Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Mailīšu fabrika atrodas Ērgļos, un tā ir radīta ar mērķi saglabāt rokdarbu tradīcijas un prasmes. Te auž vilnas, lina un zīda darbus - segas, plecu lakatus, linu dvieļus. Viesiem ir iespēja apskatīt dažādu veidu stelles, kuras izmantotas Latvijas teritorijā jau sākot no 9.gs. |
||
Atrodas Skuķu ezera ziemeļaustrumu krastā. No torņa labi saskatāms aizaugušais Skuķu ezers ar nelielām ūdens lāmām un ūdeņiem bagātos pavasaros pārplūstošā Dvietes paliene. Laba putnu vērošanas vieta. |
||
Baznīcas mūra ēka uzcelta 1835. g. Tās lepnums ir ērģeles, ko 1854.g. darinājis Karls Bitners, bet 2005.g. restaurējis Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Arī mācītājmuiža tiek atjaunota. Baznīcas iekštelpu apskate jāpiesaka iepriekš. |
||
Dabas parks veidots g.k. Rīgas „zaļās zonas” aizsardzībai. Tā lielāko daļu aizņem ar priežu silu un mētrāju apaugušas kāpas, bet tā dienviddaļā atrodas Beberbeķu ezers. Ezera apkārtnē ir labiekārtota. |
||
Šī maršruta apkārtnē norisinājušies daudzi notikumi, kas tieši saistīti ar Latvijas valsts tapšanu un Brīvības cīņām. Vēsturisko ceļu no Rīgas uz Liepāju cauri Dobelei, Saldum, Skrundai, Durbei un Grobiņai var izsekot jau no seniem laikiem, pat sākot no 13. gadsimta. Kurzemē vienmēr ēduši jūras, upju un ezeru zivis, it īpaši kūpinātas. Novada ēdiens ir māla podiņā gatavota kūpināta menca ar piedevām. Sezonas gardums ir salakas un vēja zivis, bet brētliņas, siļķes un lasis pieejami visu gadu. Saimnieces cep rudzu ierauga rupjmaizi, saldskābmaizi un gardus sklandraušus, cienā ar miežu putraimu skābputru vai bukstiņputru. Nozīmīga loma ir piena produktiem, Jāņu sieram un “baltajam sviestam”. Svaigo govs piena sieru gatavo arī ar dillēm un ķiplokiem, tāpat gards ir kazas piena siers. Ēdienkartē netrūkst vietējo mājputnu un mājlopu gaļas ēdienu: cepeši, ribiņas, desiņas, var dabūt arī cūkas mēli un buļļa pautus. Smalkos krogos piedāvā fazānu un medījumus, papildinātus ar sēnēm un brūklenēm, kadiķogām un savvaļas garšaugiem. Kurzemē jūs sagaidīs ar gardiem pīrāgiem, plātsmaizēm, magoņmaizītēm un medus kūkām, cepumiem ar magonēm un dzērvenēm, saldēdienu no rudzu rīvmaizes, brūklenēm vai dzērvenēm un saldā krējuma. Iecienītas ir melleņu klimpas. Neparastāki ir gardumi no savvaļas augiem – marmelāde no pīlādžiem, dzērvenēm un pat skujām. Slāpes veldzēs smaržīgas zāļu tējas ar medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami pie alus kausa un mājas vīnu degustācijās. |
||
Atrodas Lielvārde centrālajā daļā, Rīgas - Daugavpils šosejas (A 6) malā. Latvijā šobrīd vienīgais šāda veida objekts - 12. gs. senlatviešu koka pils atdarinājums, kas tapis mākslinieka Agra Liepiņa vadībā. Tās vizualizācija ir balstīta uz dažādās Latvijas vietās atrasto seno būvju atlieku izpētes rezultātiem kā autora versija par Lielvārdes novada vecākā - Uldevena rezidenci. Koka pils iekšpusē var apskatīt 12. - 13. gs. senlatviešu cietokšņa aizsargbūvju un dzīvojamo ēku imitācijas, seno tērpu rekonstrukcijas, kā arī pašiem uzcept desiņas uz ugunskura. Kāziniekiem tiek piedāvātas dažādas atrakcijas. |
||
“Veselības laboratorija” ir pašmāju stipro alkoholu ražotāji, kur tiek koptas Latvijas svētku tradīcijas, tautas medicīna un zināšanas, kas mantotas, apkopotas un pilnveidotas vairāk kā 30 gadu ilgā praksē. Klientiem tiek piedāvāti ne tikai augstākās kvalitātes produkti, bet arī nodrošināts niansēts un perfekts uzlējums ar bagātīgu garšas buķeti. Uzlējumi tiek gatavoti tikai no Latvijas biosistēmā iegūtām pavasara, vasaras un rudens ogām, aptverot katra gadalaika, vitamīnu, krāsu un aromātu kombinācijas. |
||
Darbnīcā var iepazīties ar dažādu vēstures posmu keramikas trauku, sadzīves priekšmetu izgatavošanu un pielietojumu. Iepazīstama arheoloģiskā keramika, Viduslaiku pārvietojamā māla maizes krāsns, cepamā panna, dzeramie kausi, svētceļnieku ūdens trauki. Visi darbi tiek veidoti bezripas tehnikā un dedzināti malkas ceplī. |
||
Starp cilvēku un zirgu valda īpaša saikne, ne velti zirgs cilvēkam spēj būt gan draugs, gan palīgs, gan sabiedrotais dažādās dzīves situācijās. Saimniecība “Imanti” piedāvā braucienus zirga kamanās ziemā un ratos – vasaras sezonā. |
||
Mērsragā atradās PSRS robežsardzes postenis, aiz kura sākās pierobežas režīma zona. No minētā posteņa mūsdienās nekas vairs nav saglabājies. Toties Mērsraga bākas tuvumā ir saglabājušās krasta robežapsardzes un prožektoru māju paliekas ar jumtiem.
|
||
Vilces upes gleznainajā krastā 18. gs. 50. gados muižas kompleksu uzcēla viens no baronu Mēdemu dzimtas pārstāvjiem – Kristofs Dītrihs fon Mēdems, kurš bija laulājies ar grāfa Keizerlinga meitu Annu fon Keizerlingu. Pateicoties šīm laulībām līdz pat šodienai Vilces muižas ieejas portālu rotā Mēdemu - Keizerlingu alianses ģerbonis. Vilces muiža tika pārbūvēta 19. gs., kad muiža kļuva par Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu. |
||
Vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē, paveicis vienu no sava mūža nozīmīgākajiem darbiem – latviešu valodā iztulkojis Bībeli. 1685. gadā viņš pabeidzis Jaunās Derības, bet 1689. gadā - Vecās Derības tulkojumu. Par piemiņu paveiktajam darbam joprojām zaļo mācītāja stādītie ozoli. Glika ozoli atrodas Pils ielā 15A. (Avots: Alūksnes TIC) |
||
Interesanta dabas izziņas taka, kurā izvietoti informatīvie stendi, kas stāsta par dažādiem pļavu biotopiem – sausām, palieņu un parkveida ozolu pļavām un tās iemītniekiem. Pļavas nogana dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. |
||
Zaļmuiža ievērojama ar savu leģendāro pagātni. 19. gs. sākumā te par rakstvedi strādāja viens no
ievērojamākajiem Latgales Atmodas celmlaužiem, dzejnieks, zemnieku tiesību aizstāvis Pīters Miglinīks
(1850 – 1883). 1784. gadā tā piederēja Fridriham fon Korfam, tad 1795. gadā Zaļmuižu par 65 000 dālderu nopirka
Krievijas cara armijas virsnieks Nikolajs Paulins fon Rozenšilds, kura mazdēls bija Krievijas Senāta civilpadomnieks.
Muižai bija plaša saimniecība, 800 ha zemes, vairākas lopu kūtis, augļu un vīna pagrabi, spirta
brūzis. No senās Zaļmuižas godības saglabājusies pārbūvēta muižas kungu dzīvojamā ēka, kā arī zemē
pusiegrimusi klētiņa. Līdz 20. gs. 60. gadiem kungu mājā atradās kolhoza „Liesma” centrs, vēlāk klubs. Tagad
te savu smēdi iekārtojis mākslinieks, metālkalējs Jānis Ļubka. Tūristi šeit var vērot metālkalšanas procesu, kā
arī paši izmēģināt pacilāt smago āmuru.
|
||
„Jaunpils pienotava” darbojas jau vairāk nekā simts gadus (kopš 1912. g.) un siera meistari te ražo puscietos sierus, mīkstos sierus, biezpienu, krējumu, desertus u.c. piena produktus. Ražošanas procesā izmanto tikai Latvijas zemnieku pienu. Produktus eksportē uz vairāk nekā 17 pasaules valstīm. „Jaunpils pienotavas” produkciju var nopirkt uzņēmumam blakus esošajā veikalā. |
||
Bijušā Jūrkalnes Padomju pretgaisa aizsardzības diviziona daļa šobrīd atrodas privātīpašumā un tur izveidota mototrase.
|
||
Restorāns - bārs "Tami Tami" atrodas Jelgavas pilsētas centrā blakus mūzikas klubam "Jelgavas Krekli". Pazīstams ar interesanto interjeru un organizētajiem muzikāliem u.c. pasākumiem. Latviešu virtuve: Zemnieku omlete, cūkgaļas sacepums ar gailenēm un baravikām, grūbu risoto, zemeņu zupa ar saldējumu, plānās pankūkas. Īpašais ēdiens: „Šarlotes skūpsts” – olu – biezpiena krēma un sulu želejas kārtojums. |
||
19. gs. te
atradās koka vannu ēka, bet 1924. g. šeit
uzbūvēja dūņu dziedniecības ēkas kompleksu
klasicisma stilā. Pēc 2. Pasaules kara uz tā
bāzes izveidoja kūrorta poliklīniku ‘’Ķemeri”.
Tā rietumu pusē novietots izcilajam krievu
ārstam fiziologam Ivanam Pavlovam veltītais
piemineklis, kas arī nav laika un cilvēka rokas
taupīts.
|
||
Limbažos, Cēsu un Dailes ielu krustojumā atrodas Latvijas himnas autoram veltītais piemineklis. Pieminekļa autori ir tēlnieki Z. Rapa un J. Rapa. Pieminekli atklāja 1998. gada 16. maijā, kad Limbažos svinēja 775 gadu jubileju. |
||
Põlvamaa, vēsturiskā pasta ceļa malā, atrodas zemnieku virtuve un atpūtas māja Kopli, kur valda prieks un patīkamas garšas. Zemnieku virtuve Kopli piedāvā mājīgu kopābūšanu un privātā restorāna pakalpojumus. Vasaras periodā darbojas kafejnīca. Šeit visu gadu gatavo dželato tipa saldējumu. |