garums ir 10,7 m, platums – 6,5 m, augstums – 7,5 m, bet apkārtmērs – 27,8 m. Iespaidīgas ir arī šī akmens atlūzas. Ar šī akmens attēlu noteikti ir jāpapildina sava lielāko Baltijas dižakmeņu fotokolekcija.

Pirmoreiz rakstos kā Domesnes minēta 1387. g. un ar šādu nosaukumu zināma līdz 20. gs. sākumam. Irbes – Ģipkas baznīcas grāmatā ir ziņas, ka 1770. g. Kolkā bija 4 sētas – Krogi, Ūši, Vecvagari un Kabriki. 1844. g. Kolkā ierīkoja ķesterskolu, kurā par skolotāju strādāja Nika Polmanis, bet Kolkas pirmo skolas ēku uzcēla 1881. gadā. Gandrīz pusgadsimtu par skolotāju tajā nostrādāja lībietis Kārlis Bernšteins (1881 - 1951). Par Dundagas dumpja, kas aizsākās 1859. g., vadoni uzskatāms Kolkas Sārnastu saimnieka dēls - lībietis Nika Šūbergs (1833 - 1884). 19. gs. beigās Kolkā bija 392 iedzīvotāji, bet 1935. g. no 343 iedzīvotājiem 145 ir bijuši lībieši. 20. gs. 80. gadu vidū lībiešu valodu Kolkā brīvi pārvaldīja 13 lībieši.

Kolka ir vienīgais jūrmalas lībiešu ciems, kas turpinājis attīstīties arī padomju pierobežas režīma apstākļos, jo kļuva par zvejnieku kolhoza centru. 50. - 60. gados strauji auga iedzīvotāju skaits, tika celtas jaunas mājas, skola un tautas nams, bērnudārzs, zivju pārstrādes fabrikas.

Tagad Kolka ar 700 iedzīvotājiem ir lielākais ciems Lībiešu krastā. Te strādā zivju pārstrādes fabrikas „Līcis-93” cehs, vietējie zvejnieki un zivju kūpinātāji, darbojas Līvu centrs „Kūolka” un lībiešu ansamblis Laula, bet Ūšos var degustēt lībiešu ēdienus.

The first part of this section of the Forest Trail winds along the magnificent River Piusa valley, then, at Härmä Village, it turns towards Obinitsa, an important cultural centre of Setomaa, the Land of Setos. Here you can discover the traditions of the local Seto people, for example the fine handicraft of the Seto women. After Obinitsa, the Forest Trail leads through beautiful pine forests rich in heather, descends back into the depths of the River Piusa valley and ends at the Piusa caves. The Piusa sandstone caves are the result of hand-mining glass sand from 1922-1966. The biggest wintering colony of bats in Eastern Europe is located in the caves. When accompanied by the guide, you can visit the observation platform at the Museum cave.

No koka laipām un tiltiņiem veidota taka Ieriķupītes skaistākajā posmā ar vairākiem ūdenskritumiem un kāplēm, vecajām dzirnavām, unikālo dzirnavu taku, kā arī dažādu šķēršļu „joslu” aktīviem cilvēkiem gida pavadībā. Lašveidīgo migrācijas laikā – piemērota to vērošanas vieta. Tumšajā diennakts laikā (nedēļas nogales, ziema) taka ir apgaismota, radot teiksmainu noskaņu.

Viens no Latvijas Kultūras fonda kopas ‘’Pūdnīku skūla’’ dalībniekiem, kas pielieto senās un gadsimtos pārbaudītās Latgales podniecības metodes. Piedāvā darbnīcas apskati, dalību cepļa atvēršanā, iespēju darboties pašiem un keramikas darbu pasūtīšanu un iegādi.

Akmensraga tāpat kā Kolkasraga apkaime jau kopš seniem laikiem ir bijusi zināma kā kuģotājiem bīstama vieta, jo te atrodas viena no lielākajām Latvijas piekrastes kuģu kapsētām. Bīstamības fakts slēpjas apstāklī, ka Akmensraga apkārtnē mainās krasta virziens un jūrā iestiepjas akmeņaini sēkļi. Pirmo signāluguni Akmensragā iededza 1879. g., bet 10 gadus vēlāk uzcēla 28 m augstu koka bāku. 1911. g. uzcēla mūra bāku, kuru sagrāva 1. pasaules kara laikā – 1916. g. Mūsdienās redzamā (augstums 37,5 m, uzbūvēta 1921. g.). Padomju laikā visas bākas bija militāri – stratēģiski objekti un šeit strādāja hidrogrāfiskais dienests un jūras novērošanas punkts. Bākas apkārtnē - mežā vēl joprojām redzamas bijušās padomju armijas ēku drupas. Apskatāma no iekšpuses.

Uibo farm offers customers fresh pork dishes, using as little preservatives and additives as possible, characterised by traditional Estonian flavours.

The memorial to Latvian President Gustavs Zemgals (1871-1939) was first installed in 1990 at the Brātiņi homestead, where he grew up.  In 2016 it was moved to the Džukste memorial park.

The Teiči Nature Reserve was established in 1982 and is one of the largest areas of moss swamps in the Baltic region. It consists of the Teiči and the Pelečāre swamps, with a variety of plants and animals, as well as adjacent territories which are under protection. The Teiči swamp is the largest nesting ground for a number of bird species, including the common crane, the whimbrel, the golden plover and the wood sandpiper. During migratory seasons, thousands of geese of various kinds are found in the area. The reserve can be toured only in the company of a guide from reserve headquarters, and one must apply in advance for such a tour. Visitors will see the pathway of footbridges on Lake Silda, as well as Siksala island, which offers a magnificent view of Latvian swampland from a viewing tower.

The building was erected during the first period of Latvian independence, and it maintained its functions for a long time.  The building is located at Tukuma Street 30.  Beginning in 1940, the post office had an automated telephone central.  The Postal Service no longer uses it, and the building can only be viewed from the outside.